PADOMI, kā izvēlēties vispiemērotāko dez­o­do­ran­tu

Cil­vē­ka ķer­me­nis ie­kār­tots tā, ka tas die­nā iz­da­la no­teik­tu dau­dzu­mu svied­ru. Tas ir da­bisks pro­cess, ko cil­vē­ki lai­ka gai­tā sā­ku­ši kon­tro­lēt, bai­dī­da­mies no ne­tī­ka­mā svied­ru aro­mā­ta. Bet der zi­nāt, ka svied­ri ir šķid­rums bez krā­sas un smar­žas, aro­mā­tu vei­do bak­tē­ri­jas, kas, iz­da­lo­ties svied­riem, strau­ji pa­vai­ro­jas. Spe­ci­ā­lis­ti uz­sver – pa­du­sēs ir iz­teik­ti ju­tī­ga āda, tā­pēc īpa­ši jā­uz­ma­nās, iz­vē­lo­ties dez­o­do­ran­tu vai an­ti­per­spi­ran­tu.

Dez­o­do­ran­ti un an­ti­per­spi­ran­ti

Vi­sus pret­svied­ru lī­dzek­ļus ie­da­la dez­o­do­ran­tos un an­ti­per­spi­ran­tos. Tra­di­ci­o­nā­lie dez­o­do­ran­ti pa­re­dzē­ti svied­ru sma­kas mas­kē­ša­nai vai neit­ra­li­zē­ša­nai, tie iz­nī­ci­na svied­ros eso­šos mik­ro­or­ga­nis­mus vai arī ka­vē to vai­ro­ša­nos, sa­vu­kārt an­ti­per­spi­ran­ti, kas tirdz­nie­cī­bas vie­tās pie­e­ja­mi ļo­ti pla­šā klās­tā, blo­ķē svied­ru dzie­dze­ru iz­vad­ka­nā­lus, aiz­ka­vē­jot svī­ša­nu. Spe­ci­ā­lis­ti ne­ie­sa­ka iz­vē­lē­ties an­ti­per­spi­ran­tus ik­die­nas lie­to­ša­nai - ja po­ras ir blo­ķē­tas, ne­iz­da­lās svied­ri un tā­dē­jā­di tiek iz­jaukts nor­mā­lais ādas fi­zio­lo­ģis­kais stā­vok­lis, kas var iz­rai­sīt da­žā­dus ie­kai­su­mus. In­ter­ne­ta vei­ka­la eko­kos­me­ti­ka.lv di­rek­to­re Ine­se Prie­ku­le stās­ta, ka pa­du­sēs, kur āda ir īpa­ši ju­tī­ga, var ras­ties po­ru aiz­cie­tē­ju­mi - stru­tu bum­bu­ļi, un var pat būt va­ja­dzī­ga ķi­rur­ģis­ka ie­jauk­ša­nās, lai no tiem at­brī­vo­tos.

Ine­se Prie­ku­le uz­sver, ka ik­vie­nam pret­svied­ru ik­die­nas lī­dzek­ļu lie­to­tā­jam no­teik­ti jā­zi­na, ka svied­ri ir caur­spī­dīgs šķid­rums bez smar­žas. Ne­pa­tī­ka­mo aro­mā­tu var ra­dīt vie­nī­gi bak­tē­ri­jas, kas iz­da­lī­ju­šos svied­ru klāt­būt­nē var sākt strau­ji vai­ro­ties. At­ka­rī­bā no tā, kā­da ir cil­vē­ka fi­zio­lo­ģi­ja, cik in­ten­sī­vi viņš svīst, jā­iz­vē­las arī dez­o­do­rants, ko ik­die­nā lie­tot. Dez­o­do­ran­ti pie­e­ja­mi gan in­ten­sī­vai svī­ša­nai, gan jū­tī­gai ādai. Dez­o­do­rants ne­ap­tu­rēs svī­ša­nu, bet tā kā to sa­stā­vā vis­bie­žāk ir dez­in­fi­cē­jo­šas vie­las, tad ne­ļaus ie­gūt ne­tī­ka­mo aro­mā­tu.

Jā­ie­vē­ro per­so­nī­gā hi­gi­ē­na

Lai ma­zi­nā­tu ne­pa­tī­ka­mo aro­mā­tu ie­tei­cams re­gu­lā­ri lik­vi­dēt ap­ma­to­ju­mu pa­du­sēs, jo tā ir ide­ā­la vi­de bak­tē­ri­ju vai­ro­ša­nai. Tā­pat pa­du­ses bū­tu re­gu­lā­ri jā­iz­maz­gā - vis­maz di­vas rei­zes die­nā. Arī re­gu­lā­ri jā­mai­na ap­ģērbs - ie­priek­šē­jā die­nā val­kā­ta­jā blū­zē var sa­krā­ties bak­tē­ri­jas, kas nā­ka­ma­jā die­nā var iz­rai­sīt vēl ne­tī­ka­mā­ku aro­mā­tu.

Ine­se Prie­ku­le teic, ka vis­bie­žāk cil­vē­ki svīst pa­stip­ri­nā­tas emo­ci­o­nā­las vai fi­zis­kas slo­dzes re­zul­tā­tā. To­mēr, ja no­vē­ro­ta in­ten­sī­va svī­ša­na, ne­va­ja­dzē­tu uz­reiz vēr­sties pie ra­di­kā­lām me­to­dēm, bet sa­prast svī­ša­nas cē­lo­ņus. Ie­tei­cams do­ties pie spe­ci­ā­lis­ta, jo ie­spē­jams tam ir dzi­ļā­kas se­kas - pro­blē­mas ar vai­rog­dzie­dze­ri vai ci­tas en­do­kri­no­lo­ģis­kās sli­mī­bas. Spe­ci­ā­lis­te uz­sver, ka ir ne­lie­la da­ļa cil­vē­ku, kam pa­stip­ri­nā­ta svī­ša­na var tikt no­vē­ro­ta ģe­nē­tis­kas ie­dzim­tī­bas dēļ.

«Āda ir cil­vē­ka lie­lā­kais or­ga­nisms. Tas, ko mēs uz­klā­jam uz ādas, no­nāk mū­su or­ga­nis­mā, tā­dēļ pirms ie­gā­dā­ties kā­du dez­o­do­ran­tu vai an­ti­per­spi­ran­tu vien­mēr jā­iz­la­sa, kas ir šo pro­duk­tu sa­stā­vā. Ja tie būs pil­ni ar da­žā­diem kon­ser­van­tiem, pa­ra­bē­niem vai ci­tām ķī­mis­kām vie­lām, tad jā­rē­ķi­nās ar to, ka tas var at­stāt ne­ga­tī­vu ie­spai­du uz or­ga­nis­mu,» zi­na teikt Ine­se Prie­ku­le.