Tas bija pirms septiņiem gadiem, kad patversme saņēma zvanu: aiz kapsētas krūmos piesiets kucēns.
Nosaukts par Jurīti, suņbērns ātri vien tika adoptēts uz Jelgavas pusi. Septiņus gadus ne vārda, ne zvana par to, kā rējējam klājas, te pēkšņi stāv pie vārtiem: «Ņemiet atpakaļ savu (!) suni,» kategoriski noskalda vīrietis. Iebilstot, ka pēc septiņiem gadiem suns nu gan vairs neskaitās patversmes dzīvnieks, bet gan ir pilntiesīgs šīs ģimenes loceklis, vīrietis tikai nobrēca: suns lecot virsū bērniem. Par audzināšanu nebija kam vairs pajautāt, jo mašīna aiztrauca prom kopā ar bijušo saimnieku un septiņiem Jurīša dzīves gadiem. Meklē labus un atbildīgus saimniekus kolosālam suņu zēnam – labs, piemīlīgs, augumā zem vidējā. Tukuma patversme: 26885916.