Nav vairs iespējams izsekot, kurš un kāpēc izdomājis tieši 10 kilogramu lielu devu, bet tāda nu reiz tiek minēta dažādos avotos.
Tas, kurš izpildījis šo zemeņu ēšanas plānu, varot uzskatīt, ka izdevies nostiprināt imūnsistēmu, normalizēt vielmaiņu un uz kādu laiku pasargāt savu sirdi un asinsvadus no nevēlamu faktoru iedarbības.
Ņemot vērā, ka zemenes ir ļoti garšīgas, to nemaz nav grūti īstenot. Saka arī, ka sauja zemeņu (konkrētāk – 150 gramu jeb septiņas vidēji lielas ogas) spēj aizdzīt negatīvās emocijas. Grēks neizmēģināt tik vienkāršu līdzekli, kad sociāli ekonomiskā situācija ir tāda, kāda tā ir.
Precizitāte ir laba lieta, tomēr cilvēkam, kurš noskaņots uz zemeņu baudīšanu, negribas klausīties, kad viens precīzais sāk pierādīt otram, ka zemenes nav pareizi saukt par zemenēm un tās vispār nav nekādas ogas, bet gan kopaugļi jeb cinarodiji. Kamēr viņi diskutē, mēs vienkārši ēdīsim un nelauzīsim galvu par to, kura no divdesmit pasaulē sastopamām zemeņu sugām un kura no neskaitāmajām šķirnēm mums trāpījusies galdā. Galvenais – lai ir garšīga un smaržīga. Varbūt vienīgi ir vērts iegaumēt zemeņu šķirni, ja tā sevišķi iegaršojusies un ja gribam tādu iestādīt arī savā dārzā. Vislabākais laiks tam būs augusts.
Zemenes ir ievērojams C vitamīna avots, kas mums dots laikā, kad citu ogu un augļu vēl nav. Zemenēm piemīt viegla urīndzenoša iedarbība, tāpēc tautas medicīnā tās izmanto pret tūsku un paaugstinātu asinsspiedienu. Svaigu zemeņu ēšana lielos daudzumos kalpo aterosklerozes profilaksei. Zemenes uzlabo ēstgribu, palīdz atkopties pēc slimošanas, cīnīties ar mazasinību, veicina zarnu mikrofloras normalizēšanos, bet svaigu ogu sulu var lietot vasarraibumu balināšanai un sejas maskām. Slavenais zviedru dabas pētnieks un ārsts Kārlis Linnejs ar zemenēm esot izārstējis sev podagru. Pateicoties organiskajām skābēm, kas ir zemenēs, aktivizējas vielmaiņa.
Zemenes iesaka kombinēt ar piena produktiem, jo tajos esošais kalcijs piesaista no ogām skābeņskābi un neļauj tai slikti ietekmēt zobu, kaulu un nagu stāvokli. Lai zemenes nekairinātu kuņģi, tās nav ieteicams ēst tukšā dūšā. Jāatceras arī, ka zemenes ir kārtīgi jāmazgā – kā viss, kam bijusi saskare ar augsni, kurā ir baktērijas un var būt parazītu oliņas. Zemenes diemžēl arī ir viens no pazīstamākajiem pārtikas alergēniem. Esot gan gadījumi, kad alerģiju izraisa nevis pašas ogas, bet ziedputekšņi, kas dažādu augu ziedēšanas laikā lido gaisā un uzkrājas zemeņu porās, un tad pēc rūpīgas nomazgāšanas zem tekoša ūdens zemenes var ēst. Bet par to jātiek skaidrībā katram pašam, un nenāktu par ļaunu paprasīt padomu arī ārstam.
Visu rakstu lasiet 30. jūnija izdevumā