Kā iegūt dabisku dopingu? Ko ēst, ko dzert?

Tum­ši va­ka­ri, no­gu­rums, spē­ku iz­sī­kums, drūms ga­ra­stā­vok­lis, vis­a pa­sau­le rā­dās pe­lē­ki mel­na. Dzī­ves­prie­ka at­gū­ša­nai, no­gu­ru­ma pār­va­rē­ša­nai, iz­tuk­šo­to ener­ģi­jas re­zer­vju at­jau­no­ša­nai un uz­mun­dri­nā­ju­mam var pa­lī­dzēt da­bisks do­pings.

Za­ļā tē­ja

Za­ļā tē­ja ne ti­kai lie­lis­ki rem­dē slā­pes, bet arī dod ener­ģi­ju un to­ni­zē ner­vu sis­tē­mu. Ta­jā ir četr­as rei­zes vai­rāk C vi­ta­mī­na ne­kā cit­ro­nā un des­mit rei­žu vai­rāk ne­kā mel­na­jā tē­jā. C vi­ta­mīns ir ak­tīvs anti­ok­si­dants. Dze­rot za­ļo tē­ju, tiek uz­ņem­tas amino­skā­bes, kas vei­ci­na or­ga­nis­ma at­jau­no­ša­nos pēc lie­lām fi­zis­kām vai ga­rī­gām slo­dzēm. Za­ļa­jā tē­jā ir daudz mik­ro­ele­men­tu - jods, flu­ors, dzelzs, kā­lijs, fos­fors, da­žā­das mi­ne­rāl­vie­las, kas ļo­ti ne­pie­cie­ša­mas nor­mā­lai sirds­dar­bī­bai. Za­ļā tē­ja ir arī lie­lisks lī­dzek­lis sva­ra sa­ma­zi­nā­ša­nai.

Ka­fi­ja

Vi­su no­gu­ru­šo cil­vē­ku dzē­riens - ta­sī­te la­bas ka­fi­jas at­griež darb­spē­jas un prie­ku! Pa­tei­co­ties ko­fe­īnam, ka­fi­ja ir īsts uz­mun­dri­nā­tājs, kas pa­līdz pa­mos­ties, sa­vāk­ties un ne­pa­gurt. Tiem, kam ir zems asins­spie­diens, pro­fi­lak­sei ka­fi­jas ta­se ir kat­ra rī­ta ne­at­ņe­ma­ma sa­stāv­da­ļa. Pē­tī­ju­mi ir pie­rā­dī­ju­ši, ka di­vas ka­fi­jas ta­ses die­nā sti­mu­lē to sma­dze­ņu da­ļu, kas at­bild par uz­ma­nī­bu un kon­cen­trē­ša­nās spē­ju il­gā­ku no­tu­rī­bu. Ma­zās de­vās lie­to­ta, ka­fi­ja pa­āt­ri­na do­mā­ša­nu, re­ak­ci­jas āt­ru­mu un darb­spē­jas, ta­ču, lie­tots pā­rāk daudz, šis dzē­riens pa­līdz ie­dzī­vo­ties sirds­klau­vēs.

Šo­ko­lā­de

Kopš se­niem lai­kiem šo­ko­lā­di sauc par īs­tu brī­num­lī­dzek­li pret vi­sām kai­tēm, sā­kot no dru­dža un bei­dzot ar de­pre­si­ju. Gan zi­nāt­nie­ki, gan uz­tu­ra spe­ci­ālis­ti ir pie­rā­dī­ju­ši šo­ko­lā­des lab­vē­lī­go ie­tek­mi uz or­ga­nis­mu: tā uz­la­bo ga­ra­stā­vok­li, ma­zi­na no­gu­ru­mu, ra­da lab­sa­jū­tas un lai­mes sa­jū­tu. Vis­vai­rāk ener­ģi­jas ie­gūst, ap­ēdot tie­ši tum­šo šo­ko­lā­di, jo ta­jā at­ro­das teo­bro­mīns - vie­la, ko mēdz saukt par lai­mes hor­mo­nu.

Žā­vē­ti aug­ļi

Žā­vē­ti aug­ļi ir ātr­ais ener­ģi­jas avots - ne vel­ti riek­stu un žā­vē­tu aug­ļu kok­tei­li sauc par stu­den­tu bro­kas­tīm. At­šķi­rī­bā no svai­giem aug­ļiem žā­vē­tie spēj il­gu lai­ku sa­gla­bāt sa­vas vēr­tī­gās īpa­šī­bas un ap­gā­dāt cil­vē­ka or­ga­nis­mu ar dau­dziem vi­ta­mī­niem arī ne­se­zo­nā. Žā­vē­tie aug­ļi sa­tur kal­ci­ju, kā­li­ju, mag­ni­ju, dzel­zi un ci­tas mi­ne­rāl­vie­las. Žā­vē­tus aug­ļus var ēst ko­pā ar riek­stiem, sēk­lām, me­du un auzu pār­slām. Sa­ba­lan­sē­ta šķiedr­vie­lu un or­ga­nis­ko skāb­ju at­tie­cī­ba un liels dau­dzums mi­ne­rāl­vie­lu pa­da­ra žā­vē­tus aug­ļus par uni­ver­sā­liem pro­duk­tiem ik­die­nas uz­tu­rā.

