PRAKTISKI: Tās nejaukās, nejaukās augstlēcējas

Blusas klātesamību nevar saredzēt, bet pavisam noteikti var sajust. Sāpīgi kodumi ir mazākais, ko šie sīkie asinssūcēji var nodarīt, jo tie ir bīstamu slimību pārnēsātāji un nopietnu alerģiju izraisītāji.

Vasaras beigu posms un rudens sākums ir laiks, kad ik gadu blusu izplatība kļūst īpaši aktīva.

Latvijā sastopamas 30 blusu sugas, kas dzīvo ne tikai kaķu un suņu kažokos, bet arī cūku, žurku un pat putnu. Reiz iekļuvušas mājās, tās ieperināsies drēbju skapī, gultā, segas vīlēs, grīdas segumā un mājdzīvnieku kažokā, lai sadētu oliņas un parūpētos, ka rodas vesela sīko uzbrucēju armija.

Blusas kāpuri mīt grīdu spraugās vai zem paklājiem un pārtiek no organikas, piemēram, trūdošām dzīvnieku valsts atliekām un pieaugušu blusu izkārnījumiem, jo mazie kāpuri asinis nesūc. Interesanti, ka pieaugušas blusas dzīvo apkārtnē un tikai pirms vairošanās procesa uzbrūk dzīvniekiem un cilvēkiem, lai uzsūktu asinis, kas nepieciešamas vairošanās procesam.

Blusas kaitē gan cilvēkam, gan dzīvniekam. Mājdzīvniekam asinssūcēju kodumi var izraisīt blusu alerģisko dermatītu, kas raksturīgs ar izsitumiem un stipru niezi, kas, laikus neārstēti, var pāriet bakteriālā infekcijā. Savukārt jauniem dzīvniekiem liels blusu skaits var izraisīt mazasinību. Tāpat sīkie asinssūcēji var pārnēsāt citus slimību izraisītājus, tostarp lenteni.

Savukārt cilvēkam blusu kodumi galvenokārt rada neērtības sajūtu un var izraisīt arī ādas iekaisumu un alerģiskas ādas reakcijas. Turklāt blusas ir arī mēra galvenās pārnēsātājas un iekožot var inficēt cilvēku arī ar citām vīrusu un baktēriju infekcijām.

Lai atbrīvotos no nepatīkamajiem asinssūcējiem, pirmais solis ir tīrīšanas darbi - telpu, paklāju un mīksto mēbeļu izsūkšana ar putekļu sūcēju un jo īpaši grīdu izmazgāšana (viens no populārākajiem tautas līdzekļiem ir terpentīna (vidēji divas ēdamkarotes uz spaini) vai sāls pievienošana mazgājamajam ūdenim). No tautas līdzekļiem vēl ir noderīgas kalmes, kuras sagrieztā veidā var kaisīt uz grīdām.

Tomēr jāatzīst, ka iecienītākā blusu slēptuve un barotava ir mājdzīvnieku kažokā. Lai cīnītos pret kaitēkļiem, pirmkārt, ir jāuztur kārtībā dzīvnieka guļas vieta, un, otrkārt, aptiekā jāiegādājas uz skausta pilināmais pretblusu līdzeklis.

***

Uzziņai:

• Blusas mutei ir dūrējasūcēja tipa žokļu aparāts, kas ļauj ērti pārkost ādu un sūkt asinis. Pārdurot ādu, blusa ielaiž brūcē savas siekalas, kas izraisa niezi un dažos gadījumos - alerģisku reakciju.

• Asinssūcēja attīstībai ir četras stadijas: ola - kāpurs - kūniņa - pieaudzis kukainis.

• Blusa, sūcot asinis, barojas un 24-48 stundu laikā izdala olas. Vienā dienā viena pieaugusi blusu mātīte spēj izdalīt 40-50 olas, dzīves laikā no 800 līdz 2000 olām. Blusa izdēj olas, un kāpuri 10 dienu laikā attīstās nevis uz dzīvnieka, bet ārējā vidē - visbiežāk dzīvnieka guļvietā, grīdas spraugās, netīrumos, smiltīs. Paiet vēl 10 dienas, un kāpuri iekūņojas un kļūst ļoti izturīgi pret nelabvēlīgiem apstākļiem. Tādējādi blusas var pārziemot. Brīdī, kad sakrīt visi ideālie apstākļi tālākai attīstībai - temperatūra, mitrums un gaisa svārstības -, blusa izšķiļas.

• Interesanti, ka, lai blusa izšķiltos, nepieciešama vibrācija, piemēram, dzīvnieka vai cilvēki soļi pa dēļu grīdu vai cauri kāpņu telpai, kas sen nav tīrīta.