2.lapa
SAIMNIEKA LEPMUMS - «Kompromiss» Sids
Sids ir apmēram pusotru gadu vecs iguānu puisis, kurš mīt jēkabpiliešu Bogdanoviču mājā. Kam un kā ienāca prātā uzņemties rūpes par tik eksotisku mājas mīluli? Sida saimnieks, astoņus gadus vecais Rolands stāsta: «Man ļoti patīk ķirzakas. Visādas. Viņas ir tik daudzveidīgas! Dažādas krāsas, dažāds dzīvesveids, dažas ir veģetārietes, citām vajag dzīvu barību. Biju noķēris divas sila ķirzakas, vēlāk arī krusttēvs no sava dārza atveda. Bija ļoti interesanti viņas novērot.»
Rolanda mamma Solvita teic: «Zinām, ka mūsu ķirzakas mājās turēt nedrīkst (sila ķirzaka iekļauta Latvijas Sarkanajā grāmatā, kā arī Eiropas apdraudēto abinieku un rāpuļu sarakstā. Saudzējamas dzīves un vairošanās vietas - V.A.). Vasarā ar barību ķirzakām kaut kā tikām galā (ķērām mušas, dažādus citus kukaiņus, gājām uz makšķernieku veikalu pārtiku pirkt, taču diez vai mēs spētu nodrošināt šiem dzīvniekiem nepieciešamos ziemošanas apstākļus. Zaļā iguāna bija kompromisa variants. Konsultējāmies ar vairākiem zinošiem cilvēkiem, arī ar Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza speciālistiem, un secinājām, ka zaļā iguāna ir mums vispiemērotākā, vispacietīgākā un izturīgākā pret temperatūras maiņām. Svarīgi arī, ka zaļā iguāna ir veģetāriete. Iegādājāmies Sidu kādā eksotisko dzīvnieku audzētavā Bauskā.»
Kas Sidam garšo? Tiekot dotas salātlapas, gurķi, tomāti, vārītas olas, vasarā - pieneņu lapas. Īpašs gardums esot vīnogas, bumbieri, banāni un saldi apelsīni. «Šādus tādus salātus viņš neēd,» atzīmē Solvita. «Piedāvājam dažādu zaļumu sajaukumu, bet viņš izlasa tieši to, kas šķiet gardāks. Apvītušas lapas neēdīs. Jāsaprot, cik daudz katrā ēdienreizē kas nepieciešams, jo terārijā ir ļoti silts un līdz nākamajai ēdienreizei zaļumi jau vairs nebūs sulīgi.»
Solvita piebilst: «Ir kāda problēma. Iguānai augot, terārijs kļūst par mazu. Izeju esam atraduši, atstājot terāriju atvērtu - kad Sids vēlas, viņš var izrāpties no tā un pastaigāties pa istabu. Lai gan arī terārijā ir lampa siltumam, kad kurinām, Sida iemīļotākā vieta ir uz radiatoriem, vasarā - uz palodzes, ko apspīd saule (Sida dēļ uz palodzes puķpodus turēt nevar - augi tiek apēsti; īpaši iecienījis viņš bija orhideju lapas). Kad sagribas ēst vai uz tualeti, viņš no radiatoriem vai palodzes nokāpj.»
Sids «prasās» uz tualeti? Tā esot! Viņš esot ļoti tīrīgs dzīvnieks. Jau kopš mazotnes ieradināts nokārtoties vannā. Ja neviena nav mājās, Sids pacietīgi gaidot un ciešoties, tomēr retu reizi gadoties, ka gaidīt sanākot pārāk ilgi. Tad nu barības pārstrādes produkti tiekot satilpināti izēstajā barības traukā, nevis kur pagadās.
Šis nav tas gadījums, kad bērns skaitās dzīvnieka saimnieks, bet jānodarbojas ar viņu vecākiem. Rolands patiešām ar savu ķirzaku nodarbojas. «Vasarā vedām Sidu pastaigāties. Mamma uztaisīja siksniņu, tādus kā iemauktiņus. Liela interese viņam ir par rāpšanos kokos,» stāsta saimnieks. Solvita papildina, ka iemauktiņi veidoti tā, lai būtu uzmaucami uz katras ķepiņas un saņemami kopā uz muguras. Tomēr Sids reizēm pamanoties no tiem atbrīvoties.
Saimnieks arī organizē sava mīluļa peldes vannā - šāds ūdens spirdzinājums vajadzīgs pat vairākas reizes dienā, jo diemžēl Sida terārijā vietas baseiniņam nav un arī nepieciešamo gaisa mitrumu telpā nav iespējams nodrošināt.
Sids esot visnotaļ ziņkārīgs, vēloties sadraudzēties ar citiem Bogdanoviču dzīvniekiem - gan suņiem, gan kaķi. Ar kaķi gan nekāda draudzība neesot sanākusi - mazo ķirzacēnu kaķis uzskatījis par spēļmantiņu un iepļaukājamo, bet nu, kad Sids paaudzies, zaļulis tiekot respektēts. Suņi vēl aizvien uzskatot Sidu par medījumu, tāpēc viņu kontakts esot ierobežots.
Vai «kompromiss» Sids attaisnojis Rolanda cerības? «Jā,» puisis saka, «viņš jau visu laiku savā terārijā nesēž. Viņš ir kustīgs, patīk visur ložņāt, rāpties. Viņš vienmēr pienāk pie manis, ļauj, lai paglaudu. Tomēr, ja ir slikts garastāvoklis, nolien kādā kaktiņā un nenāk.»
Savus cilvēkus iguāna atpazīst. Gadās, ka jādodas, piemēram, uz sacensībām (Rolands ir motokrosists un guvis atzīstamus panākumus pat starptautiskā līmenī) un jālūdz, lai mājdzīvniekus pabaro kāds ikdienā nesastapts cilvēks, tad Sids mēdzot barības devējam paplest «apkaklīti», ieņemt draudīgu pozu un uzšņākt (tā gan viņš darot arī tad, ja ir izsalcis, bet saimnieks grib samīļot un ar barības došanu vilcinās). Sids ir itin mierīgs un miermīlīgs.
Ar ko jārēķinās, ja mājās ir tāds mīļdzīvnieks? Solvita uzskata: «Protams, ar laiku! Vajadzīgs laiks gan tualetes procedūrai, gan vannošanai, gan arī mīļam kontaktam. Jāspēj nodrošināt gan kustības, gan siltumu, jāizvairās no caurvējiem. Allaž jārūpējas, lai iguānai būtu svaigs ēdiens - nevar kā trusītim sienu pabērt. Protams, ideālā variantā jāiekārto liels akvaterārijs, bet reti kurš to var atļauties. Speciālisti gan apgalvo, ka iguānas mēdzot pielāgoties savai dzīvestelpai - jo tā mazāka, jo dzīvnieks sasniedz mazākus izmērus, taču, mazā būrītī iesprostota, iguāna diez vai jutīsies labi.