Finansiālu problēmu nomocītā Spānijas pilsētiņa, kurā ik gadu norisinās tomātu kaujas, pirmoreiz iekasēs dalības maksu.
Pasākums katru gadu pulcē ap 20 000 cilvēku no visas pasaules, galvenokārt Austrālijas, Japānas un Lielbritānijas. Šogad par iespēju nomētāt vienam otru ar tomātiem pirmoreiz ieviesta minimālā dalības maksa 10 eiro (septiņu latu) apmērā.
Savukārt par 750 eiro (527 latiem) biļetes pircējs tiks pielaists pie vienas no sešām smagajām automašīnām, kas uz pasākuma vietu nogādās kopumā 130 tonnas tomātu.
Aptuveni 5000 bezmaksas biļešu rezervēti Bunjolas iedzīvotājiem.
Pasākuma rīkotāji drošības apsvērumu dēļ arī samazinājuši dalībnieku skaitu uz pusi. Tomātu kaujas uzraudzīs policija un mediķi.
"Šis ir pirmais gads, kad mēs prasām samaksu par piedalīšanos šajā populārajā festivālā, jo drošības dēļ mums jāsamazina dalībnieku skaits," paziņoja Bunjolas dome. "Pēdējos astoņus līdz desmit gadus mums bijusi viena problēma - "La Tomatina" nav kontrolēta. Mēs nezinām, cik daudz cilvēku piedalīsies."
Turklāt tomātu sagādāšana esot "ļoti smags pārbaudījums" pilsētas budžetam.
Biļešu pārdošanu uzņēmusies kompānija "SpainTastic", raisot bažas, ka krīzes skartās pilsētas festivāls tikšot privatizēts. Tomēr biļetes bija izpārdotas jau vairākas dienas pirms festivāla sākuma.
19,2% biļešu pircēju bija austrālieši, 17,9% japāņi, bet 11,2% - briti. 7,8% no visām biļetēm iegādājās spāņi, bet 7,5% nonāca amerikāņu īpašumā.
Lielāko daļu biļešu nopirka cilvēki vecumā no 18 līdz 35 gadiem. Trešdienas tomātu kaujas vecākais dalībnieks ir 82 gadus vecs.
Tūristi varēs iegādāties arī T-kreklus, cepures un kafijas krūzes ar "La Tomatina" festivāla simboliku.
Spānijas laikraksts "El Pais" raksta, ka Bunjolas parāds sasniedz 4,1 miljonu eiro (2,9 miljonus latu), bet tomātu cīņu sponsorēšana no savas kabatas būtu izmaksājusi vēl 140 000 eiro (98 400 latu).
Tomātu kauju izcelsme nav skaidri zināma, taču leģenda vēsta, ka "La Tomatina" aizsākās 40.gadu vidū, kad vairāki jaunieši tika izraidīti no kādiem svētkiem un sāka mētāties ar ēdienu netālu no pilsētas laukumā novietota dārzeņu kioska.
Protests esot atkārtots katru gadu, līdz 1957.gadā tika nolemts to padarīt par festivālu. 90.gados tas iekaroja starptautisku popularitāti.