NODERĪGI: Telp­au­gi, no kuriem vajadzētu izvairīties

Katrs, kam augi sa­gā­dā prie­ku, zi­nās teikt, ka tie ie­tek­mē arī paš­sa­jū­tu, no­ska­ņo­ju­mu, ga­ra­stā­vok­li. Pat zi­nāt­nie­ki, psiho­te­ra­pei­ti un dzied­nie­ki ir pār­lie­ci­nā­ti, ka telp­au­giem pie­mīt īpa­ša ener­ģi­ja, ne­re­dzams sta­ro­jums, ko ne­var ne sa­taus­tīt, ne ie­rau­dzīt, ne iz­mē­rīt, var ti­kai sa­just.

Vis­iem augiem ir savs bio­ener­ģē­tis­kais lauks, kas at­stāj ie­tek­mi gan uz cil­vē­kiem, ku­ri uz­tu­ras to tu­vu­mā, gan uz tel­pu, ku­rā at­ro­das pa­ši augi. Zi­nāt­nie­ki nā­ku­ši kla­jā ar at­zi­ņu, ka augi spēj ne ti­kai sa­zi­nā­ties sa­vā star­pā. Tie arī la­sa cil­vē­ka do­mas un pat ie­dar­bo­jas uz tām... Ja kai­mi­ņus, ar ku­riem drau­dzī­gi jā­sa­dzī­vo zem vie­na jum­ta, iz­vē­lē­ties va­ram vi­sai no­sa­cī­ti, tad sev tī­ka­mā­ko, ga­rī­gi rad­nie­cis­kā­ko augu pie­mek­lē­ša­na ir kat­ra pa­ša zi­ņā.

Vērts zi­nāt!

* Iz­vē­lo­ties augus tel­pām, ku­rās jā­pa­va­da die­nas lie­lā­kā da­ļa, jā­ņem vē­rā ne ti­kai augam pie­mē­ro­ti ap­stāk­ļi. Jā­ie­klau­sās, ko sirds sa­ka priekš­ā: ja kā­ro­tais augs ie­pa­tī­kas acu­mir­klī, ja tā tu­vu­mā ir la­ba paš­sa­jū­ta, tā­tad tas ir īs­tais!

* Ja sa­ņem dā­va­nā telp­au­gu, kas ne­pa­tīk, la­bāk to kā­dam at­dā­vi­nāt tā­lāk. Ja cil­vē­ka un auga star­pā ne­vei­do­jas ab­pu­sē­ji lab­vē­lī­gas at­tie­cī­bas, za­ļais draugs nī­ku­ļos vai iz­nīks, pat ja tam tiks no­dro­ši­nā­ti ide­āli aug­ša­nas ap­stāk­ļi.

* Mūs­die­nu mo­der­na­jā būv­nie­cī­bā iz­man­to ļo­ti daudz sin­tē­tis­ku, ne­el­po­jo­šu, ne­ve­se­lī­gu ma­te­ri­ālu, kas ra­da slik­to tel­pu sin­dro­mu. Pa­rei­zi iz­vē­lē­ti augi spēj ab­sor­bēt ķī­mis­kās vie­las, ko iz­da­la celt­nie­cī­bas ma­te­ri­āli, tā uz­la­bo­jot cil­vē­ka lab­sa­jū­tu tel­pās.

* Tok­sis­kās vie­las un mag­nē­tis­kā lau­ka sta­ro­ju­mu, ko ra­da da­tor­teh­ni­ka, gan dar­ba vi­dē, gan mā­jās spēj ma­zi­nāt da­to­ra tu­vu­mā iz­vie­to­ti pa­rei­zie augi.

De­vi­ņi ie­mes­li, kā­pēc va­ja­dzē­tu drau­dzē­ties ar telp­au­giem

* Telp­au­gi ir vis­iz­de­vī­gā­kais un lē­tā­kais lī­dzek­lis gai­sa at­tī­rī­ša­nai un mit­ri­nā­ša­nai.

* Lie­li telp­au­gi spēj ma­zi­nāt ap­kār­tē­jās vi­des ra­dī­tos trok­šņus.

* Telp­au­gus pār­vie­to­jot vai gru­pē­jot ci­tā­di, vien­mēr var mai­nīt tel­pas di­zai­nu.

* Telp­au­gi ir ļo­ti la­bi tel­pas sa­da­lī­tā­ji at­vēr­ta ti­pa plā­no­ju­mos.

* Telp­au­gi pa­līdz sa­gla­bāt līdz­sva­ro­tas at­tie­cī­bas dar­ba vi­dē.

* Telp­au­gi bū­tis­ki ma­zi­na re­dzes sa­sprin­gu­mu, jo at­sta­ro dzel­te­ni za­ļo krā­su spek­tru.

