Lielā svētku diena Kaukāza viducī

Pagājušās nedēļas vidū beidzās lielās svētku brīvdienas Azerbaidžānā – tur septiņas dienas tika svinēts Novruzs – paši iemīļotākie svētki šajā Kaukāza valstī. Latviešiem pavasara saulgrieži saistās tikai ar Lieldienām, atkarībā no ģimenes tradīcijām – vai nu ar baznīcas, kristīgo tradīciju un izpratni, vai arī pagāniskajām olu kaujām un šūpošanos šūpolēs.

Kas ir Novruzs – to izskaidrot latviešiem ir grūti tāpēc, ka šeit ir savijušās tradīcijas, ko Latvijā var saskatīt gan Jaungada svinībās, Ziemassvētkos, Lieldienās, Jāņos. Novruz nozīmē jauna diena tulkojumā no farsī un tika svinēts kā jaunais gads visā senās Mezopotāmijas teritorijā jau 3000 gadu pirms mūsu ēras. Attiecīgi tagadējā Azerbaidžānas teritorijā šie svētki tika svinēti vēl pirms islāma reliģijas pieņemšanas un saistās ar zoroastrisma reliģijas principiem. Latviešiem šie svētki izjūtu bagātībā būtu salīdzināmi ar šeit plaši svinētajiem vasaras saulgriežiem – Jāņiem. Asociācijas ir vistiešākās – pie katrās mājas tiek kurināts ugunskurs un tiek lēkts tam pāri, tāpat dziesmas un dejas un kopīgi galdi tradicionālo ēdienu maltītei. Apdāvināšanās tradīcija Novruzā vairāk saistās ar Ziemassvētkiem, savukārt olu kaujas – nu tām jau teju visi gatavi šajā nedēļas nogalē arī Latvijā, bet azerbaidžāņi tās jau izcīnījuši septiņu dienu ilgās brīvdienās.

Novruzs Gabalē

Piedalīties šajos azerbaidžāņu svētkos kā viesim ir baudījums acīm un sasprindzinājums kuņģim. Baudījums acīm tāpēc, ka tas ir pārplūstošās jautrības, ko pavada azerbaidžāņu tautas dejas un dziesmas, vietējo precību tradīciju, vietējo ražojumu izstādes, veiklības un spēka demonstrējumu vērošana. Sasprindzinājums kuņģim, jo Novruza svētkos Gabales pilsētā Kaukāza kalnu ielenkumā teju pie katra galda piedāvā kādu svētku ēdienu un galu galā ir pilnas rokas ar našķiem, bet tajās vēl jāspēj noturēt fotoaparāts, lai steigtu iemūžināt šo līksmību. Novruza svinības Gabalē sākas ar ugunskura iedegšanu pilsētas laukumā, ko veic pilsētas izpildvaras galva Sabuhi Abdullajevs smaidīgo pilsētnieku ielenkumā. Teatralizētais uzvedums nes aizvien jaunus latviešu prātam teju nesavienojamu tradīciju skatus – pēc aitādās tērpto ganu dejas laukumā parādās... Salatētis ar Sniegbaltīti. Pēc papildu izskaidrošanas apmulsušajiem latviešiem gan top skaidrs, ka tas ir azerbaidžāņu tautas eposu varonis Dede Gorguts, kurš ir sinonīms cienījamam sirmgalvim. Savukārt par jautrību svinībās gādājošie dīvainie vīri ar rūķu cepuri un mākslīgo pliko pauri ir folkloras komiskie personāži Kičels un Čosa – Novruza svinību neatņemama sastāvdaļa.

Novruza svinībās katrs steidz demonstrēt, ko vien var – vietējie amatnieki savus tradicionālos kokgriezumus un zīmējumus, mājsaimnieces rokdarbus, virves dejotāji savu prasmi, tiek pat teatralizēta līgavas saderēšana.

