Agri pavasarī pirmo zaļo lociņu ieguvei neaizstājami ir daudzgadīgie sīpoli. Ja dārzā tiem vēl nav ierādīta paliekoša vieta, tieši šobrīd ir īstais laiks iestādīt vismaz dažus eksemplārus no plašās un daudzveidīgās sīvaiņu saimes, lai vitamīniem bagātos lociņus varētu baudīt līdz pat vēlam rudenim.
Lielloku sīpoli jeb batuni
No trijām pazīstamākajām lielloku sīpolu (Allium fistulossum) pasugām pie mums galvenokārt audzē no Sibīrijas nākušos krievu batunus. Tie ir ļoti ziemcietīgi, veido lielus cerus ar tumši zaļiem un sīviem lokiem, bet sīpolus neveido, tāpēc audzējami galvenokārt loku ieguvei. Batuni izceļas ar ļoti agru veģetācijas sākumu - tiklīdz nokūst sniegs, no zemes ārā lien zaļi asni. Vienā vietā bez pārstādīšanas var augt divus trīs gadus. Pavairo gan ar sēklām, gan ar ceru dalīšanu. Sēklas atklātā laukā var sēt līdz pat oktobrim, bet, stādot sadalītus cerus, ievēro 25-30 cm atstarpes. Divgadīgos trīsgadīgos lielloku sīpolu stādījumos bieži veidojas ziedneši, tie regulāri jāizlauž, lai nesamazinātos loku raža.
Maurloki
Maurloki jeb sīkloki (Alium schoenoprassum) - arī vieni no daudzgadīgajiem un salizturīgajiem sīpoliem, kas jau agrā pavasarī iepriecina ar svaigiem, aromātiskiem maigas garšas lociņiem. Rudens pusē to garša kļūst nedaudz sīvāka. Maurloki ir ļoti dekoratīvi: kuplā un kompaktā cera un violeto ziedu čemuru dēļ tos var audzēt ne tikai piemājas dārziņā, bet arī akmensdārzos vai puķu stādījumos kopā ar neliela auguma ziemcietēm. Maurloku lociņi ir smalki, tie atgādina zāles asnus. Arī sīpoliņi ir pavisam mazi, taču vienā cerā to ir daudz. Vasaras sākumā maurloki zied skaisti violetām ziedu lodītēm, ziedus var izmantot ēdienu rotāšanai. Maurlokus galvenokārt pavairo, dalot otrā vai trešā gada cerus, taču tos var ieaudzēt arī no sēklām, sējot visu veģetācijas periodu. Labākais stādīšanas laiks - pavasaris vai augusta beigas, kad zemē gulda divus līdz četrus sīpoliņus. Dažos gados sīpoliņi cerā saaug ļoti cieši, tāpēc ceri jādala.
Daudzposmu sīpoli
Daudzposmu sīpoli (Allium proliferum) no citiem sīpoliem atšķiras ar to, ka tiem ziednešu galotnēs trijās četrās kārtās veidojas un attīstās jauni vairsīpoliņi - gaisa sīpoli, ko nereti kļūdaini dēvē par ziediem. Kamēr vairsīpoliņu nav, dobē daudzposmu sīpolu grūti atšķirt no parastā dārza sīpola. Arī šos sīpolus galvenokārt audzē loku ieguvei, jo tie ātri aug un garšas ziņā ir nedaudz maigāki nekā lielloku sīpoli. Loki līdz par vēlam rudenim nepārkoksnējas, sasniedz 40-50 cm garumu, tie ir smaili, ar tukšu vidu, tumši zaļi ar viegli zilganu nokrāsu. Pārtikā izmanto gan sulīgos un aromātiskos lokus, kuros vitamīnu divreiz vairāk nekā parastajos dārza sīpolos, gan vidēji asos sīpolus, gan vairsīpoliņus - tie skaisti izskatās, pievienoti salātiem vai ielikti burciņās kopā ar konservētiem dārzeņiem. Daudzposmu sīpolus galvenokārt pavairo ar vairsīpoliņiem. Tā kā šiem sīpoliem nav miera perioda, tos droši var stādīt no pavasara līdz rudenim. Trešajā gadā cerā saaug ap 20 sīpolu, tāpēc, lai neciestu loku kvalitāte, pārāk biezie ceri jāretina, ligzdā atstājot divus trīs sīpolus.
Nokaru sīpoli
Nokaru jeb platloku sīpoliem (Allium nutans) ir ļoti īpatnēji, kā narcišu lapas plakani loki ar patīkamu garšu. Savu nosaukumu sīpoli ieguvuši tāpēc, ka pirms plaukšanas to ziedpumpuri nedaudz nokaras uz leju. Šiem daudzgadīgajiem un salizturīgajiem sīpoliem loki sāk veidoties manāmi agrāk nekā lielloku sīpoliem, jauni loki aug visu vasaru, tie nepārkoksnējas un nezaudē savu labo garšu. Platlapu loku ražu var vākt trīs četras reizes veģetācijas periodā, pēc nogriešanas apmēram mēneša laikā tie ataug atkal. Sīpolus pavairo gan ar sēklām, gan ar ceru dalīšanu. Sēklas sēj no pavasara līdz jūlija beigām, bet augstākas un kvalitatīvākas loku ražas iegūst, dalot cerus un stādot zemē līdz septembra sākumam.
