Britu premjers aicina boikotēt Latvijā radīto "Ask.fm"

Reaģējot uz kādas pusaudzes pašnāvību, Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kemerons aicinājis interneta lietotājus boikotēt tīmekļa vietnes, kurās ļaudis tiek pakļauti pazemojumiem.

14 gadus vecā Hanna Smita pagājušajā nedēļā pakārās, nespējot pārdzīvot pazemojumus, kuriem tika pakļauta Latvijā radītajā vietnē "Ask.fm". Kemerons šo gadījumu nosaucis par "absolūti traģisku" un paziņojis, ka šādas vietnes, kur lietotāji tiek pakļauti pazemojumiem, "ir zemiskas".

"Ir kaut kas, ko mēs visi kā vecāki un interneta lietotāji varam darīt, un tas ir nelietot dažas no šim zemiskajām vietnēm," intervijā televīzijas kanālam "Sky" uzsvēris britu premjers. "Boikotējies tās, neejiet uz tām, nepievienojieties tām!"

Arī vietne "Ask.fm" ir atzinusi, ka Smitas pašnāvība ir traģēdija, un solījusi sadarboties ar policiju, lai noskaidrotu viņas nāves apstākļus. Vietne uzsvērusi, ka tā aicinot visus lietotājus un to vecākus ziņot par pazemošanas gadījumiem.

Pusaudžu iecienītā vietne piedāvā iespēju uzdot un atbildēt uz jautājumiem, un ļauj lietotājiem palikt anonīmiem.

Smitas tēvs pieprasījis vietnes uzturētājiem izvirzīt apsūdzības slepkavībā vai nonāvēšanā.

Savukārt Kemerons aicinājis vietnes uzturētājus izrādīt kaut nedaudz atbildības un pielikt lielākas pūles, lai neļautu to izmantot par pazemošanas instrumentu.

2010.gadā izveidoto un Latvijā bāzēto vietni "Ask.fm" ikdienā apmeklē aptuveni 13,2 miljoni lietotāju. Tā ir devītā populārākā sociālās saziņas vietne pasaulē, liecina interneta statistikas uzņēmuma "comScore" jūnijā publicētie dati.

Pazemojumi vietnē "Ask.fm" jau iepriekš noveduši pie traģiskiem starpgadījumiem. 2012.gadā pēc "viesošanās" šajā vietnē pašnāvību izdarīja divi īru pusaudži. Tolaik vietnes veidotāji no notikušā norobežojās, taču Īrijas policija sākusi šajā lietā izmeklēšanu.

Pasaulē

Jau ceturto mēnesi kā Ukraina aizliegusi savos dzelzceļa tīkos izmantot Baltijas valstu vagonus. Par šo diskriminējošo lēmumu valsts uzņēmums “Ukrainas dzelzceļš” pat nav uzskatījis par vajadzīgu oficiāli informēt vagonu īpašniekus. Dīvainākais šajā stāstā ir tas, ka no nodokļu maksātāju naudas dotētais “Latvijas dzelzceļš” (LDz) par zaudējumiem Ukrainā nav informējis savu saimnieku Satiksmes ministriju. Ja Neatkarīgā nesāktu uzdot jautājumus par šo nedraudzīgo Ukrainas žestu, joprojām neziņā par notikušo būtu gan Satiksmes, gan Ārlietu ministrijas, gan arī premjere Evika Siliņa.