Me­dus

Or­ga­nis­mam me­dus pa­tīk - tas ātr­i uz­sū­cas un at­brī­vo ener­ģi­ju. Me­du ie­sa­ka cil­vē­kiem, ku­ri pa­kļau­ti fi­zis­kām vai ga­rī­gām pār­pū­lēm, at­ve­se­ļo­ša­nās pro­ce­sā. Me­dū at­ro­das da­žā­di mik­ro­ele­men­ti, kas kar­stu­mā aiziet bo­jā, tā­pēc pie kar­stas tē­jas vai ka­fi­jas me­du, lai tas ne­zau­dē­tu sa­vas la­bās īpa­šī­bas, uz­reiz ne­liek, bet pa­gai­da, ka­mēr dzē­riens ne­daudz at­dziest. Me­dus ir lie­lisks ener­ģi­jas avots, to pat sa­lī­dzi­na ar efek­tī­vu deg­vie­lu, ko kat­ram va­ja­dzē­tu lie­tot fi­zis­kas vai ga­rī­gas ener­ģi­jas pie­pū­les lai­kā. Me­dū ir ma­zāk ka­lo­ri­ju ne­kā cu­ku­rā, tas, vis­am pie­vie­nots, pie­šķir brī­niš­ķī­gu aro­mā­tu un il­gāk sa­gla­bā pro­duk­tu svai­gu.

Ba­nāns

Ba­nāns sti­mu­lē kon­cen­trē­ša­nās spē­jas, pa­līdz do­māt, uz­la­bo at­mi­ņu. Ap­ēst ba­nā­nu prin­ci­pā no­zī­mē ie­gūt zi­nā­mu ener­ģi­jas lā­di­ņu ar ātr­u ie­dar­bī­bu. Ba­nā­nā eso­šā gli­ko­ze un vi­ta­mī­ni or­ga­nis­mā uz­sū­cas ne­ka­vē­jo­ties, ra­dot mo­žu­ma sa­jū­tu. B vi­ta­mīns un mag­nijs, ko sa­tur ba­nāns, ir lie­lisks lī­dzek­lis cī­ņā pret stre­su. Vie­nā ba­nā­nā ir trīs rei­zes vai­rāk kā­li­ja ne­kā ābo­lā un di­vas rei­zes vai­rāk ogļ­hid­rā­tu ne­kā apel­sī­nā. Tas ir ide­āls ēdiens dar­ba­ho­li­ķiem - ne­daudz vai­rāk par 100 ka­lo­ri­jām, ko sa­tur 100 g aug­ļa, uz­reiz ra­da sā­ta sa­jū­tu.

Riek­sti

Kas ne­pie­cie­šams cil­vē­kam, lai bū­tu ener­ģi­ja? Pro­tams, ka­lo­ri­jas. Un vis­i riek­sti ir ba­gā­ti ar ka­lo­ri­jām, ta­ču tie ne­sa­tur ho­les­te­rī­nu. Īpa­ši daudz la­bo tau­ku ir Ma­ka­da­mi­jas riek­stos, bet val­riek­sti, ze­mes­riek­sti, man­de­les, laz­du riek­sti, Bra­zī­li­jas riek­sti, In­di­jas riek­sti, cied­ru riek­sti - tie vis­i sti­mu­lē sma­dze­ņu dar­bī­bu. Riek­stos ir daudz­vei­dīgs mi­ne­rāl­vie­lu un vi­ta­mī­nu klāsts, tie ir lie­lisks ol­bal­tum­vie­lu avots, tā­pēc vis­i riek­sti ir īpa­ši pie­mē­ro­ti ve­ģe­tā­rie­šiem.

Vīn­ogas

Bie­ži vīn­ogas ie­sa­ka ne ti­kai kā ogas ener­ģi­jas at­gū­ša­nai, bet arī kā dau­dzu di­ētu sa­stāv­da­ļu. Tās at­tī­ra or­ga­nis­mu no sār­ņiem, pa­līdz zau­dēt sva­ru. Gal­ve­nā vīn­ogu sa­stāv­da­ļa - gli­ko­ze - ātr­i at­jau­no spē­kus un pa­līdz pār­va­rēt no­gu­ru­mu. Vīn­ogās nav se­viš­ķi daudz vi­ta­mī­nu, ta­ču ener­ģi­jas pie­plū­du­mu pēc vīn­ogu ķe­ka­ra no­tie­sā­ša­nas ne­var ne­just. Vīn­ogās eso­šā gli­ko­ze lab­vē­lī­gi ie­tek­mē sir­di, bet, ja mo­tors dar­bo­jas, arī pa­ti ma­šī­na ir dar­ba kār­tī­bā!

Cit­ru­si

Apel­sī­ni, man­da­rī­ni, cit­ro­ni, greip­frū­ti, lai­mi uz­mun­dri­na un dod jaun­u spa­ru. Pa­tei­co­ties lie­la­jai C vi­ta­mī­na kon­cen­trā­ci­jai cit­ru­sos, vis­i šie aug­ļi stip­ri­na imu­ni­tā­ti, bet, pie­mē­ram, greip­frū­tos eso­šās rūgt­vie­las ie­dar­bo­jas to­ni­zē­jo­ši - īpa­ši pēc fi­zis­kas pie­pū­les. Cit­ru­su ēša­na stip­ri­na ner­vu sis­tē­mu, bet ko­šā, spil­gtā aug­ļu krā­sa po­zi­tī­vi uz­mun­dri­na. Bie­ži vien pil­nī­gi pie­tiek ar pār­is pi­lie­niem cit­rus­aug­ļu eļ­ļas aro­mā­ta vien, lai ener­ģi­ja un dzī­ves­spars at­griez­tos!