Lai gan Meksikas valdība mēdz lepoties ar augsta ranga narkotiku kontrabandistu sagūstīšanu vai likvidēšanu, pats ietekmīgākais noziedznieks – Sinaloas karteļa vadītājs Hoakins Guzmans Loera – joprojām ir brīvībā.
Turklāt daudziem Meksikā pat radies iespaids, ka viņa sakari ir tik plaši un ietekme (ne tikai Meksikā, bet arī visā pasaulē) tik liela, ka šī vīra notveršana nemaz nav amatpersonu interesēs. Oficiāli gan H. Guzmans jeb El Chapo (Īsais) tiek uzskatīts par pasaulē meklētāko narkotiku tirgoni, raksta Deutsche Welle mājaslapa.
Šādu titulu viņam piešķīrusi gan ASV Narkotiku apkarošanas pārvalde (DEA), gan Finanšu ministrija, kas par vienu no saviem galvenajiem uzdevumiem uzskata cīņu pret naudas atmazgāšanu, bet Čikāgā, kur tiek tirgotas Sinaloas karteļa piegādātās narkotikas, H. Guzmans pat izpelnījies Valsts ienaidnieka numur viens statusu – savulaik tāds tika piešķirts pašam Alam Kaponem. Narkotiku apkarotāji norāda, ka Sinaloas kartelis ir milzīgs, nelikumīgs, multinacionāls uzņēmums, kas ASV kontrabandas ceļā nogādā tonnām kokaīna, heroīna, marihuānas un metamfetamīna. «Miljardiem peso un dolāru, kas nokļūst karteļa tīklos, tiek ļoti prasmīgi atmazgāti un pēc tam ieplūst daudzu valstu ekonomikā,» raksta Deutsche Welle. Spāņu žurnāliste Lolita Boša, kura sarakstījusi vairākas grāmatas par narkotiku kontrabandistiem, stāsta, ka kartelis aktīvi darbojas 12 Latīņamerikas valstīs, veic naudas atmazgāšanu Eiropā, ieroču tirdzniecību Āfrikā, narkotiku izplatīšanu Indijā. «Guzmana ienākumi ir neiedomājami lieli,» viņa saka, atgādinot, ka pirms pāris gadiem kritikas krustugunīs nonāca respektablais žurnāls Forbes, kas bija atļāvies meksikāņu narkobaronu ierindot starp pasaules bagātākajiem un ietekmīgākajiem cilvēkiem, viņa aktīvus lēšot 1 miljarda dolāru apmērā. Protams, šis skaitlis ir ļoti nosacīts – amerikāņu varasiestādes uzskata, ka Guzmana vadītā impērija nelegāli nopelnījusi vismaz 20 miljardus dolāru, turklāt lielu daļu šīs naudas tai veiksmīgi izdevies legalizēt.
Par karteļa bosu viņš kļuva 1989. gada pavasarī, kad tika apcietināts toreizējais Sinaloas karteļa līderis Migels Angels Fēlikss Galardo. Meksikāņu narkotiku tirgoņiem pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu pirmā puse bija izaugsmes laiks, jo ASV un Kolumbijas valdība ķērās pie nopietnas kolumbiešu karteļu apkarošanas, un tirgū parādījās brīvas nišas. Meksikāņu pētnieks, profesors Horhe Čabats uzsver, ka H. Guzmans lieliski spējis izmantot pavērušās iespējas. 1993. gadā viņš gan tika apcietināts Gvatemalā, nogādāts Meksikā un notiesāts uz 20 gadiem cietumā. Taču narkotiku karteļa vadītājs pat no cietuma pamanījās koordinēt savas organizācijas darbību, bet 2001. gadā, kad radās aizdomas, ka viņu varētu izdot ASV, ieguldīja 2,5 miljonus dolāru apsargu un citu amatpersonu piekukuļošanā, veiksmīgi izbēgot no ieslodzījuma. «Viņš ir nodemonstrējis apbrīnojamas spējas saglabāt kontroli pār savu kriminālo organizāciju. Man šķiet, ka viens no viņa veiksmes iemesliem ir tas, ka Guzmans gadu gaitā uzkrājis milzīgu pieredzi, viņš skaidri zina, kas ir jādara, bet ko nevajag darīt,» saka H. Čabats. Pēc viņa domām, H. Guzmans ir gana pacietīgs un apdomīgs, prot koncentrēties vienam mērķim. «Viņa rūpals ir narkotiku kontrabanda, Sinaloas kartelis nenodarbojas ar izspiešanām, cilvēku nolaupīšanām, slepkavībām un citiem zvēriskiem noziegumiem. Varasiestādes savu uzmanību koncentrējušas uz Zetas un tai līdzīgajiem grupējumiem, kas regulāri rīko asinspirtis, bet Guzmanam netiek pievērsta tik liela uzmanība. Un, protams, viņš ir iemācījies īstajā laikā piekukuļot īstās amatpersonas,» uzsver H. Čabats.
Šādam vērtējumam pilnībā piekrīt publicists Djego Osorno. Viņš norāda, ka Zetas ne tuvu nav tik ietekmīgi kā Sinaloas kartelis, taču šā grupējuma pastrādātie asiņainie noziegumi izraisa daudz lielāku rezonansi, un valdībai bijis izdevīgi tieši Zetas pasludināt par lielākajiem ienaidniekiem. «Patiesībā šis grupējums joprojām ir tikai veidošanās stadijā, un viņi nav nekāds kavēklis Guzmana varas paplašināšanai,» viņš uzskata, piebilstot, ka H. Guzmans un viņa kompanjoni ir ļoti nopietni spēlētāji arī legālajā ekonomikas sektorā, piemēram, naftas ieguvē un tūrisma industrijā. Savukārt žurnāliste Anabela Ernandesa, kura jau gadiem ilgi pēta Sinaloas karteļa darbību, norāda, ka par H. Guzmanu klīst tik daudz mītu un leģendu (piemēram, nav īsti zināms pat viņa dzimšanas gads), ka atšķirt patiesību no meliem ir ļoti sarežģīti. «Taču es esmu pētījusi viņa darbību kopš 2005. gada un vienu varu apgalvot droši – viņš ir visur. Lielākā daļa no tā, ko cilvēki runā par Guzmanu ir meli, taču nešaubieties – viņš ir tikpat brīvs cilvēks kā jūs. Viņš var pastaigāties pa ielām, doties uz restorānu. Viņš ir brīvs, jo neviens patiešām nevēlas viņu notvert,» uzsver žurnāliste. Uz to, ka H. Guzmana statuss ir samērā īpatnējs, norāda arī CNN. 2011. gada augustā viņa trešā sieva Emma Koronela Aispuro (viņai ir ASV un Meksikas dubultpilsonība) Losandželosā dzemdēja savam vīram dvīnīšus, pēc pāris nedēļām atgriezās Meksikā, bet varasiestādēm pat neienāca prātā sievieti izsekot, cerot, ka viņa varētu aizvest pie noziedznieka, par kura aizturēšanu izsludināta 5 miljonu dolāru atlīdzība.