Līdz Vācijas parlamenta vēlēšanām palicis vairs tikai mēnesis, un iespēja, ka pēc tām valdību varēs veidot līdz šim opozīcijā esošie sociāldemokrāti, kļūst aizvien mazāka un mazāka.
Socioloģiskās aptaujas liecina, ka sociāldemokrātu un viņu kanclera amata kandidāta Pēra Šteinbrika popularitāte turpina samazināties – pie tā vainojamas neskaitāmās kļūmes, nenoteiktība un savstarpēji izslēdzoši paziņojumi, kas no šīs partijas biedriem dzirdami kampaņas laikā. Pašlaik ir iespaids, ka arī pati partija uz uzvaru necer un vairāk domā par «B variantu» – proti, iespēju, ka 5% barjeru iekļūšanai Bundestāgā nepārvarēs valdošajā koalīcijā esošā Brīvo demokrātu partija un kanclerei Angelai Merkelei nāksies meklēt jaunu koalīcijas partneri.
Cels vai necels nodokļus?
Beidzamo socioloģisko aptauju dati, par kuriem vēsta Reuters, liecina, ka sociāldemokrātu partijas (SPD) popularitāte turpina kristies un pašlaik to gatavi atbalstīt vien 24% vēlētāju – tas ir zemākais rezultāts visas kampaņas laikā, turklāt ir maz cerību, ka tendenci izdosies lauzt četrās nedēļās, ka palikušas līdz 22. septembrim. Endim aptaujas dati liecina, ka par A. Merkeles vadīto Kristīgo demokrātu savienību (CDU) gatavi balsot 40% vēlētāju, par Zaļajiem, kuri tiek uzskatīti par sociāldemokrātu partneriem, – 12%, aptuveni 8% gatavi atdot savas balsis bijušajiem Austrumvācijas komunistiem jeb Kreisajiem (Linke), savukārt 6% balsotu par Brīvajiem demokrātiem (FDP). Ja šādi izrādīsies arī galīgie vēlēšanu rezultāti, ir skaidrs, ka A. Merkele saglabās kancleres amatu uz trešo termiņu pēc kārtas, taču to viņa var paveikt arī Brīvo demokrātu fiasko gadījumā – gan eventuālā koalīcija ar SPD, gan gadījumā, ja valdības veidošanai tiks piesaistīti Zaļie, CDU nešaubīgi būs lielākais koalīcijas partneris.
Sociāldemokrāti nevar neapzināties, ka cerības uz uzvaru faktiski izslīdējušas no viņu rokām, un ne tikai politiskie konkurenti, bet arī mediji norāda, ka partijā pašlaik valda īsta panika un nesaprašanās. Reuters atgādina, ka viens no vaļiem, uz kuriem balstījusies sociāldemokrātu priekšvēlēšanu kampaņa, bija solījums palielināt nodokļus turīgākajiem valsts iedzīvotājiem. Šis plāns paredzēja no 42% līdz 49% palielināt nodokļus tām mājsaimniecībām, kur vidējie ienākumi uz vienu strādājošo pārsniedz 100 000 eiro gadā. Deutsche Welle norāda, ka šīs idejas mērķis bija skaidrs – atgūt mazāk turīgos vēlētājus, strādniekus, kuri pēdējo desmit gadu laikā vīlušies SPD politikā, jo tā kļuvusi pārāk labvēlīga uzņēmējiem. Lai gan solījumi paaugstināt nodokļus parasti netiek izmantoti priekšvēlēšanu kampaņās, SPD stratēģi bija izpētījuši, ka šis nepatīkamais jaunums attieksies tikai uz ne vairāk kā 5% Vācijas iedzīvotāju, bet pārējie to vērtē samērā pozitīvi. Idejas popularitāte tikusi pārbaudīta arī partijas priekšvēlēšanu mītiņos, kad lūgts pacelt rokas tiem, kuriem nāksies maksāt lielākus nodokļus, – nevienā no mītiņiem šādi cilvēki nav atradušies.
