Pazīsti un neplūc aizsargājamās jāņu zāles

Tū­līt bri­dī­sim pļa­vā un klēp­jiem plūk­sim jā­ņu­zā­les – vai­na­gu vī­ša­nai, mā­jas ro­tā­ša­nai, puš­ķu da­ri­nā­ša­nai. Kaut arī sa­ka, ka «vi­sa la­ba jā­ņu­zā­le, ko plūc Jā­ņu va­ka­rā», der at­ce­rē­ties par re­ta­jiem un aiz­sar­gā­ja­ma­jiem augiem, ko la­bāk at­stāt ne­no­plūk­tus – lai pa­liek, kur augu­ši, lai zied un vai­ro mū­su da­bas skais­tu­mu.

Ja fol­klo­ris­ti kat­ru ga­du mu­di­na ie­mā­cī­ties vis­maz vie­nu jaun­u Jā­ņu mel­di­ņu, lai Lī­go nak­tī dzies­mas ska­nē­tu pēc ie­spē­jas krāš­ņāk un daudz­bal­sī­gāk, tad Lat­vi­jas Da­bas fonds aici­na pa­zīt kat­ru pu­ķi, ko ga­ta­vo­ja­mies ie­pīt vai­na­gā, past­ip­ri­nā­tu uz­ma­nī­bu vel­tot re­ta­jiem un īpa­ši aiz­sar­gā­ja­ma­jiem augiem.

Pļa­vas sil­pu­re­ne (Pul­sa­til­la pra­ten­sis) ar krāš­ņiem zie­diem prie­cē ag­ri pa­va­sa­rī, bet va­sa­ras saul­grie­žu lai­kā šo augu po­pu­lā­ci­ju ap­draud no­zie­dē­ju­šo, ļo­ti de­ko­ra­tī­vo po­ga­ļu kā­ro­tā­ji. Pļa­vas sil­pu­re­ne ne­daudz at­gā­di­na pļa­vās bie­ži sa­sto­pa­mo bi­te­ni. Sil­pu­re­nes aiz­sar­gā li­kums!

Smar­žī­gās nakts­vi­jo­les (Pla­tan­the­ra bi­fo­li­a) zie­di tik vi­li­no­ši un rei­bi­no­ši smar­žo ap va­sa­ras saul­grie­žu lai­ku un kā mag­nēts pie­vi­li­na vi­sus ap­pu­tek­snē­tāj­ku­kai­ņus un pa­par­des zie­da mek­lē­tā­jus, tā­pēc ir vis­vai­rāk iz­plūk­tais augs Lat­vi­jas flo­rā. Zi­ni: no­plūk­ta nakts­vi­jo­le ļo­ti ātr­i zau­dē smar­žu un ātr­i vīst, un sēk­las jaun­u nakts­vi­jo­ļu audzēm tā arī pa­liek ne­no­brie­du­šas...

Zaļ­zie­du nakts­vi­jo­les (Pla­tan­the­ra chlo­ran­tha) pēc ār­ējā iz­ska­ta gan­drīz nav at­šķi­ra­ma no smar­žī­gās nakts­vi­jo­les. Šī sav­va­ļas or­hi­de­ja gan­drīz ne­smar­žo, un la­pām ir ne­daudz apaļ­āki ga­li.

Bal­ti­jas dze­guž­pirk­stī­te (Dactylorhiza bal­ti­ca) ir vie­na no vis­bie­žāk plūk­ta­jām un tir­go­ta­jām sav­va­ļas or­hi­de­jām. Augam ir plan­ku­mai­nas la­pas, tas aug mit­rās, pur­vai­nās pļa­vās, krū­mā­jos, zā­ļu pur­vos.

Plan­ku­mai­no dze­guž­pirk­stī­ti (Dactylorhiza ma­cu­la­ta) ne­spe­ci­ālis­tam ne­ie­spē­ja­mi at­šķirt no Bal­ti­jas dze­guž­kur­pī­tes – ci­tas sav­va­ļas or­hi­de­jas. Arī tai ir plan­ku­mai­nas la­pas, aug mit­rās, pur­vai­nās pļa­vās, krū­mā­jos, zā­ļu pur­vos.

Dzel­te­nā dze­guž­kur­pī­te (Cypripedium cal­ce­olus) ir re­tā­kā un krāš­ņā­kā Lat­vi­jas sav­va­ļas or­hi­de­ja. Ap­zied­ņa la­pas ir sar­kan­brū­nas, lū­pa – lie­la, uz­pūs­ta un dzel­te­na. Ļo­ti re­ti sa­sto­pa­ma kaļ­ķai­nā aug­snē la­pu ko­ku, jauk­tos vai eg­ļu me­žos.

