Mēs­lo­ša­na – sva­rīgs dārz­nie­ka uz­de­vums

Dār­za lais­tī­ša­na, ra­vē­ša­na un zā­lie­na pļau­ša­na ir ti­kai da­ži no dar­biem, ko katrs dārz­nieks ne­pa­gur­dams veic vis­as va­sa­ras ga­ru­mā, ta­ču rū­pēs par ba­gā­tī­gu ru­dens ra­žu ir vērts at­ce­rē­ties arī par mēs­lo­ša­nu. Aug­snes īpa­šī­bām un kli­ma­ta ap­stāk­ļiem at­bil­sto­ši augu kop­ša­nas lī­dzek­ļi ir gal­ve­nais priekš­no­tei­kums tam, lai dārz­nie­ka ie­gul­dī­jums ne­stu dar­ba aug­ļus.

Pa­rei­za augu mēs­lo­ša­na vis­as va­sa­ras ga­ru­mā pa­līdz ne ti­kai no­ga­ta­vi­nā­ties ra­žai, bet arī sa­ga­ta­vo dār­zu gai­dā­ma­jam ru­dens un zie­mas pe­ri­odam, tā­pēc zi­nošs un rū­pīgs dārz­ko­pis iz­vē­lē­sies la­bā­ko no mi­ne­rāl­mēs­lu pla­šā sor­ti­men­ta un pie­vēr­sī­sies dar­bam ap­zi­nī­gi.

Ziem­cie­tēm, aug­ļu ko­kiem, krū­mo­gu­lā­jiem, ro­zēm un lie­lā­ka­jai da­ļai ci­tu daudz­ga­dī­go kul­tū­ru vis­pie­mē­ro­tā­kais būs kom­plek­sais dār­za mēs­lo­jums, ku­rā sa­ba­lan­sē­tās de­vās ie­kļau­ti vis­i pa­mat­ele­men­ti - slā­pek­lis, fos­fors, kā­lijs, kā arī mik­ro­ele­men­ti. To ne­pie­cie­šams iz­kai­sīt uz aug­snes ziem­cie­šu do­bēs, ap­kārt aug­ļu ko­ku un ogu krū­mu sak­nēm, ap ze­me­nēm, sī­pol­pu­ķēm u. c. Jā­ņem vē­rā, ka sī­pol­pu­ķēm lai­kā, kad tās vei­do za­ļo ma­su un ga­ta­vo­jas zie­dēt, va­ja­dzīgs arī pa­pil­dus slā­pek­lis. Iz­ņē­mums šim mēs­lo­ša­nas pa­ra­du­mam ir kul­tū­ras, kam va­ja­dzī­ga iz­teik­ti skā­ba vi­de. Dau­dzi pie­mā­jas dār­zu īpaš­nie­ki jau vai­rā­kās pa­au­dzēs uz­ska­ta, ka gal­ve­nais ik ga­du pa­va­sa­rī ir uz­bērt augiem lie­lu slā­pek­ļa mēs­lo­ju­ma de­vu. Tas, pro­tams, ir ne­pie­cie­šams, jo no­dro­ši­na auga za­ļās ma­sas vei­do­ša­nos, ta­ču, lie­to­jot to lie­lās de­vās, augi mēdz iz­stī­dzēt un zau­dēt iz­tu­rī­bu.

Vis­la­bāk, ja, at­ve­rot mēs­lo­ju­ma ie­pa­ko­ju­mu, re­dzams, ka gra­nu­las ir vien­da­bī­gas. Ja kat­ra no tām sa­tur vis­as no­rā­dī­tās sa­stāv­da­ļas, tad, mēs­lo­ju­mu iz­klie­dē­jot, augiem tiks no­dro­ši­nā­ta vien­mē­rī­ga ba­rī­bas vie­lu ap­gā­de. Ja re­dzams, ka gra­nu­las at­šķi­ras pēc krā­sas un iz­mē­ra, uz­reiz zi­nāms, ka me­hā­nis­ki sa­bēr­tas ko­pā da­žā­da sa­stā­va gra­nu­las, kas, vis­ti­ca­māk, ne­dos vē­la­mo efek­tu.

Lie­la da­ļa dārz­nie­ku iz­vē­las mēs­lot augus ar kūts­mēs­liem, ta­ču šeit jā­ņem vē­rā, ka, lai gan tie no­dro­ši­na or­ga­nis­ko vie­lu klāt­būt­ni aug­snē, ta­jos to­mēr nav pie­tie­kams ba­rī­bas vie­lu dau­dzums. Ja kūts­mēs­li tiek pa­rei­zi uz­gla­bā­ti, tie sa­tur slā­pek­li, ne­daudz fos­fo­ra un kā­li­ja, ta­ču tie tik un tā ne­spēj no­dro­ši­nāt augiem vi­su ne­pie­cie­ša­mo - īpa­ši, ja aug­sne ir no­pli­ci­nā­ta un ne­tiek mēs­lo­ta re­gu­lā­ri.

Lai ie­gū­tu piln­vēr­tī­gu efek­tu, sva­rī­gi ne­kļū­dī­ties mēs­lo­ju­mu lie­to­ša­nā. Pie­mē­ram, gra­nu­lē­tais mai­sī­jums nav pa­re­dzēts šķī­di­nā­ša­nai ūde­nī vai mig­lo­ja­mā šķī­du­ma pa­ga­ta­vo­ša­nai - tas do­māts ti­kai un vie­nī­gi kai­sī­ša­nai uz aug­snes. Dārz­ko­pji rei­zēm ir ne­iz­prat­nē par to, ka ru­de­nī gra­nu­las vēl aiz­vien nav iz­šķī­du­šas un ir re­dza­mas uz aug­snes, ta­ču ba­žām nav pa­ma­ta - vis­as ba­rī­bas vie­las ir no­nā­ku­šas aug­snē, bet pār­i pa­li­ku­šas vien saist­vie­las, pie­mē­ram, kaļ­ķi. Sa­vu­kārt šķīs­to­šais mēs­lo­jums nav do­māts kai­sī­ša­nai uz aug­snes - šim no­lū­kam tas ir pā­rāk kon­cen­trēts. Katrs mēs­lo­ju­ma veids jā­lie­to tā, kā ra­žo­tājs to pa­re­dzē­jis un no­rā­dī­jis in­for­mā­ci­jā uz ie­pa­ko­ju­ma