Mācības – slodze acīm

Sākoties jaunam mācību gadam, gandrīz neizbēgami pieaug slodze acīm. No tā nav pasargāti ne pirmklasnieki, ne vecāko klašu skolēni un studenti, ne tie, kas papildina savu izglītību dažādos kursos un studiju programmās.

Kā pazīt pirmos signālus, ka acīm nepieciešama palīdzība?

Sākot skolas gaitas

Vecāki pirms skolas lielākoties ir veduši bērnu pārbaudīt redzi, tāpēc viņi jūtas mierīgi. Ja ārsts ir pamanījis kādas novirzes no normas, tad ieteicis arī risinājumu, lai tām neļautu progresēt un, ja iespējams, tās pilnīgi novērstu. Ja problēmas pašreiz nejūt, bet tās varētu parādīties nākotnē, vecākiem tiek izskaidrots, kādām lietām jāpievērš uzmanību – vai bērns nesāk šķielēt, vai viņš pārāk netuvina acis grāmatām, burtnīcām vai monitoram, vai nesūdzas par galvassāpēm. Par to, ka sākušās redzes problēmas, var vēstīt arī fakts, ka bērns vienmēr nepareizi noraksta uzdevumus no tāfeles, kaut gan nav ne paviršs, ne slinks. Pirmās klases skolēnam nevajadzētu pavadīt pie datora ilgāk par 15 minūtēm no vietas, pēc tam tikpat ilgi jāatpūtina acis. Ja bērns stāsta, ka ir noguris, viņam jāļauj atpūsties un izkustēties – pēc tam darbs veiksies raitāk. Ja redzes korekcijai vajadzīgas brillēs, ļaujiet bērnam pašam izvēlēties briļļu dizainu – tā ir zināma garantija, ka brilles tiks valkātas.

Vecākās klasēs

Acs optiskā sistēma attīstās līdz 15–17 gadu vecumam. Aug skolas prasības, ir ne vien vairāk jālasa un jāraksta, bet arī jāstrādā ar datoru. Pusaudžu redzei pārmērīga datora lietošana var nodarīt lielāku kaitējumu nekā cilvēkam ar nobriedušu acs aparātu. Lielā slodze reizēm izraisa t. s. viltus tuvredzību: skolēns sūdzas, ka slikti redz tālumā, nevar saskatīt, kas rakstīts uz tāfeles, bet acu pārbaudē nekādas problēmas nevar konstatēt. Palīdzēt var speciāli acu vingrinājumi un pareizs darba režīms. Pie datora drīkst pavadīt ne vairāk par 40 minūtēm pēc kārtas, tad vajadzīgs pārtraukums.

Šajā vecumā daudzi aizraujas ar datorspēlēm un internetu, tāpēc bieži zūd laika izjūta. Tāpēc vecākiem jāseko, lai pārtraukumi tiktu ievēroti. Skolēnam var parādīties tuvredzība. Sevišķi jāuzmanās, ja tuvredzība ir vecākiem, jo bērns to var pārmantot. Tuvredzības cēlonis nav lasīšana sliktā apgaismojumā, televizora skatīšanās vai darbs ar datoru pats par sevi. Tas gan var nogurdināt acis, bet, ja ievēro pareizu darba un atpūtas režīmu, tuvredzība var arī neprogresēt. Ja skolēns regulāri sūdzas par galvassāpēm, jūt diskomfortu spilgtā apgaismojumā, ir sācis sliktāk mācīties vai arī šķiet zaudējis interesi par visu, vajadzētu pārliecināties, vai problēmu cēlonis nav pasliktināta redze.

Augstskolā

Studentiem jāmācās vēl vairāk nekā skolā, daudz jālasa patstāvīgi, vēl vairāk jāstrādā ar datoru – gan mācību, gan darba vajadzībām. Īpaši būtiski ir ievērot datoru lietotājiem domātos ieteikumus – kādam jābūt galdam un krēslam, kā pareizi jāsēž pie datora, kādam jābūt apgaismojumam u. c. Arī klēpjdatoru ērtāk ir lietot, ja to noliek priekšā uz galda pareizi iekārtotā darba vietā, nevis tur klēpī nepiemērotos apstākļos. Iespēja lietot datoru ar mobilo internetu jebkurā vietā ir liela priekšrocība, ja vajag steidzami noskaidrot informāciju vai nosūtīt elektronisko vēstuli, bet nav vēlams ilgstoši sēdēt ar datoru klēpī neērtā pozā un nepiemērotā apgaismojumā. Ja nepieciešama redzes korekcija, to var veikt ar brillēm vai kontaktlēcām, var meklēt arī lāzeroperācijas iespēju.

Jārūpējas visu mūžu

Acs ir viens no ātrāk nogurdināmiem orgāniem. Neizgulēšanās, stress, smēķēšana, paaugstināts holesterīna līmenis asinīs, mugurkaula problēmas kakla daļā – tas viss var radīt problēmas arī acīm. Regulāri jāpārbauda redze, lai pārliecinātos, ka nav sākusies glaukoma vai vecuma makulas deģenerācija – abas šīs slimības sākumā nav tik viegli pamanāmas un var izraisīt redzes zudumu. Ja cilvēks ēd nepilnvērtīgu uzturu, ir pārstrādājies un saguris, ja, strādājot ar datoru, viņam nogurst acu muskuļi un parādās acu sausums, tad ir vērts padomāt par piemērotiem uztura bagātinātājiem. Acu veselībai vajadzīgi A, D, E un C vitamīni, zeaksantīns, luteīns, cinks. Vislabāk par to individuāli konsultēties ar acu ārstu.