Mežloki jeb lakši
Mežlokus (Allium ursinum) jeb lakšus reizēm izdodas atrast augam arī savvaļā, taču tie ir ar likumu aizsargājami augi. Katru pavasari, kad no zemes izlien maijpuķīšu lapām līdzīgie lakša laksti ar maigu ķiploka aromātu un garšu, atrodas cilvēki, kas savvaļas audzes iznīcina, lai vitamīniem bagātos augus neatļauti pārdotu. Par meža ķiplokiem nereti dēvētos daudzgadīgos augus katram būtu vērts audzēt savā dārzā kaut vai tādēļ, lai tos paglābtu no iznīcības. Pietiekami mitrās un daļēji noēnotās vietās zem lieliem kokiem vai krūmiem lakšus var iesēt un izaudzēt no sēklas vai pavairot ar stādu. Sēšanai vai stādīšanai piemērots laiks ir no maija līdz vasaras vidum. Maijā un jūnijā lakši zied sīkiem, baltiem ziediņiem, taču lapas visgardākās un visvērtīgākās ir līdz augu ziedēšanas sākumam. Pēc noziedēšanas lakšu laksti kļūst sīvi un pakāpeniski nokalst. Bez ķiplokam raksturīgā asuma, bet specifiski aromātiskās lakšu lapas lieto dažādu salātu gatavošanai, pievieno zupām un mērcēm. Lakšu lapas var lietot arī žāvētas, tikai tad zūd to aromāts, taču interesantā garša saglabājas.
Vietas izvēle
Daudzgadīgajiem sīpoliem vispiemērotākā ir līdzena, saules apspīdēta, no valdošajiem vējiem aizsargāta vieta, no daudzgadīgajām nezālēm brīva, irdena, trūdvielām bagāta mālsmilts, viegla un vidēji smaga smilšmāla vai palieņu augsne. Jāizvēlas vieta, kur pavasarī visagrāk nokūst sniegs - pavasarī iespējami ātri varēs vākt jauno lociņu ražu!
Ja daudzgadīgos sīpolus stāda mazdārziņā blakus citiem dārzeņiem, jāzina, ka labākie sīpolu priekšaugi ir gurķi, kabači, agrie kartupeļi - augi, kuru mēslošanā parasti izmanto palielinātas organiskā mēslojuma devas.
Sēšana, stādīšana
Daudzgadīgos sīpolus sēj 45-50 cm attālās rindās vai divrindu slejās, kur attālums starp rindām ir 20-25 cm. Sēklas sēj apmēram centimetra dziļumā. Sabiezinātu sējumu pēc sadīgšanas izretina: sākumā divu triju centimetru attālumā, pavasarī sējumus izretina vēlreiz, atstājot starp augiem10-15 cm lielas atstarpes. Lai sējums vienmērīgi sadīgtu, sausā laikā to noteikti laista.
Ja daudzgadīgos sīpolus pavairo ar ceru dalīšanu, augu no auga stāda 15-20 cm attālumā. Stādot sīpolus dobēs, attālums starp rindām ir 25 cm. Ja sīpolus stāda divrindu slejās, attālums starp tām ir 60 cm. Sausā laikā stādījumi jāaplaista, jo sīpoli ir kultūra, kam patīk neliels, bet vienmērīgs mitrums.
Mēslošana
Daudzgadīgie sīpoli vienā vietā aug vairākus gadus. Loki patērē pietiekami daudz barības vielu, un tas nozīmē: lai cik daudz kālija un fosfora būtu augsnē, tieši šo elementu sīpolu saknēm var arī pietrūkt. Tāpēc pavasarī, sākoties loku augšanai, sīpoliem vajadzīgs kompleksais slāpekļa mēslojums (10-15 g amonija nitrāta uz kvadrātmetru), kas satur arī mikroelementus. Turpmākā sīpolu piebarošana ar slāpekli ir atkarīga no loku vākšanas intensitātes. Ja lociņus vāc ik nedēļu un dara to intensīvi, minētā mēslojuma deva sīpoliem jādod tikpat regulāri. Ja pirmos zaļos lokus čakli vāc tikai agrā pavasarī, bet vēlāk vairs ne, turpmāk slāpekli var arī neizmantot, taču no jūnija, augsnei arvien vairāk sasilstot, vienu vai divas reizes sīpoli jāmēslo ar kāliju un fosforu.
PADOMS
