Redz, senos laikos fokača esot bijusi vienkāršu itāļu zvejnieku dienišķā maizīte, izcepta saulē uz klinšu bluķiem, pavardā vai uz atklātas uguns.
Kad pasaule sāka iepazīt picu, parastā rauga maize ar dažādu pildījumu vai bez tā tika iecelta picas vecmāmiņas godā. Mūsdienās fokačas galvenās sastāvdaļas – kviešu milti, raugs, ūdens un sāls – joprojām tās pašas, taču maizes forma un tai pievienotie produkti un garšaugi ļaujas variācijām.
Sastāvdaļas: 700 g miltu, 12 g sausā rauga, 15 g jūras sāls, 20 g cukura, 450 ml auksta ūdens, 100 ml olīveļļas, pa saujai smalki sakapāta svaiga rozmarīna, timiāna, svaigas bazilika lapas, 2–3 ķiploka daivas, olīvu pusītes, 500 g svaigā siera, mazie tomātiņi
Pagatavošana: lielā bļodā sajauc miltus, sāli, cukuru, sauso raugu un ūdeni, mīca apmēram 15 minūšu, kamēr veidojas elastīga un gluda mīkla. Pievieno olīveļļu un vēl mīca aptuveni 3–4 minūtes. Mīklu pārkaisa ar miltiem. Bļodu pārsedz ar dvielīti un ļauj mīklai istabas temperatūrā atpūsties aptuveni pusstundu.
Kad mīkla uzrūgusi, tajā iejauc sakapātus garšaugus: timiānu un rozmarīnu. Mīklu sadala 5–6 daļās, izrullē apaļas formas (kā picai), izkārto tās pannā uz cepampapīra un atstāj, lai 10 minūšu maizīte vēlreiz uzrūgst un atpūšas.
Uz mīklas liek maisījumu, kas aizdarīts ar olīveļļu: svaiga siera gabaliņi, olīvu un mazo tomātu pusītes, sasmalcināti ķiploki. Visu viegli pārkaisa ar jūras sāli un aptuveni 10 minūšu vēlreiz uzraudzē. Sakarsētā cepeškrāsnī gardo maizīti cep 180 grādu temperatūrā 10–15 minūšu, tad no krāsns ņem ārā un atkal mazliet atpūtina.
Ceļot galdā, var rotāt ar svaiga bazilika lapiņām, salviju vai kādu citu garšaugu, var nerotāt ne ar ko – vēl silta vai atdzisusi, fokača tāpat garšo dievīgi labi!
Recepti iesaka restorāna Vincents konditore Ilze Ermansone