Kāpēc bērni un jaunieši tik maz lasa?

Laiks rit netveramā ātrumā, dzīve skrējienā, līdzi mainās apkārtējais. Bez telefona vai interneta citam citu uzmeklēt kļūst tikpat kā neiespējami. Bērnu rotaļas ar vienaudžiem māju pagalmos nomainījusi stundām ilga sēdēšana sociālajos tīklos.

Šis ir laikmets, kurā lielākā daļa cilvēku grāmatu plauktu izmanto jauno tehnoloģiju brīnumu novietošanai, nevis grāmatu kaudžu turēšanai. Tāpēc nav noslēpums, ka jaunieši un bērni modernajā pasaulē lasīšanai paši nepievēršas. Labprātāk viņi izvēlas talkā ņemt vieglākus un mūsdienīgākus līdzekļus – tehnoloģijas un internetu.

Meklējot vainīgo

Iemesli, kādēļ jaunieši rokās grāmatas vairs tik bieži vai vispār nepaņem, var būt dažādi. Pirmais, kas nāk prātā, ir jau iepriekš minētā tehnoloģiju straujā attīstība, bet iespējams, ka tā visa pamatā slēpjas psiholoģiska rakstura problēmas.

Topošajiem profesionāļiem ir viedoklis par grāmatu nelasīšanu. «Uzskatu, ka vaina ir mūsdienu tehnoloģiju jomā, kas strauji attīstās. Maz lasa mūsdienās tāpēc, ka viss ir pieejams evidē, mācību grāmatas ir tapušas par egrāmatām. Jaunieši vairs nezina, cik patīkami ir izjust grāmatu, tās smaržu, svaru un nozīmi. Augstās tehnoloģiju un interneta pieejamības dēļ pazūd citas vērtības, kas ietver pašizglītošanos, lasot labu literatūru,» viedokli klāsta Rīgas Stradiņa universitātes Komunikāciju fakultātes, psiholoģijas un socioloģijas katedras, psiholoģijas programmas 2. kursa studente Kristiāna Ieva Klince.

Šajā alternatīvajā mācību un izklaides pasaulē ir aizmirsts iemācīt, ka lasīt – tā ir vērtība. «Nevaru teikt, ka pusaudži lasa mazāk, viņi vienkārši to dara evidē, savukārt kvalitāte ir daudz zemāka, jo informācija, kura ir pieejama virtuāli, ne vienmēr ir kvalitatīva un ticama. Vecākiem ir nozīmīga loma bērnu un jauniešu pilnveidē un attīstībā. Bērns mācās un ņem piemēru no vecāku uzvedības modeļiem. Ja ģimenē izzūd grāmatu lasīšanas tradīcija, arī jaunā paaudze nevar uzsākt šo procesu pati no sevis. Vai notiek arī tieši pretēji – ja vecāki uzspiež vai kritizē to, ko jaunietis lasa, tas viņu attur no turpmākas lasīšanas. Ir pierādījies, jo vairāk cilvēks lasa, jo labāku literatūru viņš sāk lasīt. Katram jāatrod viņu interesējoša tēma, tad arī rodas motivācija un vēlme vēlāk to darīt. Obligātā literatūra skolā noteikti nav veids, kā iemācīt, ka lasīšana ir baudpilns process, jo pret lietām, kuras ir jādara piespiedu kārtā, veidojas pretreakcija. Rezultātā jauniešiem lasīšanas process nesagādā baudu, bet gan ir jāizdara darīšanas pēc,» atzīst Kristiāna Ieva.

Tehnoloģijas ņem virsroku

Literatūras un latviešu valodas stundas skolās ir obligātie priekšmeti, kuros uzdod izlasīt obligāto literatūru, kas paredzēta pēc noteikta mācību plāna, kurš skolēniem konkrētajā mācību gadā jāapgūst. Kā sokas ar obligātās literatūras lasīšanu? Pedagoģiskos novērojumus atklāj Rīgas 45. vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Līga Ližbovska. «Bērni nelasa pavisam vienkārša iemesla dēļ – tehnoloģijas ņem virsroku. Vieglāk ir noskatīsies filmu televīzijā vai internetā. Līdz ar to aug paaudze, kura neprot precīzi noformulēt savu domu, kura neprot radoši domāt, nemaz nerunājot par vārdu krājumu, – tas ir ļoti trūcīgs. To visu pierāda arī centralizētā eksāmena rezultāti, – tieši domrakstā ir vissliktākie rezultāti. Pēc savas pieredzes varu teikt, ka tie skolēni, kuri lasa, vienmēr uzrāda labus rezultātus sacerējumu rakstīšanā. Nereti skolēni brīnās – «kāpēc man tik slikts vērtējums domrakstā?», ir sašutuši par to, kā var vērtēt manas domas, bet tās ir jāprot noformulēt, ietērpt vārdos, izmantojot valodas bagātību. Lasot veidojas vārdu krājums, tātad to, cik tas ir plašs, pārvaldām mēs paši. Protams, ir skolēni, kuri ar aizrautību lasa, kad apjautājos, kas rosina viņu lasīt, visbiežākā atbilde ir – mana mamma vai tētis, vai vecmāmiņa, vai vectētiņš daudz lasa, mums mājās ir daudz grāmatu. Liela loma ir ģimenei, jo visu tomēr bērns paņem no tās. Ir grūti mūsu laikos saprast un atrast pareizo ceļu, lai literatūras skolotājs varētu ieinteresēt skolēnus lasīt, tas ir individuāli, arī strādājot ar katru klasi vai skolēnu. Problēmas ir, un tas ir jāatzīst. Varbūt vainojama arī dzīves steiga, jo lasīt grāmatu – tas paņem laiku, bet tas ir pilnvērtīgi pavadīts laiks,» pārdomās dalās skolotāja Līga Ližbovska.

