Iešana - šī no­dar­be ir tik­pat ķer­me­nim no­de­rī­ga kā nū­jo­ša­na vai skrie­ša­na

Vieg­la kus­tī­ba, at­spe­rīgs so­lis, iz­tais­no­ta mu­gu­ra un pla­ši el­pas vil­cie­ni, iz­bau­dot ik se­kun­di. Tie­ši tā­da ir ie­ša­na – jauns un Lat­vi­jā vēl ne­zi­nāms spor­ta veids. Lai arī va­rē­tu lik­ties – kas gan īpašs bū­tu jā­zi­na par ie­ša­nu un vai to vis­pār var uz­ska­tīt par spor­ta vei­du, vai­rā­kums spor­ta pro­fe­si­onā­ļu at­zīst, ka šī no­dar­be ir tik­pat vi­tā­la un ķer­me­nim no­de­rī­ga kā nū­jo­ša­na vai pat skrie­ša­na. Par to sī­kāk stās­ta Fi­zis­kās ve­se­lī­bas, spor­ta me­di­cī­nas un re­ha­bi­li­tā­ci­jas cen­tra Spor­ta la­bo­ra­to­ri­ja ār­ste San­dra Ro­zen­što­ka.

Lai arī ie­ša­nu ie­sa­ka kā la­bā­ko lī­dzek­li vis­iem tiem cil­vē­kiem, ku­riem ir lie­kais svars vai arī vēl­me at­sākt spor­tot pēc pār­trau­ku­ma pe­ri­oda, to­mēr ne­bū­tu pa­rei­zi ap­gal­vot, ka šis ir sports lē­na­jiem. Slo­dze, kā­du sa­ņem cil­vē­ka or­ga­nisms ie­ša­nas lai­kā, ir ek­vi­va­len­ta mē­re­nai brauk­ša­nai ar ve­lo­si­pē­du, ti­kai at­šķi­rī­bā no ri­teņ­brauk­ša­nas ar ie­ša­nas pa­lī­dzī­bu ie­spē­jams sa­lī­dzi­no­ši īsā lai­kā ie­gūt slai­das kā­jas, jo tiek no­dar­bi­nā­ti mus­ku­ļi, kas ir at­bil­dī­gi par kā­ju smuid­ru­mu un lo­ka­nī­bu. Pa­pil­dus tam ie­ša­na ir si­met­risks spor­ta veids, ku­rā vien­lī­dzī­gi ie­sais­tī­tas abas ķer­me­ņa pus­es, no­dro­ši­not vē­de­ra un mu­gu­ras mus­ku­la­tū­ras dar­bu. Pro­tams, ne­var ne­pie­mi­nēt arī gra­ci­ozu stā­ju, kas ir gal­ve­nais priekš­no­tei­kums, lai ie­ša­na do­tu vē­la­mos re­zul­tā­tus. Tā kā vai­rā­kums cil­vē­ku ik­die­nu aiz­va­da bi­ro­jos, ne­re­ti no­gu­ru­ma sa­jū­ta krā­jas tie­ši ple­cu un mu­gu­ras da­ļā. Tad nu lūk - ie­ša­na ir lie­lisks veids, kā ple­cus at­brī­vot (ejot tie ne­kā­dā ga­dī­ju­mā nav jā­uz­rauj), pa­celt gal­vu aug­šup un sa­just prie­ku par kat­ru no­stai­gā­to kilo­met­ru.

De­mo­krā­tis­ka no­dar­be

Vis­la­bā­kais sais­tī­bā ar ie­ša­nu ir tas, ka tā ir ab­so­lū­ti de­mo­krā­tis­ka no­dar­be - pie­mē­ro­ta jeb­ku­ra ve­cu­ma un fi­zis­kās sa­ga­ta­vo­tī­bas pār­stāv­jiem. To­mēr, ja ru­na ir par ie­ša­nu kā spor­tu, spe­ci­ālis­ti ie­sa­ka mē­rot vi­dē­ji 3 kilo­met­rus (km) 30 mi­nū­tēs 3 rei­zes ne­dē­ļā. Pro­tams, ne­aiz­mir­stot ma­zos tre­ni­ņus - pār­vie­to­ša­nos ar kā­jām, ne­vis sa­bied­ris­ko trans­por­tu vai au­to, kāp­ša­nu pa kāp­nēm, ne­vis brauk­ša­nu ar lif­tu un tā tā­lāk. Lai ie­ša­nas tre­ni­ņi ne ti­kai no­stip­ri­nā­tu vis­pā­rē­jo fi­zis­ko bā­zi, bet arī vei­do­tu tī­ka­mu ķer­me­ņa iz­ska­tu, pēc kat­ras spor­to­ša­nas rei­zes vē­lams iz­pil­dīt vin­gri­nā­ju­mus gan vē­de­ra, gan mu­gu­ras un kā­ju mus­ku­la­tū­rai, kas kal­pos kā mus­ku­ļus no­stip­ri­no­ša un stiep­jo­ša fun­kci­ja.

Tā kā or­ga­nis­mam ie­ša­nas lai­kā nav ne­pie­cie­šams bū­tisks skā­bek­ļa pie­au­gums, iet var vi­sur - gan pa pil­sē­tas ie­lām, gan prie­žu me­žiem vai gar jū­ras ma­lu. Pats sva­rī­gā­kais, lai pats gā­jējs jū­tas kom­for­tab­li vi­dē, kur spor­to. Kā arī ne­drīkst aiz­mirst par pē­dām - at­ka­rī­bā no se­gu­ma ie­ša­nai ie­tei­cams iz­vē­lē­ties skrie­ša­nai vai pār­gā­jie­niem pa­re­dzē­tus ap­avus, kas amor­ti­zē so­li un pa­da­ra to at­spe­rī­gā­ku.

Ie­ša­na no­der par lie­lis­ku star­tu, lai ķer­me­ni sa­ga­ta­vo­tu re­gu­lā­rām fi­zis­kām slo­dzēm pa­aug­sti­nā­tā in­ten­si­tā­tē tu­vā­kā nā­kot­nē.