\\Māja
Darbi locītavu veselībai
 

Ar modernām tehnoloģijām veiktas pretnovecošanas procedūras, plastiskās operācijas un prasmīgu skaistumkopšanas meistaru pakalpojumi var efektīvi palīdzēt cilvēkam izskatīties jaunākam.

Ja vien patieso vecumu nenodod salīcis stāvs un stīva gaita – un tieši tāda tā kļūst, ja ir radušās problēmas locītavām.

Ar gadiem locītavas nolietojas tāpat kā citas ķermeņa daļas, un ir grūti prognozēt, kādā ātrumā tas katram notiks, bet noteikti ir vērts diendienā saudzēt locītavas un gādāt, lai tās justos labi.

Iekārtot darba vietu

Ja darbs ir sēdošs un katru dienu ilgas stundas jāaizvada biroja krēslā pie datora, tad liela nozīme ir pareizam darba vides iekārtojumam. Ceļu un gūžu locītavām nepatīk, ja krēsls ir zems, jo tad tām visu laiku jāatrodas pārlieku saliektā stāvoklī. Darba vietai jābūt iekārtotai tā, lai, rakstot vai strādājot ar datoru, nevajadzētu uzmest kūkumu, elkoņiem un delmiem jābūt ērti atbalstītiem. Ceļiem vajadzētu būt saliektiem taisnā leņķī, vai, ja tā šķiet ērtāk, tos var pacelt augstāk par gurnu līmeni, izmantojot kāju paliktni vai kājsoliņu. Ja krēsls un galds ir izraudzīti pareizi, tad, mainot kāju stāvokli, ar krēslu nav jāatstumjas no galda, jāgrozās un jādīdās.

Turēt taisnu muguru

Lai gan vajadzības gadījumā, veicot dažādas kustības, ķermeni var izlocīt daudzveidīgās pozās, parastos apstākļos, kad aktīvas kustības nenotiek, tas vislabāk jūtas, ja stāja ir pareiza un stalta. Kad mugura ir taisna, tad muskuļi un kauli kopīgi darbojas, lai mazinātu spriedzi un berzi locītavās. Nereti ir grūti atradināties no sagumušās piespiedu pozas, tas prasa zināmas pūles, tomēr atmaksājas, un galu galā cilvēks jūt, ka vieglāk ir noturēt muguru taisnu, nevis saliektu deviņos līkumos; tad arī spriedze plecos, gurnos un ceļos kļūst mazāka.

Nodarbināt, bet nepārpūlēt

Locītavām vienlīdz nevēlama ir gan fiziska pārslodze, gan piespiedu bezdarbība, tāpēc jācenšas plānot visus ikdienā darāmos darbus tā, lai slodzes periodi mītos ar atpūtu. Ja lielākoties jāsēž birojā pie galda, tad vismaz reizi stundā jāatceras piecelties un izkustēties.

Veicot smagākus fiziskus darbus, piemēram, remontējot dzīvokli vai strādājot dārzā, jājūt, kad locītavām kļūst grūti, un uz brīdi tās jāatpūtina. Darbus plānojot, jāņem vērā locītavu dabas dotās iespējas un jāpadomā, kā atvieglot lielāku smagumu pārvietošanu, izmantojot dažādas palīgierīces. Nesamais no zemes jāpaceļ gar ķermeni, ietupstoties ceļos. Kur vien var, vēlams atslogot mazākās locītavas un dot darbu lielajām, piemēram, aizvērt atvilktni, ledusskapi vai trauku mazgāšanas mašīnu ar gurnu kustību, kā tas pēdējā laikā redzams reklāmās. Iepirkumu somu var nest uz elkoņa vai uz pleca, ja tai ir pietiekami gari rokturi.

Regulāri izstaipīties

Lai locītavas nezaudētu lokanību, tām regulāri jāļauj darboties pilnā kustību amplitūdā, tāpēc katru dienu nepieciešami stiepšanās vingrinājumi.

Tiem nav jābūt ilgiem un grūtiem, pietiek ar dažām minūtēm, kuru laikā izvingrina pirkstus, plaukstas, rokas, plecus, ceļus, potītes utt., līdz kļūst jūtams, ka locītavas tūlīt sāks sāpēt. Arī pirms nopietnākas vingrošanas vajadzētu izstaipīties, jo tas mazina savainojumu risku.

