Aptauja: Puse amerikāņu neatbalsta uzbrukumu Sīrijai
Puse ASV iedzīvotāju uzskata, ka prezidentam Barakam Obamam nevajadzētu militāri iejaukties Sīrijā, reaģējot uz ķīmisko ieroču pielietošanu, ko atbilstoši Vašingtonas versijai veicis Damaskas režīms, konstatēts telekanāla NBC aptaujā.
Tikai 42% respondentu atbalsta to, ka Obama īsteno militāru uzbrukumu Sīrijai, 50% ir pret to, bet 8% nav noteikta viedokļa.
Vaicāti konkrētāk, vai ASV vajadzētu īstenot gaisa triecienus, no karaflotes kuģiem izšaujot spārnotās raķetes uz militārajiem objektiem, kas bijušie iesaistīti ķīmisko ieroču uzbrukumā, respondentu reakcija bijusi pozitīvāka.
50% atbalstītu šādu reakciju, bet 44% ir arī pret to.
Vēl lielāks skaits - 58% - piekrita domai, ka ķīmisko ieroču pielietošana, lai arī kura valsts to būtu darījusi, pārkāpj "sarkano līniju", un tam ir vajadzīga nopietna ASV atbilde, arī, iespējams, militāri soļi.
Tomēr teju astoņi no desmit amerikāņiem uzskata, ka prezidentam pirms intervences ir jāsaņem Kongresa apstiprinājums.
Aptauja, kuras gaitā izvaicāti 700 cilvēki un kuras iespējamās kļūdas robeža ir 3,7 procentpunkti, tika veikta trešdien un ceturtdien, kad prezidents izvērtēja soļus, kādi būtu sperami, reaģējot uz ķīmisko ieroču pielietošanu Sīrijā.
Obamas nacionālās drošības komandas cilvēki ceturtdien informējuši vairākus desmitus Kongresa locekļu par to, ka tiek apsvērti militārās intervences plāni.
Obamas administrācija pastāvīgi deklarē - tas, ka Sīrijas prezidents Bašars al Asads ir pielietojis ķīmiskos ieročus, ir drauds Savienoto Valstu interesēm. Oficiālā Damaska apsūdzības ķīmisko ieroču izmantošanā kategoriski noliedz.
Tomēr tikai 21% amerikāņu piekrīt idejai, ka militāri soļi pret Sīrijas valdību ir ASV nacionālajās interesēs.
Kopš jūlija par vienu procentpunktu uz 44% sarucis to amerikāņu skaits, kas pozitīvi vērtē Obamas darbu. Prezidenta veikumu Sīrijas krīzes jautājumā pozitīvi vērtē tikai 35%, liecina NBC aptaujas rezultāti.
Jau vēstīts, ka ASV centieni izveidot koalīciju iespējamam uzbrukumam Sīrijai ceturtdienas vakarā cieta nopietnu neveiksmi, jo Lielbritānijas parlaments nobalsoja pret Apvienotās Karalistes iesaistīšanos šādā militārā operācijā.
Tomēr neskatoties uz Lielbritānijas parlamenta balsojumu, ASV jau paziņojušas, ka gatavas rīkoties vienas pašas. Vašingtona joprojām arī cenšas izveidot "intervences koalīciju".
Tiesa gan, daudzas rietumvalstis, arī Itālija, Beļģija un Polija, kā arī attīstības valstis, cita starpā arī Indija un Brazīlija, apliecinājušas, ka neatbalstīs uzbrukumu, kas nav saņēmis ANO Drošības padomes atbalstu. Arī Vācija apliecinājusi, ka nedomā iesaistīties karā pret Sīriju.
Sīrijas valdība skaidro, ka ķīmiskos ieročus Damaskas apkaimē 21.augustā ir pielietojuši paši nemiernieki, lai, uzbrukumā melīgi apsūdzot valdību, panāktu rietumvalstu iesaistīšanos karā. Opozicionāri arī cenšas nepieļaut, ka ANO inspektori izmeklē agrāk notikušos incidentus, piemēram 19.martā Han al Asalā, Alepo provincē, kur ķīmiskos ieročus pielietojuši opozicionāri.
Francijas ģenerālis Vensāns Deports, bijušais militārās akadēmijas "Ecole de Guerre" direktors, vēl ceturtdien prognozēja, ka triecieni Sīrijai būs "vairāk simboliski, nevis militāri".
"Tomēr nedrīkst arī pārspīlēt, jo, ja prezidents Asads mirst vai arī režīms sabrūk, tas varētu novest pie šaušalīgas asinspirts, nacionāla mēroga haosa. Tā būtu vēl viena stratēģiska kļūda, kādu jau mēs pieredzējām Lībijā," atgādināja Deports.
Triecieni tiks veikti īsā laika posmā, un tie būs vērsti pret simboliskiem objektiem - valdības ēkām, armijas komandcentriem, gaisa spēku bāzēm un pat pret prezidenta pili, ja vien skaidri būs zināms, ka tajā neatrodas pats prezidents.
Uzbrukums Sīrijai, ja tāds tiks īstenots, būs ierobežots laika un telpas ziņā, liecina medijiem nopludinātā stratēģiskā informācija dažās Rietumu galvaspilsētās.
Tie nebūs tik jaudīgi, lai vājinātu Sīrijas militāro potenciālu un grozītu spēku līdzsvaru par labu nemierniekiem.