* Telp­au­gu kop­ša­na pa­ras­ti iz­vēr­šas par brī­niš­ķī­gu, ra­do­šu ho­bi­ju, kas ga­ran­tē re­zul­tā­tu.

* Ļo­ti dau­dzi telp­au­gi zied tad, kad vai­rums augu krāj spē­kus un guļ zie­mas mie­gā.

* Telp­au­gi ir es­tē­tis­ki ro­si­nošs veids, kā sa­kār­tot do­mas, rast kom­pro­mi­su pa­šam ar se­vi.

Telp­au­gi ar po­zi­tī­vu, vib­rē­jo­šu ener­ģi­ju*

Acā­li­jas (Rho­do­den­dron) - drau­dzī­bas augs, kas ie­nes tel­pā prie­ku, no­ār­da kai­tī­gās ķī­mis­kās vie­las. No­mie­ri­na, stip­ri­na ner­vu sis­tē­mu.

Sa­npau­li­jas (Sai­ntpau­li­a) ra­da la­bu ga­ra­stā­vok­li un po­zi­tī­vu no­ska­ņu, ie­dar­bo­jas ak­ti­vi­zē­jo­ši un har­mo­ni­zē­jo­ši.

Stī­gu ak­meņ­lau­zī­te (Saxifraga sto­lo­ni­fe­ra) pa­līdz iz­prast sa­rež­ģī­tas si­tu­āci­jas, īs­te­not ko­pī­gus mēr­ķus.

Šef­lē­ra (Schef­fle­ra) ie­tek­mē tel­pas vi­zu­ālo iz­ska­tu un ar sa­vu krāš­ņo iz­ska­tu uz­la­bo ga­ra­stā­vok­li. Ļo­ti har­mo­ni­zē vi­di ap se­vi.

Ana­nass (Ana­nas brac­te­atus) uz­mun­dri­na dzī­ves no­gur­di­nā­tos, ak­ti­vi­zē ga­ru, at­bal­sta mērķ­tie­cī­gu do­mā­ša­nu un rī­cī­bu.

As­pa­rā­gi (As­pa­ra­gus) ne­der gu­ļam­is­ta­bā, bet ļo­ti pie­mē­ro­ti bla­kus mā­cī­bu vai dar­ba vie­tai. Ak­ti­vi­zē pro­blē­mas un pro­jek­tus, kas nav īs­ti kār­tī­bā.

Ci­ne­rā­ri­jas (Pe­ri­cal­lis) klāt­būt­nē gū­si vai­rāk spē­ka sa­vu mēr­ķu sa­snieg­ša­nai. Augs ar zi­liem zie­diem pa­līdz gūt pa­nā­ku­mus ga­rī­ga­jā jo­mā, ar sar­ka­niem - ero­ti­kā.

Glok­sī­ni­ja (Sin­nin­gi­a) iz­sta­ro ener­ģi­ju, no­slēg­tiem rak­stu­riem pa­līdz to at­brī­vot, ro­si­na pa­beigt ie­sāk­to un sākt ko jaun­u.

Spa­ti­fi­la (Spathyphyllum) līdz­sva­ro vi­sus ne­vē­la­mos sta­ro­ju­mus, tā­pēc pie­mē­rots augs vis­iem un vi­sur.

Ka­mē­li­jas (Ka­me­li­a) ne­der dar­ba vai sa­bied­ris­kām tel­pām. Pie­mē­ro­tas gu­ļam­is­ta­bā, dzī­vo­ja­mā is­ta­bā. Sar­kan­zie­du ka­mē­li­jas pa­līdz, ja ir sek­sa pro­blē­mas. Ne­sa­dzī­vo ar ada­tai­ņiem. Augs jā­kopj vie­nam un tam pa­šam cil­vē­kam.

Ka­mol­be­go­ni­ja (Be­go­ni­a ve­no­sa). Augs, kas sev ap­kārt ra­da lab­vē­lī­gu sta­ro­ju­mu, prie­cī­gu no­ska­ņo­ju­mu.

Puš­ķu hlo­ro­fīts (Chlorophytum) ra­da la­bu ga­ra­stā­vok­li, dod jaun­u ener­ģi­ju bez­iz­ejas si­tu­āci­jās. Spēj sais­tīt lie­lu kai­tī­go vie­lu dau­dzu­mu dzī­vo­ja­mās tel­pās, tā­pēc īpa­ši vē­lams jaun­bū­vēs.

Kra­su­la (Cras­su­la), biez­la­pe jeb nau­das koks ra­da prie­ku, la­bu ga­ra­stā­vok­li, no­slēg­tiem cil­vē­kiem pa­līdz pār­va­rēt kaut­rī­bu.