Protams, svinību mūsdienīgā seja paredz izrādīt labāko, kas tiek ražots jau rūpnieciski Gabales rajonā, – Jale sulas un piena produktus, kā arī izrādīties sportiskajās prasmēs – azerbaidžāņu puikas steidz rādīt karatē un brīvās cīņas paņēmienus, ārmrestlinga spēkavīri – kā nolauzt pretinieku. Nemitīgi vietējo muzikantu izpildītie azerbaidžāņu mugam dziedājumi un tradicionālās mūzikas skaņas liek iekarst vīriem tiktāl, ka notiek brašas dejas, kur plaudējošas publikas ielenkumā steidz izrādīt savus labākos dejas soļus. Un ja dejā vēl pievienojas blondīne no Latvijas, tad aplausi kļūst vēl skaļāki! Iekarsīgās dejas, smaidi un līksmība, jāteic, no Latvijas Jāņu svinībām atšķiras fundamentāli ne tikai ar mentalitātei raksturīgām melodijām vai tautastērpiem: viena no principiālām atšķirībām ir alkohola neesamība šajās svinībās. Līksmība ir tik dabiska, ka to nevajag pastiprināt vai sabojāt ar grādīgiem šķidrumiem, kā tas daždien gadās Latvijā publiskos pasākumos.

 Kaukāza Albānijas galvaspilsēta

 Gabales pilsētai Azerbaidžānas ziemeļrietumos senu pagānisku svētku svinēšana piestāv: pilsētas vēsture iestiepjas 1800 gadu pagātnē, no tiem 600 gadu tā bijusi Kaukāza Albānijas galvaspilsēta. Par šiem laikiem liecina divi nocietinājuma torņi aptuveni 15 kilometru no tagadējās Gabales centra. Gabale ir atradusies senā Zīda ceļa centrā un savā vairākus tūkstošus gadu senajā vēsturē ik pa laikam bijusi kādu slavenu iekarotāju ceļā – vai nu tas ir bijis Širvanšahs, vai Gruzijas ķēniņš Dāvids IV, vai mongoļu hans Timirlans. Galu galā viss beidzies ar azerbaidžāņu teritoriju okupēšanu no Krievijas puses, un tad jau seko tā vēsture, ko zina teju visi, kas bijuši Krievijas impērijas, vēlāk PSRS sastāvā. Tagad neatkarīgajā Azerbaidžānā Gabales pilsētā dzīvo aptuveni 15 tūkstoši cilvēku un rajonā kopumā ap 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Reģiona dabas skaistumu nosaka Kaukāza kalni, kalnu upes un ezeri, ielejas un dārzi. Savukārt pievilcību tūristiem – labi ceļi un attīstīta infrastruktūra.

Azerbaidžānas ziemeļrietumu tūrisma centrs

Gabales pilsēta pārliecina jebkuru tās viesi, ka Azerbaidžānu būtu lieki uzskatīt par valsti, kur visi apskatāmie un izbaudāmie labumi koncentrējas tikai galvaspilsētā Baku. Gabalē ir trīs pieczvaigžņu Qafqaz tīkla viesnīcas, kuru izskats un apkalpošanas kvalitāte ir atbilstoša šādu viesnīcu starptautiskajiem standartiem. Neiztrūkstošas augstas klases atpūtas sastāvdaļas būtu šeit klātesošais spa centrs, kinoteātris un fantastiski dabasskati kalnu upes krastos. Bet šeit ir vēl vairāk– vasarās šeit notiek klasiskās mūzikas festivāli amfiteātrī, Gabalā ir liels atpūtas un izklaides parks  Gabalaland bērniem un pieaugušajiem, kurš piedāvā izpriecas, sākot no ķēžu karuseļiem, līdz pat 6D kinoteātrim. Gada beigās Gabalē tiks atklāta liela slēpošanas trase, kuru būvē Turcijas un Itālijas kopuzņēmums, lai sezonu varētu turpināt ne vien vasarā, bet arī ziemā, slēpojot un snovojot no aptuveni 1650 metru augstajiem Šahdaga kalniem. Kopumā slēpošanas kūrortā ziemas priekus varēšot baudīt ap 1100 viesu, un ir plānots izbūvēt piecas slēpošanas trases. Ekstrēmāku sporta veidu cienītājiem tiek piedāvāta stenda šaušana nule izbūvētajā brīvdabas šautuvē.