Spēcināt muskuļus

Spēcīgas locītavas nav iespējamas bez muskuļiem un saistaudiem, kas tās balsta un piešķir stabilitāti. Ja cilvēks regulāri stiprina muskuļus, piemēram, vingrojot ar nelielām hantelēm, tas veicina arī kaulu blīvumu, kas savukārt nāk par labu locītavām un samazina locītavu slimību risku. Šāda vingrošana palīdz arī attīstīt un saglabāt līdzsvara izjūtu, līdz ar to cilvēkam retāk atgadās kritieni un locītavu traumas. Lielāka muskuļu masa ļauj arī sekmīgāk atbrīvoties no liekā svara, jo muskuļi aktīvāk tērē kalorijas un turpina to darīt arī vairākas stundas pēc fizisko nodarbību beigām. Vingrošana jāuzsāk pakāpeniski, vislabāk, ja palīdz treneris vai fizioterapeits, kurš novērtē, kāda sākotnējā slodze ir nepieciešama un kā to palielināt. Sevišķi tas attiecas uz spēka vingrinājumiem, kurus pārmērīgi forsējot nesagatavots cilvēks var sev nodarīt vairāk ļaunuma nekā labuma.

Bagātināt uzturu ar glikozamīnu un hondroitīnu

Cilvēka organismā glikozamīns vai tā polimēri ir gandrīz visos audos, bet visvairāk – locītavu skrimšļos. Glikozamīns piedalās locītavu virsmu, cīpslu, saišu, sinoviālā šķidruma, ādas, nagu, sirds vārstuļu, asinsvadu, kuņģa un zarnu trakta, elpceļu un urīnceļu gļotaino sekrētu veidošanā. Glikozamīns palīdz aizkavēt deģeneratīvās izmaiņas, ko locītavās izraisa osteoartrīts. Glikozamīna iedarbība tiek sasniegta pakāpeniski, un arī pēc ilgstošas uzņemšanas tas neatstāj nevēlamu ietekmi uz gremošanas traktu un nierēm. Hondroitīns ir dabīgs polimērs, kas atrodams skrimšļu audos un saistaudos. Izteikts pieņēmums, ka hondroitīns palīdz uzturēt skrimšļa elastību un neitralizēt vielas, kas veicina skrimšļa noārdīšanos. Arī hondroitīns lietojams ilgāka kursa veidā, produktos to mēdz kombinēt ar glikozamīnu.

Palutināt locītavas

Pavisam vienkāršs un pieejams veids, kā uz brīdi atslogot un palutināt locītavas, ir patīkami silta vanna. Ja līdzekļi atļauj, var apmeklēt fizikālās medicīnas ārstu, kurš ieteiks locītavām piemērotas procedūras, tāpat arī par labu nāk masāža. Austrumu medicīnas piekritēji labprāt izmanto akupunktūras piedāvātās iespējas.

Censties normalizēt svaru

Liekais svars nāk par sliktu locītavu veselībai, jo tas rada papildu slodzi, veicinot ātrāku skrimšļu nodilumu. Locītavām klājas grūti, pat staigājot pa līdzenu horizontālu virsmu, bet, kāpjot lejup pa kāpnēm, slodze ceļiem jūtami pieaug.

Cilvēkam ar lieko ķermeņa masu ir grūtāk būt fiziski aktīvam, viņš vairāk grib sēdēt, bet ilgstoša sēdēšana negatīvi ietekmē locītavu veselību, jo daba tās radījusi kustībai. Mazkustība un liekais svars nāk par sliktu ne jau tikai locītavām vien, tāpēc ir vērts nopietni pievērsties ķermeņa masas normalizēšanai un kontrolei. Padomu var dot ģimenes ārsts, uztura speciālists vai ārstnieciskās vingrošanas speciālists, bet lielākoties rezultāts atkarīgs no paša pūlēm. Sākumā, iespējams, gribēsies izmēģināt ekstrēmas diētas un lietot dažādus tievēšanas preparātus, bet pēc laika nāksies pārliecināties, ka diemžēl nav cita ceļa kā veidot sabalansētu, vispusīgu ēdienkarti, sekot kaloriju uzņemšanai un patēriņam, kā arī pakāpeniski uzsākt savai sagatavotībai atbilstošas fiziskās nodarbes.