ASV prezidents Baraks Obama ir solījis reformēt valsts slepeno aģentūru īstenotās informācijas vākšanas programmas, lai nodrošinātu plašāku to pārraudzību un novērstu ļaunprātīgu izmantošanu.
Taču šie plāni lielākoties ir paredzēti, lai mazinātu amerikāņu bažas par privātumu, nevis būtiski ietekmētu informācijas vākšanas programmu darbu.
Prezidenta viedokļa maiņa
Pagājušajā nedēļā B. Obama izziņoja plānus izstrādāt izmaiņas likumos, kas regulē to, kādā veidā Nacionālā drošības aģentūra ievāc datus par cilvēku saziņu. Grozījumi iecerēti pēc 2001. gada 11. septembra terora aktiem pieņemtajā Patriota likumā, kas deva pamatu amerikāņu uzraudzības stiprināšanai un uz kā balstās programma, kas vāc datus par notikušajām telefonsarunām – Nacionālā drošības aģentūra seko līdzi nevis pašam sarunu saturam, bet gan tam, kas, kam, kad un cik ilgi ir zvanījis. Tāpat paredzēts izraudzīt privātuma aizstāvjus, kuru uzdevums būs izvērtēt slepenās Ārējās izlūkošanas tiesas darbību. Šī tiesa izdod atļaujas amerikāņu elektroniskās saziņas novērošanai, un aizstāvju uzdevums būs izvērtēt šādu atļauju pamatotību. ASV tiks arī izveidota ekspertu komisija, kas revidēs visu valdības izmantoto izlūkinformācijas un komunikācijas tehnoloģiju lietojumu.
B. Obama sacīja, ka viņš personīgi ir pārliecināts, ka šādas informācijas vākšanas un saziņas uzraudzības programmas ir nepieciešamas: «Taču nepietiek ar to, ka man kā prezidentam par šo programmu darbību ir pārliecība. Šāda pārliecība ir nepieciešama arī amerikāņiem.» Šī ir pirmā reize, kopš E. Snoudens sāka publiskot slepenos dokumentus, kad B. Obama ir atzinis, ka izlūkošanas un novērošanas programmās ir nepieciešamas pārmaiņas un ka arī amerikāņu sabiedrībā ir pieaugusi neapmierinātība ar Nacionālās drošības aģentūras darba metodēm. Līdz šim viņš savos publiskajos izteikumos bija uzsvēris, ka novērošanas programmas darbojas atbilstoši likumam un tajās ir panākts pienācīgs līdzsvars starp drošību un indivīdu privātumu.
Tanī pašā laikā izziņotie likumu grozījumu plāni vismaz īstermiņā nenozīmē reālas izmaiņas pašu programmu darbībā un datu vākšanas apjomos, norāda The Guardian. Kongresmeņi, kuri jau iepriekš kritizēja informācijas vākšanas programmu darbu, ir neapmierināti ar detaļu trūkumu prezidenta izklāstītajā plānā un ar to, ka ne visi no būtiskākajiem problēmgadījumiem šādā veidā tiks risināti. Šāds piemērs ir Nacionālās drošības aģentūras pašreizējā iespēja ievākt datus par amerikāņu saziņu internetā, lai gan interneta novērošanas programmas formāli ir paredzētas ārzemnieku izspiegošanai. Par slepeno dokumentu, kas ilustrē pašreizējo caurumu amerikāņu privātuma aizsardzībā, laikraksts The Guardian vēstīja pagājušajā piektdienā, dažas stundas pirms B. Obamas preses konferences, kurā viņš solīja reformas slepenajās programmās.
B. Obama joprojām neuzskata, ka dokumentus par izlūkprogrammām publiskojušais E. Snoudens būtu veicis labu darbu. «Es nedomāju, ka Snoudena kungs ir patriots,» sacīja ASV prezidents. Pēc viņa domām, E. Snoudenam vajadzētu savu nevainīgumu pierādīt tiesā.
Sakaru nodrošinātājiem grūti
Bezpartejiskā pilsonisko tiesību organizācija American Civil Liberties Union ir norādījusi uz B. Obamas mēģinājumu mazināt jautājuma nopietnību. Prezidents sacīja, ka nav pierādījumu, ka valsts iestādes informācijas vākšanas programmas būtu izmantojušas ļaunprātīgi. «Jau tas vien, ka valdība vāc informāciju šādos apjomos, ir ļaunprātīgas izmantošanas forma,» saka American Civil Liberties Union juridisko jautājumu direktora vietnieks Džamīls Džafers. «Taču pat ja mēs pieņemam viņu šauro izpratni par ļaunprātīgu izmantošanu un tās neesamību, mums nav informācijas, lai to pārbaudītu. Viss tiek turēts noslēpumā.»
