Ēģiptes drošības spēki vakar izpildījuši savus draudus, izklīdinot jūlija sākumā gāztā prezidenta Mohammeda Mursi atbalstītāju nometnes galvaspilsētā Kairā.
Islāmistu grupējums Musulmaņu brālība, kas cenšas panākt M. Mursi atjaunošanu prezidenta amatā, vēstījis par simtiem bojāgājušo, taču amatpersonas uzsver, ka upuru skaits ir daudz mazāks. Izrēķināšanās ar protesta akciju dalībniekiem nozīmē, ka cerības uz izlīgumu un mēreno islāmistu iesaistīšanos valsts politiskajā dzīvē zūd, un nestabilitāte Ēģiptē būs novērojama vēl ilgāku laiku, uzskata neitrāli noskaņotie ārzemju politologi.
Dažādu televīzijas kanālu demonstrētajos kadros vakarrīt bija redzamas īstas ielu kaujas Kairā – skanēja šāvieni, lietā tika liktas asaru gāzes granātas, vietām liesmoja ugunsgrēki, Kairas ielās bija redzama bruņutehnika, bet virs pilsētas riņķoja armijas helikopteri. Ēģiptes bruņotie spēki, kas 3. jūlijā gāza M. Mursi un uzraudzīja pagaidu valdības izveidošanu, jau pagājušās nedēļas nogalē bija brīdinājuši, ka gāztā prezidenta atbalstītāju nometnes tiks likvidētas, un vakar īsi pēc rītausmas uzsāka šā plāna izpildi. Jau pēc pāris stundām tika ziņots, ka valdības spēkiem izdevies pilnībā pārņemt savā kontrolē protestētāju nometni Nahdas laukumā. «Tur strādā buldozeri, kas novāc atlikušās teltis un demonstrantu sabūvētās barikādes,» vēstīja valdības kontrolē esošie televīzijas kanāli, kas atsaucās uz varasiestāžu sniegto informāciju. Savukārt Rabā el Adavijas mošejas apkaimē sadursmes starp drošības spēkiem un demonstrantiem turpinājās visas dienas garumā.
Radiostacija Deutsche Welle atgādina, ka protesta akciju dalībnieku izklīdināšana bija iecerēta jau pirmdienas rītā, tomēr pēdējā brīdī tika atcelta, jo ziņas par plānoto operāciju bija likušas daudziem M. Mursi piekritējiem doties uz viņa atbalstītāju nometnēm. AFP norāda, ka vēl pirmdienas pēcpusdienā ASV Valsts departamenta pārstāve Mērija Hārfa aicināja neizklīdināt M. Mursi piekritējus, jo viņu miermīlīgās demonstrācijas uzskatāmas par daļu no demokrātiskā procesa valstī. Tomēr armijas ģenerālštāba priekšnieks Abdels Fatahs el Sissi uzsvēris, ka islāmistu protesta akcijas destabilizējot situāciju valstī un tās nevarot uzskatīt par miermīlīgām. Vakar, īsi pēc kontroles pārņemšanas pār protestētāju nometnēm, Iekšlietu ministrijas amatpersonas ziņoja, ka tajās atrastas sprāgstvielas, munīcija un automātiskie ieroči, tāpat tika vēstīts, ka islāmistu snaiperi no ēku jumtiem apšaudījuši policistus un karavīrus. «Mūsu spēki lietoja tikai asaru gāzi un gumijas lodes, neliekot lietā kaujas munīciju,» uzsvērusi Iekšlietu ministrija.
Pavisam citādi vakardienas sadursmes traktējusi Musulmaņu brālība un mediji, kas simpatizē šai organizācijai, piemēram, televīzijas kanāls Al Jazeera. Viens no Musulmaņu brālības runasvīriem Gehads al Hadads savā Twitter kontā vēstījis par «vairāk nekā 500 nogalinātiem un 8000 ievainotiem civiliedzīvotājiem». «Tas nebija mēģinājums izklīdināt protestētājus, bet gan asiņains uzbrukums, slaktiņš, kura mērķis bija apklusināt visus tos, kuri iebilst pret militāro apvērsumu,» viņa ierakstu Twitter citē AFP. G. al Hadads arī mudinājis islāmistus uz protesta akcijām visas valsts mērogā. Valdību atbalstošie mediji apstiprinājuši, ka pārtraukta vilcienu satiksme starp Kairu un citām valsts pilsētām – drošības spēki šādā veidā cerot ierobežot protestu izplatīšanos, un tas ir devis rezultātus. Savukārt Al Jazeera vēsta par masu nemieriem Suecā, Aleksandrijā un citās Ēģiptes pilsētas. Tā ziņo, ka Asuānā Musulmaņu brālības atbalstītāji mēģinājuši iebrukt gubernatora birojā, pilsētā notiek niknas kaujas. Tāpat Al Jazeera vēsta, ka bloķēta satiksme uz lielākajiem Ēģiptes autoceļiem. Vietām kontrolposteņus ierīkojusi armija, kas baidās no gāztā prezidenta piekritēju ierašanās Kairā, bet vietām ceļus bloķējuši tieši M. Mursi piekritēji.
Ēģiptes Iekšlietu ministrijas pārstāvis Abdels Fatahs Otmans privātajam televīzijas kanālam CBS pavēstījis, ka turpinoties Musulmaņu brālības aktīvistu aresti un vakar izdevies aizturēt vairākus desmitus grupējuma līderu. «Pagaidām vēl ir par agru izziņot viņu vārdus,» sacījis ģenerālis A. F. Otmans, vienlaikus paužot cerību, ka šie aresti palīdzēs mazināt islāmistu aktivitātes. AP aptaujātie politologi gan tam nepiekrīt, atgādinot, ka Musulmaņu brālība gadiem ilgi veiksmīgi darbojusies pagrīdē un tās struktūra nav atkarīga no konkrētiem līderiem. Organizācijas spēku gan mazina tās vadītāju banku kontu aresti, taču tajā pašā laikā arābu pasaulē Musulmaņu brālībai ir gana daudz bagātu atbalstītāju, arī vairāk nekā 35% Ēģiptes iedzīvotāju joprojām būtu gatavi balsot par šo organizāciju. Politologi spriež, ka asiņainās represijas pret islāmistiem nozīmē ilgstošu nestabilitāti Ēģiptē, uz ko norādījis arī viens no līdzšinējiem liberālās opozīcijas līderiem Mohammeds el Baradejs, kurš pašlaik pilda viceprezidenta pienākumus. Viņš skaidrojis, ka Musulmaņu brālības izslēgšana no politiskā procesa nav risinājums, tajā pašā laikā atzīstot, ka arī no šā grupējuma puses nav sagaidīta nekāda pretimnākšana. Jāatgādina, ka pēdējo nedēļu laikā Ēģipti apmeklējuši daudzi starptautiskie vidutāji – gan ASV, gan ES, gan arābu valstu amatpersonas –, taču arī viņiem nav izdevies panākt samierināšanos starp naidīgajiem spēkiem.