"Ko šodien ēdi pusdienās?" – šo jautājumu ne viens vien vecāks uzdod savam no skolas pārnākušajam skolas bērnam, bet kāda atbilde parasti skan visbiežāk? Un kāda ir patiesība?
Uzsākot šo mācību gadu, ne viena vien pašvaldība sava valdījuma skolās ir atradusi iespēju apmaksāt brīvpusdienas: citviet ar siltām pusdienām tiks nodrošināti tikai pirmklasnieki, citviet – sākumklašu skolēni, vēl šur tur – arī visi pamatskolas audzēkņi. Kā būs ar tiem skolā gājējiem, kam brīvpusdienas nav paredzētas? Tie pēc zinībām turpinās skriet tukšiem vēderiem vai arī vecāku doto pusdiennaudu tērēs, starpbrīžos skolas kafejnīcā pērkot čipsus, kolas, bulciņas un citus tikpat neveselīgus niekus?
Mediķu rīcībā esošā statistika no gada gadā ir vairāk nekā bēdīga un satraucoša: augstais gremošanas orgānu un citu tikpat nozīmīgu slimību skaits, ko ik gadu atklāj skolēniem līdz
14 gadu vecumam, pirmām kārtām saistīts ar nepilnvērtīgu, nekvalitatīvu uzturu un neregulāru ēšanu...
Restorāna Vincents šefpavārs Mārtiņš Rītiņš, piedāvādams savas idejas skolas somā ērti ieliekamām un līdzi paņemamām, viegli sarūpējamām un tikpat viegli pagatavojamām veselīgām un daudzveidīgām pusdienām, tās sauc par pieņemamu alternatīvu normālai ēšanas reizei mūžam nevaļīgam un ļoti aizņemtam skolēnam.
Par pusdienošanu savos skolas gados šefpavārs saka: «Tas bija viens brīnišķīgs laiks, jo visu laiku, kamēr mācījos, mums skolā deva dzert pienu un nevienam pat prātā neienāca no tā atteikties! Ejot pusdienās uz skolas kopgaldu, bija sajūta, ka ejam uz smalku restorānu... Ap vienu galdu sēdējām astoņi cilvēki, un galda vidū vienmēr stāvēja kopīga zupas terīne, kūpošu kartupeļu un gaļas šķīvji, dārzeņu bļoda, no tiem katru dienu cits galda vecākais visiem kristīgi sadalīja porcijas. Kā ģimenē pie kopīga pusdienu galda. Silts zupas šķīvis, otrais ēdiens un visbeidzot – deserts, tas bija pašsaprotami. Ja nu kāds negribēja vai nevarēja visu apēst (bet tā gandrīz nekad nenotika), tam par vari ēst neviens nespieda.
Kad jau mācījos vecākajās klasēs, bija iestājušies modernāki laiki un mēs varējām rīkoties daudz brīvāk – paši ņēmām paplātes, gājām pie skolas ēdnīcas vitrīnām un izvēlējāmies, ko nu kuro reizi kārojās: vai nu kādu no daudzajiem salātiem – to mūsu skolā nekad netrūka, vai zupu: vienu no vairākām piedāvātajām. Tāpat, brīvi kombinējot, varējām izvēlēties otro ēdienu. Ikdienas kabatas naudu, ko notriekt, pērkot visādus graužamus niekus, mazākajās klasēs mācoties, man neviens nedeva, un nekādas vajadzības pēc tās arī nejutu. Skolā nemaz nebija kafejnīcas vai kāda veikaliņa, kur to visu pārdotu. Vēlāk, kad katru piektdienu no vecākiem saņēmu simbolisku kabatas naudu un kad paretam uznāca kāre pēc kādas konfektes, tad skrējām uz veikalu, kas bija visai tālu no skolas.»
NODERĪGI
Skolēna ēdienkartē jābūt:
• rupjmaizei, pilngraudu maizei,
• vārītiem kartupeļiem, kartupeļu biezenim,
• griķiem, putraimiem, rīsiem, makaroniem,
• pienam, piena vai skābpiena produktiem,
• ik dienas vismaz 100 g dārzeņu un 50 g augļu,
• vismaz 70 g olbaltumiem bagātu pārtikas produktu (liesa gaļa, putna gaļa, zivis, olas, pākšaugi).
