Prezidents Zēmans – ieguvējs no Čehijas politiskās krīzes

Šodien savu demisijas rakstu Čehijas prezidentam Milošam Zēmanam plānojis iesniegt premjerministrs Jirži Rusnoks, kura valdība pagājušonedēļ neizturēja uzticības balsojumu parlamentā.

 Ja viss noritēs tā, kā to prognozē čehu politikas pārzinātāji, nākamnedēļ parlaments nobalsos par deputātu atlaišanu, un oktobrī Čehijā notiks ārkārtas vēlēšanas. Lielākais ieguvējs no šīs krīzes izrādīsies tieši M. Zēmans, uzskata gan līdzšinējās koalīcijas pārstāvji, gan politologi, turklāt daži no viņiem uzsver, ka prezidents absolūti apzināti virzījis valsti ārkārtas vēlēšanu virzienā, ieceļot tādu valdību, kuru deputātu vairākums nav vēlējies atbalstīt.

Politiskā krīze Čehijā plosās jau kopš vasaras sākuma, kad policija aizturēja un korupcijā un dienesta pilnvaru pārsniegšanā apsūdzēja vairākas ar valdošo koalīciju cieši saistītas amatpersonas. Viņu vidū bija arī premjerministra Petra Nečasa biroja vadītāja Jana Naģova, turklāt vēlāk izrādījās, ka ar precēto premjeru viņu saista arī personiskas attiecības. BBC atgādina, ka P. Nečass sākotnēji mēģināja norobežoties no skandāla, apgalvojot, ka par savu līdzgaitnieku pārkāpumiem nekā nav zinājis, taču vēlāk, asās kritikas ietekmēts, tomēr paziņoja, ka uzņemas politisko atbildību un atkāpjas gan no premjera, gan valdošās partijas līdera amatiem. Koalīcijā pārstāvētās partijas – Pilsoniskie demokrāti (ODS), TOP 09 un LIDEM – samērā ātri spēja pārgrupēt spēkus un premjera amatam virzīja jauno ODS līderi, parlamenta spīkeri Miroslavu Ņemcovu, tomēr prezidents šo ideju noraidīja, uzsverot, ka labēji centriskā koalīcija, kas ar nelielu pārtraukumu Čehijā bijusi pie varas beidzamos septiņus gadus, zaudējusi uzticību vēlētāju acīs.

Tobrīd nebija ne runas, ka parlamenta atlaišanu varētu atbalstīt trīs piektdaļas jeb 120 no 200 parlamenta deputātiem – gluži otrādi, M. Ņemcova jau bija garantējusi savam iespējamajam kabinetam 101 deputāta atbalstu. Tomēr M. Zēmans, izmantojot faktu, ka martā kļuva par pirmo Čehijas prezidentu, kurš ievēlēts visas tautas balsojumā (iepriekš prezidentus vēlēja deputāti), atļāvās neņemt vērā reālo spēku samēru, par premjeru ieceļot ar kreisajiem spēkiem saistīto J. Rusnoku. Kaut gan jaunais valdības vadītājs deklarēja, ka veido tehnisku valdību, kuras uzdevums ir nostrādāt līdz nākamā gada maijā paredzētajām vēlēšanām, realitātē šī valdība balstījās uz aktīvistiem no M. Zēmana priekšvēlēšanu štāba. Parlamenta brīvdienu dēļ J. Rusnoka valdība spēja nostrādāt gandrīz divus mēnešus, līdz notika uzticības balsojums parlamentā, kas beidzās ar likumsakarīgu rezultātu – valdību atbalstīja tikai 93 no 193 deputātiem, kuri bija ieradušies uz sēdi, raksta ČTK. Turklāt šajā balsojumā noskaidrojās, ka 101 deputāta koalīcija vairs nav stabila, jo vairāki tās pārstāvji nebalsoja par neuzticību J. Rusnokam. Jau pagājušās nedēļas nogalē vairāki dumpīgie deputāti ir izslēgti no partijām, par savu demisiju paziņojusi LIDEM līdere Karolīna Pīke, bet M. Ņemcovai vairs nav nepieciešamā atbalsta, lai pretendētu uz premjera amatu vēl šā parlamenta pastāvēšanas laikā.