Un cita starpā – 220 kilometru attālums no Baku nav nekas briesmīgs, var atbraukt vai nu ar mašīnu, vai arī... pagājušajā gadā Gabalē ir atklāta starptautiskā lidosta. Jādomā, ka Latvijas tūrisma kompānijas drīzumā varētu atklāt arī šo reģionu tūristiem, paplašinot savu tradicionālo piedāvājumu. Īpaši ņemot vērā, ka vismaz vasaras sezonā ir tiešie airBaltic reisi no Rīgas uz Baku.

 No Azerbaidžānas ar mīlestību

 Pret Latviju un latviešiem azerbaidžāņiem ir īpaša attieksme. Šeit nesastapsi neko neizsakošus skatienus, kā nereti Rietumu vai attālākās valstīs, kad uz jautājumu where are you from atbildēsi, ka esi no Latvijas. Visi zinās, kur Latvija ir, un liela daļa stāstīs stāstus, kā padomju gados viesojušies, tirgojušies, strādājuši Latvijā. Līdz pat aitu ganam, kurš, nejauši uzrunāts ceļmalā, nevis sarauc uzacis par negaidītiem uzbrucējiem viņa ganāmpulkam, kuri piesaka sevi kā Latvijas žurnālistus, bet gan izstāsta, ka 1978. gadā strādājis Valmierā un vēl pēc teju 40 gadiem atceras tik nozīmīgo frāzi: «Meitenes, nāciet šurp!».

Savukārt Gabalas apkārtnē nule uzceltās šķirnes liellopu paraugfermas zootehniķis Šavanširs Gasimovs pieredzi un apmācību pagājušajā gadā guvis Aucē un ar lielu gandarījumu stāsta, ka Latvijas lopkopju sniegtie padomi viņam lieti noderējuši 600 Ementāles šķirnes govju un 120 teliņu kopšanā.

Arī Latvijas valstspiederīgie un latvieši, kas dzīvo Baku, satikti Latvijas vēstniecībā, uz prombraukšanu netaisās, jo saskata Azerbaidžānā lielo iespēju zemi. Vienīgi 74 gadus vecā Unigundas kundze, kas Azerbaidžānā nodzīvojusi kopš 1985. gada, teic, ka nu jau gaida savas trimdas beigas – vīrs azerbaidžānis jau astoņus gadus kā aizsaulē, un viņa ar ilgām domā par atgriešanos pie meitas, kas dzīvo Latvijā.

Bet pārējie – vai Baku konservatorijas studente Leila Alijeva, vai būvuzraugs Ervīns Kalbahs, vai diplomātijas students Uldis Villerušs, vai arhitekts Jevgēņijs Kovaļenko, bankas Citadele pārstāvis Andrejs Krivāns – apcer Baku Latviešu biedrības atjaunotni. Latvijas vēstnieks Azerbaidžānā Hārdijs Baumanis stāsta, ka Azerbaidžānā dzīvo ap 150 Latvijas valstspiederīgo un viņi tiek pulcināti kopīgiem pasākumiem vēstniecībā – arī Lieldienas svinēšot kopā. Azerbaidžāņu interese gan par Latviju neesot liela – gadā tiekot izsniegtas ap 700 vīzu. Bet esot visas iespējas šo skaitli palielināt – galu galā tam ir veltītas gan daudzās amatpersonu, gan uzņēmēju vizītes Azerbaidžānā – arī Valsts prezidenta Andra Bērziņa vizīte aprīļa beigās, gan Latvijas pārtikas ražotāju piedalīšanās pārtikas izstādē Baku maija nogalē.