Kad jumts sauc pēc palīdzības

Rūpējoties par mājokļa ilgmūžību un vizuālo pievilcību, katra saimnieka pienākums ir gādāt arī par jumta kvalitātes nezūdamību. Viens no veidiem, kā to darīt, ir ik pavasari apsekot jumtu un laikus novērst ziemas laikā gadījušos bojājumus.

Par pazīmēm, kas jāņem vērā, bojājumu veidiem un rīcības scenārijiem stāsta sertificēts jumtu eksperts un SIA Niedru jumti valdes priekšsēdētājs Armands Liede.

– Kādas pazīmes var liecināt par jumta bojājumiem pavasarī?

– Pirmā pazīme, protams, ir tas, kad jau ir radušies lielāki bojājumi, kad jau redzam parādāmies telpās ūdeni. Tas parasti izpaužas kā slapjums uz griestiem, notecējumi gar sienām vai mitruma plankumi. Otrkārt, par bojājumiem var liecināt izmaiņas, ko redzam uz jumta. Vienkāršākais piemērs būtu dakstiņi vai viļņotās loksnes, kad ir skaidri redzams, ka tie ir saplaisājuši, tas pats var notikt arī ar bitumena un metāla jumta segumiem. Mehāniskus bojājumus uz jumta var pamanīt vai radīt, arī to tīrot, bet pārējie būs radušies seguma nolietošanās dēļ. Šie būtu vienkāršākie rādītāji, kas varētu liecināt par jumta problēmām.

–Vai ir iespējams, ka jumta segums ir bojāts, bet nekādu spilgtu pazīmju nav?

– Ja runa ir par plakano jumtu, tad tajā brīdī, kad jumts ir nožuvis, tajās vietās, kurās ir plaisas, mēs redzēsim mitrus plankumus. Līdzīgi varētu būt arī ar bitumena šindeļa un šīfera jumta segumu, taču ar pārējiem būtu drusku sarežģītāk, un ir iespējams, ka bojājumus var arī tik labi nepamanīt.

– Kuras ir problēmzonas, kam, apsekojot jumtu, būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība?

– Pirmkārt, tas ir jebkurš izvads – skurstenis, ventilācijas izvads, antenas stienis. Otrkārt, savienojumu vietas, piemēram, sateka, pieslēgums pie sienas, izbūves stūris, palodzes daļas un jebkuras citas konstruktīvi sarežģītākas jumta daļas. Tās noteikti ir vārīgās vietas.

– Kādi ir iespējamie risinājumi jumta labošanai? Kurš no tiem ir izturīgāks un ilglaicīgāks?

– Vēloties saremontēt jumtu, ieteicamas ir poliuretāna mastikas, piemēram, Hypertectum, kas ir jāuzklāj ar otu vai rullīti uz bojātajām vietām un nedaudz arī apkārt tām. Tā bojājumi tiek novērsti uz ilgāku laiku – materiāla izturība tiek rēķināta apmēram uz gadiem divdesmit, līdz ar to var gadīties, ka beigās viss jumts tiek noklāts ar šo poliuretāna hidroizolāciju un segums paliks tikai kā pamatne. Tas ir vienkāršākais risinājums. Neieteiktu izmantot šim nolūkam silikona vai bitumena mastikas, jo tām ir salīdzinoši īss kalpošanas laiks, līdz ar to var rasties problēmas ar to, ka bojājums ir novērsts, bet pēc neilga laika rodas atkal tās pašas problēmas. Protams, ja bojājumu skaits uz jumta ir pietiekami liels un hidroizolācija ir jāklāj bezmaz vai no vienas vietas, tad ir vērts sākt rēķināt šā remonta izmaksas pret izmaksām nomainīt visu jumta segumu pret jaunu. Ja atklājas, ka, nomainot visu jumtu, cena ir tāda pati vai tikai nedaudz dārgāka, tad, protams, labāk ir izvēlēties šo risinājumu. Ja izmaksas remonta gadījumā ir salīdzinoši nelielas, tad savukārt ir jāveic remontdarbi.

– Kad ir īstais laiks, lai ķertos pie jumta labošanas, izrietot gan no materiālu īpašībām, gan pašas problēmas nopietnības?

– Es domāju, ka, ņemot vērā gaisa temperatūru, kas nu jau ir pakāpusies virs nulles, un to, ka lielākā daļa sniega ir nokusis, tad šis ir tas brīdis, kad varētu sākt. Ja jumts ir slapjš vai uz tā vēl ir sniegs, vai ir pastavīgi nokrišņi, tad gan vēl nevajadzētu to darīt, bet gan nogaidīt. Bet brīdī, kad laikapstākļi ir sausi, jumts ir nožuvis un gaisa vidējā temperatūra turas virs +5 grādiem, varam sākt domāt par remontu.

– Vai nelielus labojumus ir iespējams veikt saviem spēkiem, nesaucot talkā profesionālu meistaru?