Tādēļ kā zibens spēriens no skaidrām debesīm nākuši partijas priekšsēdētāja Zigmāra Gabriela nedēļas nogales paziņojumi par to, ka šo ideju partija varētu nerealizēt pat uzvaras gadījumā. «Es nedomāju, ka nodokļu maksāšana vispār varētu būt pievilcīga. Man šķiet, ka nekādus nodokļus vispār nevajadzētu palielināt,» sacījis Z. Gabriels un intervijā laikrakstam Bild skaidrojis, ka galvenais ir apkarot nodokļu nemaksātājus, kuri saskaņā ar statistiku ik gadu izvairās no aptuveni 160 miljardu eiro iemaksāšanas valsts budžetā. Vēlāk gan viņš mēģinājis taisnoties, ka ir nepareizi saprasts un patiesībā doma skanējusi tā – partija, protams, palielinās nodokļus turīgākajiem, taču, ja to iekasēšana uzlabosies, ir gatava vēlāk nodokļus samazināt. Taču džins jau bija izlaists no pudeles, uz ko nekavējās norādīt sociāldemokrātu politiskie konkurenti. «Ja Gabriels tagad apgalvo, ka SPD nevēlas paaugstināt nodokļus, šī partija faktiski atzīstas vēlētājiem, ka viņu programma ir vieni lieli meli,» paziņojis FDP līderis un ekonomikas ministrs Filips Reslers. Interneta ziņu vietne The Local norāda – šādi nepārdomāti paziņojumi liecina, ka SPD rindās nav vienprātības un popularitātes samazināšanās likusi partijai paniski un haotiski mēģināt piesaistīt vēlētājus, lai gan ir skaidrs, ka tas nedos cerēto rezultātu.
Kļūmju pilnā kampaņa
Reuters uzsver, ka 66 gadus vecā P. Šteinbrika priekšvēlēšanu kampaņa bijusi kļūmēm pārpilna jau kopš pagājušā gada septembra, kad partija četrus mēnešus agrāk, nekā bija izsludināts iepriekš, nosauca savu kandidātu premjera amatam. Bijušajam finanšu ministram (šo amatu P. Šteinbriks ieņēma A. Merkeles kabinetā, kad Vācijā pie varas bija lielā koalīcija) ne reizi vien nācies taisnoties, ka viņš nepareizi saprasts. Pavasarī P. Šteinbriks, piemēram, paziņoja, ka, pēc viņa domām, Vācijas kancleri saņem pārāk mazu algu, turklāt tas notika tikai dažus mēnešus pēc tam, kad viņam nācās skaidrot, kā viņam pašam samērā īsā laikā izdevies nopelnīt 1,25 miljonus eiro, uzstājoties ar runām sabiedrības elitei un uzņēmējiem. Kritizējot A. Merkeli par politiku attiecībā uz eirozonas dienvidu valstīm, P. Šteinbriks nez kādēļ paziņoja, ka kanclerei «nav īpašu jūtu pret Eiropu, jo viņa taču uzaugusi bijušajā Vācijas Demokrātiskajā Republikā». Aptvēris savu kļūdu, sociāldemokrātu kandidāts devās uz Halli, lai personiski atvainotos austrumvāciešiem, un nekavējoties pieļāva nākamo kļūdu – pavēstīja, ka daudzi ir gatavi balsot par A. Merkeli tikai tādēļ, ka viņa ir sieviete.
Kampaņas laikā notika arī pavisam kuriozi pārpratumi. P. Šteinbrika štābs bija ieplānojis fotosesiju lidmašīnas Boeing 747 pilotu kabīnē (tai bija jāsimbolizē, ka partijas līderis ir gatavs uzņemties atbildību un vadīt valsti un tās iedzīvotājus pareizā virzienā). Taču akcijas organizētājiem nez kādēļ bija piemirsies, ka Boeing 747 pilotu kabīne atrodas otrajā klājā – P. Šteinbriks lepni veda žurnālistus pa lidmašīnas pirmo klāju uz priekšu, līdz ar varen samulsušu sejas izteiksmi atdūrās pret sienu. Ne mazāk smieklīgs pārpratums notika ar partijas priekšvēlēšanu plakātiem – tika skaļi izsludināts, ka tie izgatavoti, izmantojot videi draudzīgas tehnoloģijas, un ir ekoloģiski nevainojami, taču jau nākamajā dienā pēc plakātu izlīmēšanas Berlīni piemeklēja spēcīgas lietusgāzes un gandrīz visi plakāti tika sabojāti. P. Šteinbriks izpelnījies arī asu kritiku par to, ka partija izvietojusi priekšvēlēšanu aģitāciju, kurā nopelts A. Merkeles paveiktais – šāds melnais PR nav vācu politikas tradīcijās, jo šajā valstī parasti akcents tiek likts uz pašu panākumiem, nevis pretinieku kļūdām.