Cik­la­me­nas (Cyclamen) lab­vē­lī­gi ie­tek­mē sirds­dar­bī­bu, no­mie­ri­na vien­tu­ļos, ne­vie­na ne­mī­lē­tos.

Diž­meldrs (Cyperus) dar­bo­jas kā ener­ģi­jas sūk­nis, kas ie­nes to tel­pās, pa­da­rot vi­sus mo­žus. To tu­vu­mā pa­tīk uz­tu­rē­ties bēr­niem un ka­ķiem. Ne­der gu­ļam­is­ta­bā.

Dra­cē­na (Dra­ca­ena) gan uz cil­vē­kiem, gan uz dzīv­nie­kiem ie­dar­bo­jas har­mo­ni­zē­jo­ši, spē­ci­no­ši, gā­dā par la­bu mik­ro­kli­ma­tu un ener­ģi­ju tel­pā.

Gar­dē­ni­ja (Gar­de­ni­a) ir augs, kas īpa­ši spē­ci­na pēc sli­mo­ša­nas, de­pre­si­jas, sē­rām. Pa­līdz gūt prie­ku un har­mo­ni­ju. Augs ne­mīl at­ras­ties līdz­ās mū­zi­kas cen­tra skan­dām!

Hi­pe­as­tram (Hip­pe­as­trum) ir pa­tī­ka­ma, ak­ti­vi­zē­jo­ša ener­ģi­ja, kas pa­līdz sa­gla­bāt dvē­se­les līdz­sva­ru, liek iz­gaist šau­bām. Ne­der gu­ļam­is­ta­bām, jo pa­stip­ri­na mo­žu­mu.

Ho­ijas (Hoya) - ja par vas­ka­pu­ķi sau­ktais augs at­ro­das gul­tas tu­vu­mā, būs jau­kā­ki sap­ņi. Ro­man­ti­ķiem augs pa­līdz at­rast iek­šē­jo sa­ska­ņu.

Val­le­ra bal­za­mī­nes (Im­pa­tiens walleriana) - ba­gā­tī­gi, krāš­ņi zie­do­šais augs lē­nī­gos da­ra ak­tī­vā­kus, dru­džai­nos pie­brem­zē, pa­aug­sti­na ero­tis­ko ak­ti­vi­tā­ti.

Ka­lan­ho­je (Ka­lan­cho­e) - ja rī­tos slikts ga­ra­stā­vok­lis, pa­līdz at­gūt la­bu omu.

Mon­ste­ra (Mon­ste­ra) iz­sta­ro lie­lu mie­ru, har­mo­ni­zē gai­sot­ni tel­pā, la­bi mit­ri­na gai­su. Ide­āls augs sa­bied­ris­kām tel­pām.

Mir­te (Myrtus) dod paš­ap­zi­ņu, ja te­vi māc bai­les.

Nef­ro­lē­pe (Ne­phro­le­pis) jeb pa­par­de har­mo­ni­zē­jo­ši ie­dar­bo­jas uz ner­vu sis­tē­mu, no­ār­da kai­tī­gas vie­las, ko ra­da da­tor­teh­ni­kas sta­ro­jums. Vē­lams augs bie­ži iz­man­to­ja­mās tel­pās.

Fi­lo­dendrs (Phi­lo­den­dron) at­jau­no ener­ģi­ju, iz­sta­ro vi­ta­li­tā­ti, sniedz at­pū­tu un ie­dves­mo, kad jā­tiek ga­lā ar kļū­dām dar­bā. Augu pa­ras­ti no­vie­to lie­lās dar­ba tel­pās. Tas sa­tur kai­ri­no­šas vie­las, tā­pēc jā­tur tā­lāk no bēr­niem un māj­dzīv­nie­kiem.

San­sev­jē­ra (San­se­vie­ri­a). Lī­da­kas­te kā­pi­na gan po­zi­tī­vās, gan ne­ga­tī­vās emo­ci­jas. Maz­dū­šī­gie auga ie­tek­mē spēj pār­va­rēt sa­vas bai­les.

Kal­ce­olā­ri­jas (Cal­ce­ola­ri­a) dzī­ves­prie­cī­gās krā­sas un jaut­rās zie­du for­mas ra­da prie­cī­gu no­ska­ņu. Krāš­ņi zie­do­šais augs pa­līdz at­vēr­ties cil­vē­kiem, ku­riem grū­ti iz­rā­dīt sa­vas jū­tas.

Ha­me­do­re­ja (Cha­ma­edo­re­a) tel­pās la­bi mit­ri­na gai­su, har­mo­ni­zē sav­star­pē­jo ko­mu­ni­kā­ci­ju.

Epip­rem­na (Epip­rem­num) ir augs, kas spē­cī­gi iz­tvai­ko ūde­ni: iz­da­la daudz skā­bek­ļa un no­ār­da ķī­mis­kos sa­vie­no­ju­mus, tā­pēc tel­pā, kur tas at­ro­das, vien­mēr val­da har­mo­ni­ja.

