PRAKTISKI: Kādus vītolus un kārlus labāk stādīt

Die­nas kļūst ga­rā­kas un gai­šā­kas, sniegs pa­ma­zām sāk at­kāp­ties, un brī­dis, kad Lat­vi­jas aina­vā uz­plaukst sud­ra­bai­ni pū­po­lu mā­ko­ņi, ir klāt. Pie­rasts, ka pū­po­li sim­bo­li­zē dzī­vī­bas at­grie­ša­nos da­bā, pa­va­sa­ri un Liel­die­nu lai­ku, kad Pū­pol­svēt­die­nas rī­tā rei­zē ar bal­ti pū­kai­na pū­pol­za­ra pē­rie­nu sa­ņe­mam arī la­bas ve­se­lī­bas vē­lē­ju­mu. Liel­die­nas pa­iet, un par pū­po­liem kā ne­bi­ju­šiem aiz­mir­stam līdz ci­tam ga­dam. To­mēr vērts at­ce­rē­ties, ka vis­ag­rāk zie­do­šo pū­pol­vī­to­lu ģin­tij pie­der gan kat­ra no 20 Lat­vi­jā sav­va­ļā augo­ša­jām su­gām, gan ļo­ti dau­dzi hib­rī­di.

Ku­ri kār­kli, ku­ri - vī­to­li?

Vī­to­li un kār­kli ie­tilpst vī­to­lu (Salix) ģin­tī. Šo augu su­gu iz­skats un iz­mē­ri var būt ļo­ti da­žā­di: su­gas, kas vei­do kok­vei­da augu­mu, pie­ņemts dē­vēt par vī­to­liem, bet krūm­vei­da su­gas - par kār­kliem, ta­ču ģin­tī vis­as su­gas sauc par vī­to­liem.

Mū­su kli­ma­tis­ka­jos ap­stāk­ļos gan vī­to­li, gan kār­kli jū­tas ļo­ti la­bi. Dau­dzās kār­klu su­gas, vei­do­jot lie­las audzes, ātr­i pār­ņem grāv­ma­las, no­vār­tā at­stā­tas te­ri­to­ri­jas un iz­cir­tu­mus, tā­pēc tā ir pie­mē­ro­ta kul­tū­ra rel­je­fa no­stip­ri­nā­ša­nai, pie­mē­ram, kā­pu jos­lā vai pie­kras­tes zo­nā. Gan vī­to­li, gan kār­kli pa­cieš mit­ras vie­tas, ta­ču tie la­bi aug arī smil­šai­nās un skā­bās aug­snēs. Vē­rā ņe­ma­ma ir da­žā­do vī­to­lu šķir­ņu pie­ti­cī­ba aug­snes pra­sī­bu zi­ņā, sal­cie­tī­ba, no­tu­rī­ba pret gai­sa pie­sār­ņo­ju­mu un da­žā­dām sli­mī­bām, tā­pēc vī­to­li ir ļo­ti la­ba un pie­mē­ro­ta iz­vē­le ap­stā­dī­ju­mu vei­do­ša­nai gan pil­sē­tā, gan lau­kos. Vis­bie­žāk stā­dī­ju­mu vei­do­ša­nai iz­man­to kul­ti­vē­tas de­ko­ra­tī­vo vī­to­lu su­gas un šķir­nes: ar krā­sai­niem dzi­nu­miem, ar da­žā­du krā­su la­po­ju­mu, ar no­ka­re­nu, iz­lo­cī­tu, stā­vi sa­vēr­ptu, lod­vei­da, klā­je­nis­ku vai augst­stum­bra for­mas vai­na­gu. Kok­au­gi, ku­ri pa­ma­nās uz­zie­dēt vēl pirms la­pu plauk­ša­nas vai rei­zē ar tām un ku­ru zied­ko­pa ir sam­tai­nie pū­po­li, var sa­sniegt gan 25 met­ru augs­tu­mu, gan iz­augt ti­kai da­žus centi­met­rus vai pār­is met­rus ga­ri, tā­pēc jeb­ku­ras te­ri­to­ri­jas ap­za­ļu­mo­ša­nai ir ie­spē­jams at­rast vis­pie­mē­ro­tā­ko ri­si­nā­ju­mu.