Politologs Ēriks Bests sarunā ar Prāgas radio skaidrojis – rodas iespaids, ka šī bijusi smalka, prezidenta izstrādāta kombinācija, jo viņš ir vienīgais, kurš izrādījies ieguvējs no radušās situācijas. «Pirmkārt, balsojums apliecināja, ka 101 deputāta koalīcija vairs nepastāv. Tā ir liela Zēmana uzvara, jo viens no viņa galvenajiem mērķiem allaž bijis labējo spēku sašķelšana. Otrkārt, zaudētāji ir LIDEM, kas palikuši bez vadītājas. Treškārt, vājinājušās arī sociāldemokrātu pozīcijas. Vēl pirms neilga laika šīs partijas līderis Bohuslavs Sobotka kategoriski iebilda pret prezidenta ierosināto valdības vadītāju, bet balsojumā sociāldemokrāti tomēr viņu atbalstīja. Tātad šis balsojums ir vājinājis trīs vai četras partijas, bet padarījis spēcīgāku tikai pašu Zēmanu,» skaidrojis Ē. Bests. Viņš piebildis, ka prezidents skaidri apzinājies – viņa izvirzītajam kandidātam pietrūks balsu parlamenta balsojumā, taču pats šis balsojums radīs jaunas nesaskaņas partiju starpā un novedīs pie ārkārtas vēlēšanām. «Šķiet, viņš nemaz nevēlējās uzvarēt balsojumā,» uzsvēris Ē. Bests.

Šādam vērtējumam piekrīt arī laikraksta Mlada fronta Dnes komentētājs Bohumils Pečinka, kurš raksta, ka prezidents vienkārši apspēlējis deputātus. «Daudzi no viņiem bija gaidījuši tikai divus iespējamos scenārijus – vai nu parlaments apstiprinās Rusnoka valdību un tā strādās līdz nākamā gada maijam, vai arī neatbalstīs to, un šādā gadījumā prezidentam nāksies uzticēt valdības veidošanu vecajai labējo centristu koalīcijai. Taču piepildījās trešais scenārijs, un galu galā nervi neizturēja TOP 09 līderim Miroslavam Kalousekam, kurš radīja jaunu politisko realitāti, piekrītot ārkārtas vēlēšanām,» raksta Mlada fronte Dnes.

Ziņu aģentūra ČTK uzsver, ka pašlaik parlamenta atlaišanu un ārkārtas vēlēšanu izsludināšanu atbalsta trīs partijas – sociāldemokrāti un komunisti, kuri līdz šim bija opozīcijā, kā arī TOP 09. Kopā tām ir 122 deputātu mandāti, un, kaut gan pastāv zināmas bažas, ka daži no šo partiju deputātiem varētu pārdomāt, ir zināms, ka par parlamenta atlaišanu gatavi balsot arī vairāki ODS un LIDEM deputāti. Jāpiebilst, ka sākotnēji bija iecerēts balsojumu rīkot jau šo piektdien, bet vēlāk tas pārcelts uz 20. augustu. «Piektdienās parlamenta apakšpalāta parasti nesanāk kopā. Nav tā, ka mēs baidītos, ka kāds deputāts iestrēgs atvaļinājumā Horvātijā, taču vairākiem likumdevējiem ir nopietnas veselības vai ģimenes problēmas, tādēļ balsojums tiks rīkots ierastākā dienā,» skaidrojis TOP 09 frakcijas vadītājs Petrs Gaždiks.

Ja deputāti nobalsos par parlamenta atlaišanu, jaunas vēlēšanas nepieciešams sarīkot 60 dienu laikā – tātad tās varētu notikt oktobra otrajā pusē. Saskaņā ar likumdošanu līdz brīdim, kad, pamatojoties uz vēlēšanu rezultātiem, tiks izveidota jauna valdība, J. Rusnoka kabinets, neraugoties uz izteikto neuzticību, turpinās pildīt valsts pārvaldes pamatfunkcijas. Tiesa, nekādi svarīgi lēmumi šajā laikā netiks pieņemti, turklāt J. Rusnoks solījies nepārtraukti konsultēties ar parlamenta augšpalātu jeb Senātu, kas šajā laikā ierobežotā apjomā pildīs likumdevēja funkcijas. «Realitātē novājināta, neuzticības votumu saņēmusi valdība un nefunkcionējošs parlaments nozīmē, ka lielāku nozīmi gūs citas institūcijas ar prezidenta kanceleju priekšgalā,» sarunā ar ČTK sacījis politologs Tomašs Lebeda. Savukārt M. Ņemcova piebildusi: «Vara pašlaik ir nokļuvusi prezidenta rokās, turklāt es sacītu, ka tā ir gandrīz absolūta vara.» Prāgas radio gan uzsver – M. Ņemcovas vilšanos var saprast, jo socioloģiskās aptaujas ārkārtas vēlēšanās sola samērā pārliecinošu uzvaru sociāldemokrātiem, un domājams, ka jau oktobrī Čehijā pie varas nāks kreiso spēku valdība.