Telp­au­gi, ku­ru ener­ģi­ja nav iz­teik­ti har­mo­nis­ka*

Ju­ka (Jycca) ir ne­pie­mē­rots augs ho­le­ri­ķiem, jo ra­da ne­mie­ru, ie­dar­bo­jas uz­brū­ko­ši, do­mi­nē­jo­ši. Tai va­jag daudz vie­tas. Ta­ču var pa­lī­dzēt kaut­rī­giem, bai­lī­giem cil­vē­kiem.

Ne­ore­gē­li­ja (Ne­ore­ge­li­a). Al­laž krāš­ņo bro­mē­li­ju dzim­tas auga ener­ģi­ja ra­da ne­mie­rī­gu, drau­dī­gu, ag­re­sī­vu no­ska­ņo­ju­mu, ta­ču der aiz­sar­dzī­bai, pie­mē­ram, pret ne­gan­tiem kai­mi­ņiem.

Ada­tai­nie kak­tu­si. Vien­al­ga, vai tā bū­tu opun­ci­ja (Opun­ti­a), ore­oce­re­ji (Ore­oce­re­us), ma­mi­lā­ri­jas (Mam­mil­la­ri­a) vai kāds cits augs no ada­tai­ņu sai­mes, to iz­sta­ro­tā ener­ģi­ja ie­bie­dē, da­ra ag­re­sī­vu, ener­ģē­tis­ki ie­vai­no, tā­pēc dar­ba­vie­tā no tiem jā­tu­ras tā­lāk. Jo ga­rā­kas ada­tas, jo ag­re­sī­vā­ka ener­ģi­ja. Ta­ču kak­tu­si ļo­ti la­bi aiz­sar­gā pret ne­ga­tī­vu ener­ģi­ju no ār­pu­ses, pie­mē­ram, no āde­ru krust­pun­ktiem.

Efe­ja (He­de­ra). Kon­takts ar šo vi­jī­go augu var ra­dīt da­žā­du iz­paus­mju aler­ģis­kas re­ak­ci­jas, tā­pēc ne­der ļau­dīm ar ādas kai­tēm. Arī ma­zu bēr­nu tu­vu­mā šis augs ne­bū­tu vē­lams, ta­ču bla­kus da­to­ram - ide­āli.

Rai­bā ko­di­ja (Co­di­ae­um) in­dī­gās pien­su­las dēļ ne­der bēr­nu tu­vu­mā, arī gu­ļam­is­ta­bā šo augu ne­va­jag likt. Sa­vu­kārt dar­ba vi­dē ko­di­ja pat ļo­ti ie­tei­ca­ma, jo pa­lie­li­na spē­jas sa­sniegt mēr­ķus. Ma­zi­na da­tor­teh­ni­kas ra­dī­to sta­ro­ju­mu.

Di­fen­ba­hi­ja (Dief­fen­bac­hi­a) ir in­dīgs augs, tā­pēc to ne­var likt bēr­nu tu­vu­mā. Pie­mē­ro­ta il­gas stun­das pie rak­stām­gal­da strā­dā­jo­ša­jiem. Ma­zi­na da­tor­teh­ni­kas ra­dī­to sta­ro­ju­mu. Pa­līdz no­vērst sma­dze­ņu asins­ri­tes trau­cē­ju­mus.

Ben­dža­mi­na fi­ku­su (Fi­cus ben­ja­mi­na) sta­ro­jums nav har­mo­nisks bēr­niem un māj­dzīv­nie­kiem, tas var trau­cēt in­ten­sī­va ga­rī­gā dar­ba vei­cē­jiem. Augam nav vie­tas gu­ļam­is­ta­bā. Pie­mē­rots pa­sī­viem, in­tro­ver­tiem ļau­dīm. Ma­zi­na elek­tro­mag­nē­tis­ko lau­ku.

Ma­ran­tas (Ma­ran­ta) ne­drīkst likt gu­ļam­is­ta­bā, bērn­is­ta­bā. Uz rak­stām­gal­da bla­kus da­to­ram no­lik­ta, ma­zi­na tā kai­tī­go sta­ro­ju­mu. Bai­lī­gi cil­vē­ki var sa­ņemt ener­ģi­ju se­vis aiz­sar­dzī­bai.

Eh­me­ja (Aec­hme­a) - ma­zi­na da­tor­teh­ni­kas elek­tro­mag­nē­tis­ko lau­ku un tok­sis­kās vie­las.

* Pēc dzied­nie­ces Evas Ka­ta­rī­nas Hof­ma­nes grā­ma­tā Telp­au­gu ne­re­dza­mā ener­ģi­ja paus­ta­jām at­zi­ņām.