Straujš bruņoto spēku palielinājums, aktīva kārtības ieviešana un tai sekojoša spēku izvešana – tieši šādu, Irākā jau daļēji pārbaudītu stratēģiju ASV gatavojas izmantot arī Afganistānā.
Naktī uz trešdienu ASV prezidents Baraks Obama paziņoja, ka nākamā gada pirmajos astoņos mēnešos uz Afganistānu tiks nosūtīti vēl 30 000 karavīru (5000–7000 vīru liels ieguldījums gaidāms no citām NATO dalībvalstīm), bet jau 2011. gada jūlijā sāksies amerikāņu spēku atvilkšana no Afganistānas.
NATO spēku komandieris Afganistānā ģenerālis Stenlijs Makristals, kurš pirms tam apgalvoja, ka viņam nepieciešami vismaz 40 000 vīru, nedaudz pārfrāzējot leģendāro britu premjeru Vinstonu Čērčilu, vakar paziņojis, ka lēmums vērtējams kā "kara sākuma beigas", ziņo Reuters. "Pašlaik galvenais uzdevums ir afgāņu spēku apmācīšana. Jo galu galā operācijas veiksme tiks noteikta afgāņu iedzīvotāju galvās. Svarīgākais nav nogalināt pēc iespējas vairāk cilvēku, svarīgākais ir pēc iespējas vairāk cilvēku pārliecināt. Un pārliecinātie ir tie, kuri netiek nogalināti. Runa ir par tām mājām, kas netiek sagrautas, par tiem bērniem, kuriem dota iespēja apmeklēt skolu," sacījis S. Makristals.
Uzstājoties Vestpointas militārajā akadēmijā, B. Obama atzinis, ka "Afganistāna nav pazaudēta, taču dažus gadus tā virzījusies atpakaļ", taču arī uzsvēris, ka papildspēku nosūtīšana var palīdzēt sakaut starptautisko teroristu tīklu Al Qaeda, apspiest tālibu nemierniekus un tiktāl nostiprināt pašreizējās Afganistānas varasiestādes, ka amerikāņu un sabiedroto spēki drošu sirdi kontroli pār valsti varēs uzticēt tām un uzsākt savu spēku izvešanu. "Kā virspavēlnieks es esmu pārliecināts, ka mūsu nacionālajās interesēs ir vitāli svarīgi nosūtīt papildu 30 000 karavīru uz Afganistānu. Pēc 18 mēnešiem mūsu spēki sāks atgriezties mājās," viņš teicis. B. Obama arī vērsās pie NATO sabiedrotajiem, lai tie nosūtītu papildspēkus, pavēstot, ka arī viņus apdraud Afganistānā iesakņojies terorisms.
Kaut gan lēmums par papildspēku nosūtīšanu saskaņā ar ASV likumdošanu ir prezidenta prerogatīva, viņam Kongresā nepieciešams saņemt apstiprinājumu šādas operācijas finansēšanai. Tiek lēsts, ka tā izmaksās aptuveni 30 miljardus dolāru tikai nākamajā finanšu gadā vien, un novērotāji prognozē, ka plānam Kongresā atradīsies ne mazums pretinieku. Kreisi noskaņotais Demokrātu partijas spārns, kā ierasts, vadīsies no socioloģiskajām aptaujām, kas liecina, ka krietni mazāk par pusi amerikāņu uzskata, ka karu nepieciešams turpināt. Savukārt konservatīvā republikāņu daļa nespēj pieņemt faktu, ka karavīriem Afganistānu, iespējams, nāksies pamest "līdz galam nepadarījušiem darbu", norāda AP.
Zīmīgi, ka Afganistānas valdība, kas tiek vainota korupcijā un pārāk iecietīgā attieksmē pret dažādu reģionu kaujinieku grupējumiem (arī tiem, kas iesaistīti narkotiku ražošanā un kontrabandā) ar sajūsmu uzņēmusi Vašingtonas paziņojumu. "Mēs vienmēr esam vēlējušies uzņemties atbildību par savu tautu. Vienīgais, ko mēs vēlamies no starptautiskās sabiedrības – ātra apbruņošana un apmācīšana, lai mēs varētu pildīt savu vēsturisko uzdevumu," patētiski paziņojis Afganistānas aizsardzības ministrs Abdulrahims Vardaks. Savukārt tālibu spēku komandieri solījuši, ka "lielāka ienaidnieku skaita ierašanās" tikai pastiprinās pretošanos gan okupācijas spēkiem, gan valdošajam režīmam. "Obama ieraudzīs lielu daudzumu jaunu zārku, kas ierodas no Afganistānas. Amerikāņu cerība, ka viņi spēs pakļaut Afganistānu savam spēkam, neīstenosies," teikts viņu izplatītā paziņojumā.