Šaur­la­pu la­ka­cis (Pul­mo­na­ri­a an­gus­ti­fo­li­a) aug plat­lap­ju me­žos vai gra­vās. Zie­di sā­ku­mā ir sār­ti vi­ole­ti, vē­lāk kļūst zi­li vi­ole­ti vai zi­li. No dzied­nie­cī­bas la­ka­ča, kas nav aiz­sar­gā­jams augs, šo var at­šķirt pēc iz­teik­ti šau­ra­jām un ga­ra­jām la­pām.

Lak­sis jeb mež­loks (Al­li­um ur­si­num) aug mit­ros, ēnai­nos me­žos vai mit­rās gra­vās. Augs īpa­ši ie­cie­nīts ag­ros pa­va­sa­ros, kad tiek vāk­tas un uz­tu­rā iz­man­to­tas mež­lo­ka vi­ta­mī­niem ba­gā­tās la­pas ar iz­teik­to ķip­lo­ku garš­u un smar­žu. Pār­lie­kās vāk­ša­nas dēļ lak­sis ir re­tums, ko aiz­sar­gā li­kum­do­ša­na.

Ga­da stai­pek­nis (Lycopodium an­no­ti­num) un vā­lī­šu stai­pek­nis (Lycopodium ci­ava­tum) ir mūž­za­ļi lakst­au­gi, kas vai­ro­jas ar spo­rām. Stai­pek­ņi aug lē­ni – pār­is centi­met­rus ga­dā (da­žu su­gu stai­pek­ņu at­tīs­tī­ba no spo­ras līdz spo­rai ilgst 30 ga­du). Stai­pek­ņus ap­draud ne ti­kai in­ten­sī­vā mež­iz­strā­de, bet arī vāk­ša­na iz­man­to­ša­nai tau­tas me­di­cī­nā un flo­ris­ti­kā, tā­pēc tos aiz­sar­gā gan na­ci­onā­lā, gan starp­tau­tis­kā li­kum­do­ša­na.

Si­bī­ri­jas skal­be (Iris si­bi­ri­ca) ir mit­rās, pur­vai­nās pļa­vās, krū­mā­jos, grāv­jos un me­žos ļo­ti re­ti sa­sto­pams sav­va­ļas īriss. Pēc iz­ska­ta augs līdz­īgs dār­zā audzē­ta­jiem īri­siem, ta­ču ar div­reiz ma­zā­kiem, spil­gti zi­liem zie­diem. Bie­žāk sa­sto­pa­mā ir pur­va skal­be ar dzel­te­niem zie­diem, ku­ra nav aiz­sar­gā­ja­ma.

Do­bais cī­ru­lī­tis  ir re­ti sa­sto­pams augs ir (Corydalis ca­va). At­šķi­rī­bā no ci­tiem cī­ru­lī­šiem, ku­rus cil­vē­ki ie­ma­nī­ju­šies se­lek­ci­onēt, sav­va­ļā augo­ša­jam zie­du ķe­ka­rā ir ļo­ti daudz (10 – 20) sī­ku zie­di­ņu. No dār­zos audzē­ta­jiem ļo­ti grū­ti at­šķi­rams augs!

 Jum­sti­ņu gla­di­ola (Gla­di­olus im­bri­ca­tus) ir Lat­vi­jas vie­nī­gā sav­va­ļas gla­di­ola – sa­sto­pa­ma slap­jās un mit­rās pa­lie­ņu pļa­vās un iz­ska­tā līdz­inās sa­vai dār­za ra­di­nie­cei, ta­ču tās tum­ši vi­ole­ti sār­tie zie­di ir ma­zā­ki (līdz 4 cm ga­ri) un uz zied­kā­ta to ir ne­daudz: trīs līdz sep­ti­ņi.

Bez­de­līg­ac­ti­ņa (Pri­mu­la fa­ri­no­sa) pē­dē­jo 50 ga­du lai­kā Lat­vi­jā kļu­vu­si par īs­tu re­tu­mu, jo me­li­orā­ci­jas un in­ten­sī­vās lauk­saim­nie­cī­bas re­zul­tā­tā šī auga da­bis­kās aug­ša­nas vie­tas gan­drīz iz­nī­ci­nā­tas. Prī­mu­lai līdz­īgā bez­de­līg­ac­ti­ņa aug mit­rās pur­vai­nās pļa­vās un zem­ajos pur­vos. Sa­sto­pa­ma Slī­te­res un Ķe­me­ru na­ci­onā­la­jā par­kā, Mo­ric­sa­las, Grī­ņu un Krust­ka­lnu re­zer­vā­tā.

