Latvijā reģistrēti 49 leptospirozes saslimšanas gadījumi
Šogad līdz 21. novembrim Latvijā kopā reģistrēti 49 leptospirozes saslimšanas gadījumi, tostarp saņemti trīs ziņojumi par letālu iznākumu, aģentūru LETA informēja Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC).
Iepriekšējos gados reģistrēti vidēji četri gadījumi gadā - no viena gadījuma 2021. gadā līdz astoņiem gadījumiem 2017. gadā.
Visvairāk šogad leptospirozes gadījumu reģistrēti sākot no augusta, kas norāda uz izteiktu sezonālu pieaugumu vasaras beigās un rudenī.
Leptospirozes gadījumi konstatēti vairākās teritorijās: Rīgā, Cēsu novadā, Ogres novadā, Salaspils novadā, Ropažu novadā, Jelgavas novadā, Bauskas novadā, Siguldas novadā, Augšdaugavas novadā, Kuldīgas novadā, Valmieras novadā un Alūksnes novadā.
Gandrīz visi pacienti ārstējušies vai turpina ārstēties stacionāros. Lielākā daļa pacientu ziņojuši par iespējamu kontaktu ar grauzējiem vai vidi, kas varētu būt piesārņota ar to izdalījumiem, piemēram, strādājot piemājas dārzā, peldoties vai veicot uzkopšanas darbus saimniecības telpās, norāda SPKC.
Kā skaidroja centrā, katram saslimšanas gadījumam bijušas individuālas situācijas un riski, kuros cilvēks varēja inficēties.
Visvairāk saslimšanas gadījumu reģistrēti, sākot no augusta, kas norāda uz izteiktu sezonālu pieaugumu vasaras beigās un rudenī, kas ir saistīts ar ražas vākšanu, kā arī grauzēju migrāciju cilvēka mājokļos un saimniecības telpās.
Leptospirozi pārnēsā dažādi dzīvnieki, īpaši peļveidīgie grauzēji, bet pārnēsātāji var būt arī lauksaimniecības dzīvnieki, suņi un kaķi, skaidro SPKC. Cilvēki visbiežāk inficējas ar slimību, nonākot saskarē ar dzīvnieku piesārņotu ūdeni, mitru augsni vai dzīvnieku izdalījumiem un citiem objektiem, kas piesārņoti ar inficētu dzīvnieku urīnu.
Lielākā daļa pacientu ziņojuši par iespējamu kontaktu ar grauzējiem vai vidi, kas varētu būt piesārņota ar to izdalījumiem, piemēram, strādājot piemājas dārzos.
Leptospiroze ir zoonoze jeb infekcijas slimība, kas tiek pārnesta no dzīvniekiem uz cilvēkiem. Leptospirozes izraisītājs ir baktērijas leptospiras, kas ārējā vidē var saglabāties nedēļām vai pat mēnešiem, īpaši mitrā un vēsā vidē, taču tās ir jutīgas pret izžūšanu un augstu temperatūru, norāda SPKC. Inficētie dzīvnieki izdala leptospiras ar urīnu. Uzņēmīgi ir visi siltasiņu dzīvnieki, kas nozīmē, ka infekcijas izraisītāji plaši cirkulē dabā.