Ap­stā­dī­ju­mos un lie­lā­ka mē­ro­ga aina­vās pie­mē­ro­tā­kās vī­to­lu su­gas

Pū­pol­vī­tols (Salix cap­re­a): līdz 15 m augsts koks ar zaļ­gan­pe­lē­ku la­po­ju­mu, zied ag­rāk ne­kā ci­tas su­gas - mar­tā, ap­rī­lī. Šai lai­kā glez­nai­ni iz­ce­ļas aina­vā, ra­dot zel­tai­na, caur­spī­dī­ga pū­ku mā­ko­ņa ie­spai­du. Ātr­au­dzīgs, ēn­cie­tīgs.

Šķir­nes: ‘Curly Locks’ - no­ka­rens vai­nags ar iz­lo­cī­tiem za­riem;

‘Kilmarnock’ - lie­tus­sar­gvei­da vai­nags;

‘Pendula’ - no­ka­rens, pot­cel­ma augs­tu­mā.

Bal­tais vī­tols (Salix al­ba): lie­la augu­ma koks (var sa­sniegt 20 m) ar sud­ra­bai­ni bal­tas krā­sas la­po­ju­mu.

Šķir­nes: ‘Sericea’ - sud­rab­vī­tols, la­pas no abām pus­ēm sud­rab­pe­lē­kā to­nī;

‘Vitellina’ - rak­stu­rīgs ko­ši dzel­tens za­ro­jums zie­mā;

‘Chermesina’ - oran­ži sar­ka­ni dzi­nu­mi zie­mā.

Traus­lais vī­tols (Salix fra­gi­lis), šķir­ne ‘Bullata’ - tau­tā saukts par pu­dur­vī­to­lu ar iz­teik­tu pus­lo­des vai­na­ga for­mu un vien­mē­rī­gu, blī­vu la­po­ju­ma virs­mu, de­ko­ra­tīvs un stā­dī­ju­mos ie­cie­nīts. Pla­ti iz­plests vai­nags, var sa­sniegt sep­ti­ņu met­ru augs­tu­mu.

No­ka­re­nais zel­tza­ru vī­tols (Salix x se­pul­cra­lis), šķir­ne ‘Chrysocoma’ - iz­teik­ti no­ka­re­ni, dzel­te­ni, tie­vi, ap­tu­ve­ni met­ru ga­ri ga­da dzi­nu­mi, 8 līdz 10 m augsts koks. Uz­ņē­mīgs pret sē­nī­šu sli­mī­bām.

Po­pu­lā­ras kār­klu un ne­lie­la iz­mē­ra vī­to­lu šķir­nes:

Glud­ma­lu kārkls (Salix in­teg­ra):

Šķir­nes ‘Ha­ku­ro Nishiki’ - ap­mē­ram 1,5 met­rus augsts un tik­pat plats, ie­apaļš krūms,

la­pu dzi­nu­mi ar gai­ši ro­zā plan­ku­miem, la­pas vē­lāk kļūst bal­trai­bas. Ļo­ti de­ko­ra­tīvs un for­mē­jams ir augst­stum­bra po­tē­jums;

‘Pendula’ - no­ka­rens vai­nags pot­cel­ma augs­tu­mā, smalks za­ro­jums -

at­gā­di­na ūdens­kri­tu­mu.

Mat­su­da­nas vī­tols (Salix mat­su­da­na):

Šķir­nes ‘Tortuosa’ - vi­dē­ji liels krūms ar stā­viem, spi­rā­lē sa­vī­tiem dzi­nu­miem;

‘Tor­tu­osa x Sver­dlov­ska­ja izvilistaja’ - vi­zu­ālais iz­skats lī­dzīgs, bet la­bā­ka

ziem­cie­tī­ba;

Lož­ņu kārkls (Salix re­pens):

Šķir­nes ‘Nitida’ - mi­ni­atūrs, ne­pil­nu met­ru augsts, līdz di­viem met­riem plats,

lož­ņā­jošs krūms ar pe­lē­cī­gi za­ļu la­po­ju­mu un sar­ka­niem dzi­nu­miem.