Pašreizējo privātās informācijas uzraudzības vidi ilustrē arī tas, ka pēdējo dienu laikā ASV savu darbu ir pārtraukuši divi e-pasta pakalpojumu sniedzēji. Viens no šiem uzņēmumiem ir Lavabit, kas piedāvāja šifrēt e-pasta saziņu, padarot tā saturu grūtāk pieejamu trešajām pusēm. Domājams, ka tieši šo e-pastu bija izmantojis E. Snoudens pēc aizbēgšanas no ASV. Paziņojumā par darbības izbeigšanu uzņēmuma īpašnieks Ladars Levisons skaidro, ka juridisku iemeslu dēļ viņam nav iespējams atklāt visas notikušā detaļas, taču viņš labprātāk slēdz paša veidoto projektu nekā kļūst par līdzdalībnieku «noziegumā pret amerikāņiem».
Savukārt uzņēmums Silent Circle, kas arī piedāvāja drošas tiešsaistes saziņas pakalpojumus, lēmumu pārtraukt sniegt e-pasta pakalpojumus skaidro ar to, ka pašlaik izmantotie e-pasta standarti drošu apmaiņu ar ziņojumiem garantēt nespēj. Redzot, kas noticis ar kolēģiem no Lavabit, šis uzņēmums nolēmis turpmāk piedāvāt tikai šifrētus telekomunikāciju pakalpojumus.
Žests Krievijai
E. Snoudena dēļ atkal sarežģījušās ir arī Vašingtonas attiecības ar Maskavu. Pēc tam, kad Krievija E. Snoudenam piešķīra uzturēšanās atļauju valstī, B. Obama atcēla šonedēļ Maskavā plānoto tikšanos ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. B. Obama ir licis saprast, ka atceltā tikšanās ir viņa reakcija uz plašākām Krievijas darbībām un runa nav tikai par E. Snoudenu. Vašingtona un Maskava nesaprotas arī daudzos citos jautājumos – tai skaitā par Sīrijas konfliktu, pretraķešu aizsardzības sistēmām, kodolieročiem, cilvēktiesībām un pilsoniskās sabiedrības stiprināšanu. «Mums ar Krieviju nav izdošanas līguma, taču tradicionāli mēs esam mēģinājuši respektēt gadījumus, kad runa ir par iespējamiem likuma pārkāpējiem. Mēs šādus gadījumus izvērtējam un mēģinām sadarboties. Krievija ar mums tā nedarīja. Domāju, ka šis gadījums parāda plašākus izaicinājumus, ar kuriem mēs pēdējā laikā saskaramies ASV un Krievijas attiecībās,» pagājušajā nedēļā skaidroja B. Obama. Ņemot vērā, ka nevienā no svarīgākajiem abu valstu attiecību jautājumiem pēdējā laikā nekādu panākumu nav bijis, arī prezidentu tikšanās diez vai būtu rezultatīva, vēsta BBC.
B. Obama uzskata, ka kopš V. Putina atgriešanās prezidenta amatā Krievijā ir pastiprinājusies antiamerikāniska retorika, kas atgādinot par aukstā kara laika attiecībām vai pat «aukstā kara mentalitāti». Tanī pašā laikā Der Spiegel atzīmē, ka arī tikšanās atcelšana – pirmais šāda veida gadījums kopš Padomju Savienības sabrukuma – tieši tāpat atgādina par aukstajā karā piekopto taktiku. Kad 2012. gadā V. Putins nevarēja ierasties Vašingtonā, ASV dažādos veidos mēģināja visus pārliecināt, ka šādam iznākumam nav nekāda zemteksta un ka tas abu valstu attiecības neietekmē. Turpretim tagad nekādas diplomātiskas laipošanas skaidrojumos par notikušo nav. Atskatoties uz laiku, kad B. Obama sāka savu darbu ASV prezidenta amatā, pašreizējais stāvoklis attiecībās jo skaidri ir parādījis plaisu starp to, ko B. Obama kādreiz uzskatīja par sasniedzamu, un to, kas no tā ir iznācis. Viens no B. Obamas agrākajiem solījumiem bija gatavība runāt ar visiem, tai skaitā ar ASV ienaidniekiem. Taču Krievija aizvien ir bijusi spilgts piemērs tam, ka šāda atvērto roku pieeja nav īpaši palīdzējusi uzlabot ASV attiecību klimatu ar nedraudzīgajām valstīm.
Krievija par atcelto tikšanos ir izteikusi neapmierinātību. V. Putina ārlietu padomnieks Jurijs Ušakovs pagājušajā nedēļā paziņoja, ka sarunu atcelšana liecina par Vašingtonas nespēju veidot «līdzvērtīgas attiecības» ar Maskavu. Taču Krievija uzsver, ka ir gatava turpināt sadarbību ar ASV divpusējo un starptautisko jautājumu risināšanā. Abu valstu sarunas turpināsies arī tagad. Taču tas acīmredzot nenotiks prezidentu līmenī.