Solis pretī modernajam

Jauniešu un bērnu slinkums viņus degradē, tas satrauc skolotājus un vecākus. Tāpēc, pēc pedagogu domām, būtu jācenšas rast mūsdienīgus risinājumus, lai piesaistītu lasīšanai. Latgales centrālās bibliotēkas, kas atrodas Daugavpilī, projekts lasīšanas veicināšanai, izmantojot informāciju tehnoloģijas un kreatīvas aktivitātes, Lasīšana – IT – Radīšana jāmin par piemēru. Projekts norisinājies starp Lietuvas pilsētu – Zarasi un vienu no lielākajām Latvijas pilsētām – Daugavpili. Mērķis bijis popularizēt tradicionālās kultūras vērtības un lasīšanu, lai tas kļūtu par pamatprincipu, attīstītu pārrobežu sadarbību starp bērniem un bibliotēkām. Interneta vietnē www.lcb.lv šā projekta koordinatore Dzintra Stupāne stāsta: «Projekts Lasīšana – IT – Radīšana lasītveicināšanas programmā Skaistā vasara bibliotēkā vairāk nekā 400 bērni un jaunieši lietderīgi pavadīja savu brīvo laiku bibliotēkās, iepazīstot grāmatu pasauli, darbojoties radošajās darbnīcās un skatoties videofilmas.»

Ko saka paši

Iespējams, tas, ka bērni un jaunieši mūsdienās maz lasa, ir tikai stereotips vai relatīvs izteikums, jo to nevar attiecināt uz visiem. Bērni un jaunieši vecumā no 5 līdz 20 gadiem aicināti izteikt viedokli par to, kā viņiem veicas ar grāmatu lasīšanu. No septiņiem aptaujātajiem visi kā viens sniedza pozitīvu atbildi – grāmatas viņi lasa. «Šobrīd vairāk sanāk lasīt skolai vajadzīgo literatūru, bet, kad ir brīvāks laiks, labprāt lasu biogrāfijas un dažādus stāstus. Divas mīļākās grāmatas man ir Čārlza R. Krosa Smagāks par debesīm. Kurta Kobeina biogrāfija un Astridas Lindgrēnes Grāmata par Pepiju Garzeķi,» par grāmatu lasīšanu saka studente Anete.

Nikolai ir 14 gadu, un viņa ar sajūsmu stāsta: «Man patīk lasīt grāmatas, jo tas ir veids, kā relaksēties, vienlaikus bagātinot savu valodu un uzzinot ko jaunu. Mani mīļākie autori ir Dens Brauns un Stīvens Kings. Grāmatas regulāri lasu kopš septiņu gadu vecuma, un mani visiecienītākie žanri ir detektīvromāni un sportistu autobiogrāfijas.»

«Tas palīdz vairāk fantazēt, veicina iztēli, palielina vārdu krājumu. Tas ir lielisks veids, kā iepazīt citu pasauli un iejusties dažādos tēlos, kurus radījis autors. Liela nozīme ir grāmatas žanram, arī no tā ir atkarīgs, vai bērni un jaunieši labprāt šo grāmatu paņems rokās un izlasīs,» savu viedokli pauž studentes Kristīne un Ieva.

Interesanti

ASV Nacionālās Izglītības centra statistikas pētījumos (NCES) novērots

• 26% bērnu, kuriem nedēļas laikā vecāki lasījuši 3–4 reizes, ātrāk sāk pazīt visus alfabēta burtus.

• 53% bērnu vecumā no 3 līdz 5 gadiem tiek priekšā lasīts katru dienu.

• Jo dažādāku literatūras žanru grāmatas ir mājās, jo augstāks ir eksāmenu rezultāts lasīšanas uzdevumos.

• Bērni no ģimenēm, kuru ienākumi ir zem vidējā iztikas minimuma, biežāk kautrējas skaļi lasīt priekšā nekā bērni, kas nākuši no ģimenēm ar ienākumiem virs vidējā iztikas minimuma.

• Jaunieši, kuri daudz lasa mājās, ir labāki lasītāji skolā starp vienaudžiem, un viņu matemātikas rezultāti ir augstāki.