Pie­mē­rots rel­je­fa no­klā­ša­nai, no­gā­žu no­stip­ri­nā­ša­nai. Po­pu­lārs šķir­nes

augst­stum­bra po­tē­jums.

‘Gre­en Carpet’ - ap­tu­ve­ni 30 cm zems, lož­ņā­jošs, ar spil­gtām spur­dzēm klāts krūms.

Pur­pu­ra kārkls (Salix pur­pu­re­a): pa­liels, 3-4 m stāvs krūms ar tie­viem, lo­ka­niem dzi­nu­miem, kas la­bi iz­man­to­ja­mi klū­dzi­ņām. Pie­mē­rots smil­tā­ju no­stip­ri­nā­ša­nai. Šķir­ne ‘Gracilis’ (‘Nana’) - ne­pil­nu met­ru augsts, kom­pakts, apaļš vai­nags, smal­ki

sa­za­rots, zaļ­gan­pe­lēks vai­nags, jaun­ie dzi­nu­mi pur­pu­ra krā­sā.

‘Uralensis’ - krūms, kas sa­sniedz di­vu met­ru augs­tu­mu un tā­du pa­šu pla­tu­mu,

dzi­nu­mi tum­ši kar­mīn­sar­ka­ni, zil­gan­pe­lēks la­po­jums.

‘Pendula’ - ar no­ka­re­nu vai­na­gu, pot­cel­ma augs­tums.

Udas kār­kla (Salix uden­sis) šķir­ne ‘Sekka’: liels, 3-5 m augsts krūms vai koks, ku­ram da­ži dzi­nu­mi vei­do­jas pla­ka­ni un de­ko­ra­tī­vi iz­liek­ti - nu glu­ži kā jau­tā­ju­ma zī­me.

Smal­kir­bu­ļu vī­to­la (Salix gracilistyla) šķir­ne ‘Melanostachys’: vis­bie­žāk kaut kur ār­ze­mēs ie­gā­dā­ja­ma šķir­ne, ku­ra no­teik­ti pra­sīs lie­lā­kas rū­pes ne­kā ci­tas jau pla­šāk zi­nā­mās, ta­ču tas va­rē­tu būt tā vērts - šis vī­tols pa­va­sa­rī zied mel­nas krā­sas pū­po­liem!

Ie­sa­ka de­ko­ra­tī­vo stā­du audzē­ta­vas ARU­MI īpaš­nieks Pē­te­ris Du­ļev­skis

• Gan vī­to­li, gan kār­kli ir vie­ni no vi­sāt­rāk augo­ša­jiem un iz­tu­rī­gā­ka­jiem kok­au­giem, ku­riem aug­ša­nai ne­pie­cie­ša­ma sau­lai­na vie­ta. Stā­dīt var arī da­ļē­jā no­ēno­ju­mā, ti­kai tad tie ne­zie­dēs. Lie­lā­kai da­ļai pie­mē­ro­tas ba­rī­bas vie­lām ba­gā­tas, mit­ras smilš­mā­la, māl­smilts vai kūd­rai­nas aug­snes, ta­ču ir arī tā­das kār­klu un vī­to­lu su­gas, kas ide­āli aug sau­sās, ļo­ti na­ba­dzī­gās aug­snēs.
• Kār­kli un vī­to­li ir div­mā­ju augi, tā­pēc skais­tā­kie pū­po­li ir vī­riš­ķa­jiem augiem, kad tie zied un pār­klā­jas dzel­te­niem pu­tek­šņiem.
• Ne­lie­lu dār­zu īpaš­nie­kiem, ku­ri audzē augst­stum­bra po­tē­ju­mus, kat­ru pa­va­sa­ri pēc pū­po­lu no­zie­dē­ša­nas jā­ap­griež ve­cie dzi­nu­mi, lai vei­ci­nā­tu jaun­u za­ru un kup­lā­ka vai­na­ga vei­do­ša­nos. Jā­at­ce­ras, ka pū­po­li vei­do­jas uz ie­priek­šē­jā ga­da jaun­ajiem dzi­nu­miem!