– Izvēloties novērst radušos bojājumus, strādājot ar poliuretāna mastiku, piemēram, Hypertectum, darbu var veikt pats, jo uzdevums ir salīdzinoši vienkāršs. Nepieciešams tikai rullītis vai ota, ar ko uzklāt hidroizolāciju uz bojājuma vietas. Ja ir lielāki bojājumi, būtu jāuzmanās. Būtiskākais, remontējot jumtu pašam, ir pareizi sagatavot virsmu – lai tā būtu sausa, tīra un attaukota, izmantojot speciālas gruntes, kas nodrošinās seguma un materiāla saķeri. Ievērojot šos noteikumus, darbu jebkurš var veikt pats. Vēl jābūt uzmanīgiem, iegādājoties hidroizolācijas materiālu – tas būtu jāiegādājas pie professionāļiem, nevis vietās, kurās pārdevēji īsti nezina konkrētā materiāla īpašības un tehnoloģijas. Tāpēc, pirms darbu veikšanas, būtu jāpakonsultējas ar zinošu pārdevēju.

– Ja jumta bojājumi ir lielāki un redzams, ka saviem spēkiem nama saimnieks galā netiks, kur iespējams meklēt palīdzību? Kas var palīdzēt novērtēt jumta seguma bojājumus un ieteikt iespējamos risinājumus?

– Kopš 1996. gada Latvijā ir atjaunota Latvijas Jumiķu apvienība, kas apvieno profesionāļus un sertificētus amata meistarus un zeļļus, un, apmeklējot šīs apvienības interneta mājaslapu www.jumiki.lv, iespējams atrast informāciju par sertificētiem darba veicējiem un arī ekspertiem, kas var palīdzēt novērtēt jumtu stāvokli un ieteikt tos risinājumus, kas būtu vispiemērotākie konkrētajā gadījumā.

– Un visbeidzot, kā izvairīties no jumta tecēšanas riskiem jau mājas celtniecības procesā?

– Sākotnēji svarīga ir darītāju atlase. Pirmkārt, būtu jānovērtē stāvoklis un jānosaka tehnoloģiju izvēle, tāpēc ir svarīgi saprast, ko mēs darīsim un kā darīsim. To var izdarīt, konsultējoties ar kādu no amata meistariem un ekspertiem, kam var pajautāt, ko un kā vajadzētu darīt. Ņemot vērā šos aspektus, vajadzētu atlasīt speciālistu, kurš veiks pašu darbu. Būtiski ir arī saprast, vai cilvēki paši spēs noteikt darba kvalitāti un uzraudzīt būvniecības procesu, vai arī nepieciešams piesaistīt kādu, kas to uzraudzīs viņu vietā un kontrolēs darba kvalitāti. Teorētiski tas var būt tas pats eksperts, kas sākotnēji ir novērtējis stāvokli un ieteicis konkrētās tehnoloģijas. Tāpat ļoti liela nozīme ir tam, lai vismaz vienam no komandas, kas strādā uz jumta, ir jumiķa kvalifikācija (amata meistara vai zeļļa diploms vai amatnieka karte) – tas veicinās drošību par to, ka šis cilvēks zina, ko dara un to, kā ir jādara. Tas ir viens no būtiskākajiem kvalitātes priekšnosacījumiem. Starp citu, ja darbus būs veicis cilvēks bez jumiķa kvalifikācijas, gadījumā, ja būs nepieciešama apdrošināšanas atlīdzība, jūs to varat nesaņemt.

– Bet ja runa ir par segumu un citu materiālu izvēli?

– Šie aspekti izriet no konkrētā jumta veidola. Ir nozīmīgi saprast, kurš segums ir izdevīgāks ne tikai no ekonomiskā viedokļa, bet arī, ņemot vērā praktiskus apsvērumus – jāizsecina, kurš konkrētajā gadījumā būs ilgmūžīgākais. Tādā veidā varētu izspriest, kurš no iespējamajiem būtu piemērotākais. Ja izvēle tiek izdarīta, tikai vadoties pēc cenas, tad var gadīties, ka sarežģītam jumtam tiek izvēlēts nebūt ne ekonomiskākais un tehniski pareizākais variants. n

Raksts tapis sadarbībā ar SIA Niedru jumti

***

Armands Liede, sertificēts jumtu eksperts un SIA Niedru jumti valdes priekšsēdētājs:

• Strādājot uz jumta (to būvējot vai remontējot), vajadzētu būt vismaz vienam, kuram ir jumiķa kvalifikācija un kurš zina, kas un kā ir jādara.

• Katras ēkas jumtam ir jāpiemeklē piemērotākais jumta segums, ņemot vērā ēkas tehniskās un arhitektoniskās īpašības.

• Jumtu var saremontēt pats, tikai jāievēro izvēlētajai tehnoloģijai atbilstoši priekšnoteikumi.