Nelietot:
• desas,
• gaļas, zivju konservus,
• žāvētus, sālītus gaļas, zivju produktus,
• frī kartupeļus.
Katru dienu cita Bagātību lāde
Nepieciešamie produkti: dažādi zaļumi, vārītas paipalu olas, svaigs gurķis,kokteiļtomāti
zaļi burkāni, puravi, lapu seleriju kāti, pupas, zirņi, redīsi, ziedkāposta rozetītes, Indijas, Brazīlijas rieksti, medus, kazas (vai kāds cits) siers
Pagatavošana:
mazam koferim līdzīgās ērtās kārbas bezgala daudzos nodalījumus katru dienu aizpildot ar citu saturu, variēšanas iespējas ir neierobežotas, savukārt mazajam skolas bērnam katru dienu nodrošināta veselīga, daudzveidīga un apetīti rosinoša maltīte!
Riekstu, žāvētu ogu un auzu pārslu cepumi
Nepieciešamie produkti:100 g sviesta , 150 g nerafinēta cukura,1 ola, 160 g pilngraudu kviešu miltu, puse tējkarotes sodas, šķipsniņa sāls, 80 g lazdu riekstu,80 g zemesriekstu, 80 g pistāciju,50 g žāvētu ķiršu, dzērveņu, melleņu vai citu ogu, 80 g mandeļu šķēlīšu
Pagatavošana:
mīkstu sviestu saputo ar cukuru, tajā ieputo olas. Kopā samaisa miltus, sodu un sāli un iesijā cukura un olu masā. Visu viegli samīca. Pievieno riekstus un žāvētas ogas. Mīklu samīca, izveltnē apmēram 1,5 cm biezā slānī, griež kvadrātos un 180 grādu temperatūrā cep apmēram 15 minūtes.
Ātrie tītenīši
Nepieciešamie produkti:salātlapa, zaļumi, garšaugi, vārīta vistas fileja vai liess šķiņķis, skaidiņās rīvēts burkāns, saldā tomātu mērce, rīspapīrs
Pagatavošana:
rīspapīru (nopērkams veikalos) samitrina, ar papīra salveti viegli nosusina lieko mitrumu un izklāj uz galda. Virsū liek pildījumu: salātlapiņu, kādu zaļumu vai garšaugus, šķēlēs sagrieztu vistas gaļu vai šķiņķi. Skaidiņās uzrīvē burkānu, pievieno saldo tomātu mērci un rīspapīru rullē kā pīrādziņu ciet. Šādus vienkāršus tītenīšus, variējot pildījuma sastāvu, var pagatavot jau vakarā. Pa nakti uzglabā ledusskapī, bet no rīta pirms līdzņemšanas katru tītenīti sagriež trijās daļās vai uz pusēm.
Ogu un jogurta kārtojums
Pagatavošana:
piemērotā traukā liek kārtu dabiskā jogurta bez jebkādām piedevām, tad seko kārta ogu (der avenes, upenes, jāņogas, zemenes, mellenes vai citas ogas). Atkal – kārta jogurta, kārta ogu. Kad trauks piepildīts, tā saturu pārlej ar ogu mērci vai šķidras konsistences medu. Ja trauks ērti un droši aizvākojams, šādu dūšu piesienošu našķi uz skolu līdzi paņems pat visizvēlīgākais neēdājs.
Zvejnieka un zemnieka olas
Nepieciešamie produkti:
lasis (vai cita zivs, kas der malšanai)
cūkgaļa vai vistas gaļa
sāls, pipari
vārītas paipalu olas
milti, rīvmaize, sakulta ola, eļļa
garšaugi
Pagatavošana:
samaļ lasi (vistas gaļu, cūkgaļu), pievieno masai garšvielas, samīca. Samalto zivs vai gaļas masu aptin apkārt vārītai paipalu olai, izveido kroketi, to apviļā miltos, sakultā olā un rīvmaizē. Cep zeltaini brūnu. Zvejnieka (vai zemnieka – ja no gaļas) olas kopā ar daudzveidīgi variējamiem zaļumiem ērti ievietojamas kādā kārbā, viegli ieliekamas skolas somā, gardu muti notiesājamas. Un vēders pilns!