Odu gim­na­dē­ni­ja(Gymnadenia co­nop­se­a)

Or­hi­de­ju dzim­tai pie­de­ro­šā odu gim­na­dē­ni­ja zied vien­krā­sai­niem, vi­ole­tiem zie­diem un ir sa­sto­pa­ma mit­rās pļa­vās un zā­ļu pur­vos. Tai rak­stu­rī­ga lie­la, krāš­ņa zied­ko­pa ar dau­dziem zie­diem, kas at­gā­di­na krust­nag­li­ņas. Re­ti sa­sto­pa­mais augs sa­vās po­pu­lā­ci­jas vie­tās kļu­vis ap­drau­dēts, tā­pēc jau ie­rak­stīts Bal­ti­jas jū­ras re­ģi­ona Sar­ka­na­jā grā­ma­tā un Lat­vi­jas Sar­ka­na­jā grā­ma­tā.

Eiro­pas sau­lpu­re­ne(Trol­li­us eu­ro­pa­eus)

Eiro­pas sau­lpu­re­ni dē­vē arī par svies­ta pi­ku, svies­ta bum­bu vai cā­ļa gal­vu. Ko­ši dzel­te­nie, ne­daudz smar­žī­gie zie­di pa­va­sa­rī tā vien aici­na tos no­plūkt, ta­ču – la­bāk ne. At­šķi­rī­bā no ci­tām Eiro­pas vie­tām sau­lpu­re­ne pie mums vēl nav ie­kļau­ta aiz­sar­gā­ja­mo augu sa­rak­stā, bet vien­al­ga – strau­jās audžu iz­nī­ci­nā­ša­nas dēļ šis augs drīz vien kļūs re­tums.

ZI­NI

Augu su­gu un bi­oto­pu aiz­sar­dzī­bas li­ku­ma 12. pants no­sa­ka, ka īpa­ši aiz­sar­gā­ja­mus augus un to da­ļas aiz­liegts la­sīt, no­plūkt, iz­rakt vai pos­tīt to aug­ša­nas vie­tas. Aiz­lieg­ta ir arī sav­va­ļā augu­šu augu audzē­ša­na, ko­lek­ci­onē­ša­na, trans­por­tē­ša­na, dā­vi­nā­ša­na, pār­do­ša­na vai mai­nī­ša­na.

Aiz­sar­gā­ja­mo augu plūk­ša­na ne ti­kai no­da­ra pos­tu da­bai, bet ir arī pre­tli­ku­mī­ga.

Sods par su­gu un bi­oto­pu aiz­sar­dzī­bas pra­sī­bu pār­kāp­ša­nu ir no­teikts Ad­mi­nis­tra­tī­vo pār­kā­pu­mu ko­dek­sa 78. pan­tā. Nau­das sods fi­zis­kām per­so­nām ir no 50 līdz 70 eiro un ne­li­ku­mī­gi ie­gū­to īpa­ši aiz­sar­gā­ja­mo su­gu īpat­ņu un to da­ļu kon­fis­kā­ci­ja. Sods ju­ri­dis­kām per­so­nām ir no 70 līdz 1400 eiro un ne­li­ku­mī­gi ie­gū­to īpa­ši aiz­sar­gā­ja­mo su­gu īpat­ņu un to da­ļu kon­fis­kā­ci­ja.

Ja redzi tir­go­jam ap­drau­dē­to su­gu augus, par ne­li­ku­mī­bām ir jā­zi­ņo Valsts vi­des die­nes­tam (tāl­ru­nis 67084200) vai re­ģi­onā­la­jām vi­des pār­val­dēm.

PA­DOMS

Jā­ņi ir īs­tais laiks, lai mā­cī­tu bēr­niem sau­dzī­gu at­tiek­smi pret da­bu: ejot ko­pā plūkt jā­ņu­zā­les, jā­iek­lau­sās sa­vā sirds­bal­sī un jā­cie­na Lat­vi­jas da­ba!

Ne­vie­nu pu­ķi ne­rauj ar vi­sām sak­nēm, bet sau­dzī­gi no­griež vai no­plūc!