Pat 150. gadadienu kopš sociāldemokrātu partijas dibināšanas tā nespēja konvertēt vēlētāju balsīs, bet iedzīvojās kārtējā skandālā. Pirmās svinības par godu šim notikumam maijā tika sarīkotas Leipcigā, jo tieši šajā pilsētā 1863. gada 23. maijā vācu sociālisma pamatlicējs Ferdinands Lasals izveidoja Vācijas Strādnieku ģenerālo asociāciju (ADAV) jeb sociāldemokrātu partijas priekšteci. Taču jūlijā partija attapās, ka līdzīgu pasākumu vajadzētu sarīkot arī Berlīnē, piesakot Vācijas festivāla rīkošanu pie pašiem Brandenburgas vārtiem. Politiskie pretinieki, protams, nekavējoties iebilda pret šādu pasākumu (galvenokārt tā nosaukumu), norādot, ka tas nav nekāds Vācijas, bet gan sociāldemokrātu festivāls. Berlīnes centra rajona domē pat tika pieņemts lēmums to neatļaut, tomēr sociāldemokrātiem izdevās izmantot savus administratīvos resursus un festivāla rīkošanu atļāva pilsētas dome. Jāpiebilst, ka paši sociāldemokrāti lielījušies – pagājušās nedēļas nogalē notikušo pasākumu apmeklējuši 300 000 cilvēku, taču policija un mediji šo skaitli uzskata par ievērojami pārspīlētu.
Vai būs lielā koalīcija?
Šo situāciju nav kavējusies izmantot A. Merkele, kura teju ikvienā priekšvēlēšanu runā uzsver, ka sociāldemokrāti ir pārlieku haotiski un viņu sacītajam nedrīkst ticēt. «SPD noliedz, ka viņi varētu apvienot spēkus ar Kreisajiem, taču man jāatgādina – ir grūti ticēt cilvēkiem, kuri neievēro pat vienošanos par to, kad tiks nominēti kanclera amata kandidāti, televīzijas kanālam ZDF sniegtā intervijā sacījusi A. Merkele. Viņa atgādinājusi, ka savulaik sociāldemokrāti nolieguši iespēju, ka veidos kopējas valdības ar Kreisajiem Hesenes un ZiemeļreinasVestfālenes federālajās zemēs, taču tas tomēr ir noticis. Vienlaikus A. Merkele paudusi gatavību nepieciešamības gadījumā atkal veidot lielo koalīciju ar sociāldemokrātu partiju.
Taču pagaidām nav skaidrs, vai to vēlas pati SPD. «Tās biedri vairs nedomā par Šteinbrika iespējamo uzvaru. Viņi mēģina saprast, kā rīkoties pēc tam, kad partija zaudēs vēlēšanās,» norāda Reuters, atgādinot, ka pēc 2005. gada vēlēšanām, kad abas lielākās partijas saņēma aptuveni līdzīgu atbalstu, šāda koalīcija tika izveidota. «Tomēr pašlaik partijas biedru vidū valda viedoklis, ka šo scenāriju nevajadzētu atkārtot,» laikrakstā Die Zeit publicētā intervijā sacījis bijušais partijas priekšsēdētājs Francs Munterferings. Viņš atgādinājis, ka Z. Gabriels jau ierosinājis 24. septembrī, kad būs zināmi vēlēšanu rezultāti, sasaukt partijas ārkārtas kongresu, pret līdzdalību lielajā koalīcijā iebilduši gan P. Šteinbriks, gan SPD parlamenta frakcijas līderis Franks Valters Šteinmeijers, gan ZiemeļreinasVestfālenes federālās zemes premjere Hannolore Krafta – partijas uzlecošā zvaigzne, kuras ietekme P. Šteinbrika neveiksmes gadījumā strauji pieaugs. Ķelnes universitātes politologs Tomass Jēgers uzsver, ka sociāldemokrāti vairs nevēlas pildīt koalīcijas jaunākā partnera lomu, jo labi apguvuši vēstures mācību – 2005. gadā par viņiem nobalsoja aptuveni 35% vēlētāju, bet pēc četriem gadiem, kas tika pavadīti A. Merkeles valdībā, – vien 23%.