\\Māja

Atmiņas potenciāls

 

Daba nav bijusi pret visiem vienādi vēlīga, piešķirot atmiņas potenciālu – to var redzēt jau skolas solā. Toties labā ziņa ir tā, ka ikviens cilvēks var diezgan daudz darīt, lai savu atmiņu uzlabotu līdz tādam līmenim, ka uz to ikdienā iespējams paļauties.

Atmiņai par labu nāk veselīgs dienas režīms, pietiekama fiziska un garīga aktivitāte, veselīgs uzturs un vajadzības gadījumā – piemēroti uztura bagātinātāji. 

Vēl labāku rezultātu var sasniegt, ja atmiņu mērķtiecīgi, sistemātiski vingrina, un, protams, pamanot, ka atmiņa pēdējā laikā vājinājusies, jākonsultējas ar ārstu – varbūt vainīga elementāra pārslodze, bet varbūt sevi liek manīt izmaiņas smadzeņu asinsvados, depresija vai kāda cita slimība, kas prasa kvalificētu medicīnisku palīdzību.

Kā veicināt atmiņas uzlabošanos:

● Likt atmiņai pastrādāt. Ja piemirsušies kādi skaitļi, datumi, fakti, nosaukumi vai personvārdi, nesteidzieties tos tūlīt meklēt internetā, vārdnīcā vai jautāt citiem. Ļaujiet atmiņai kādu brīdi padarboties, lai vajadzīgo atcerētos patstāvīgi.

● Mācīties no galvas to, kas patīk. Daudziem visvieglāk ir atcerēties dzejoļus ar atskaņām – ja patīk dzeja, var katru dienu iegaumēt kādu četrrindi, ko vēlāk varētu likt lietā, piemēram, sūtot apsveikumus draugiem jubilejās. Iegaumēšanai noderēs arī anekdote, asprātīgs tosts, aforisms, kaut vai ēdiena pagatavošanas recepte.

● Iesaistīt iztēli. Iegaumēt garas ciparu kombinācijas, daudzus tālruņa numurus vai bankas konta numurus var palīdzēt attīstīta iztēle. Piemēram, vieninieku var iztēloties par stabu, divnieku – par gulbi, astotnieku par kliņģeri u.c.

● Apgūt svešvalodas. Piemērots risinājums tiem, kuriem nepatīk atmiņas treniņš vienkārši treniņa pēc un kuri vēlas iegūt arī kādu praktisku papildu labumu no savām pūlēm.

● Dejot un sportot. Šīs nodarbes intensificē asinsriti, līdz ar to uzlabojas arī smadzeņu asinsapgāde, aktivizējas procesi, kas nodrošina

informācijas uztveri, saglabāšanu un apstrādi. Dejošana un sporta spēļu elementu apguve arī pati par sevi nostiprina atmiņu, jo nākas iegaumēt dejas soļus un to secību, attīstīt kustību koordināciju.

● Strādāt rokdarbus. Adīšana, izšūšana, pērļošana un citi rokdarbi aktivizē atmiņu un prāta darbību.

● Izmēģināt aromterapiju. Gatavojoties eksāmenam, atskaites ziņojumam darbā vai kādam citam pasākumam, kas prasa informācijas iegaumēšanu, var palīdzēt citronu, piparmētru vai rozmarīna smarža, tikai ar nosacījumu, ka tā nāk no dabas dotiem avotiem un nav sintētisks pakaļdarinājums. Šim nolūkam noderēs tīras ēteriskās eļļas, kas izmantojamas aromlampā, uz speciāliem akmentiņiem vai vienkārši uz drāniņas.

● Atkārtot. Atkārtošana joprojām ir zināšanu māte. Informāciju, kuru nepieciešams iegaumēt, nav vērts atkārtot neskaitāmas reizes, taču der atkārtot tūlīt pēc izlasīšanas un pēc tam atgriezties pie tās vakarā pirms gulētiešanas, un tā vairākas dienas pēc kārtas.

● Normāli izgulēties. Dienā apgūtā informācija pa nakti nostiprinās. Smadzenes to saliek pa plauktiņiem, un otrā rītā cilvēks spēj uzzinātos faktus skatīt jaunā gaismā, atrast negaidītus risinājumus problēmām, kas vakar šķita nepārvaramas. Ne velti mēdz teikt, ka rīts gudrāks par vakaru.

Pamats – pilnvērtīgs uzturs

Rūpējoties par labu atmiņu, jāgādā par to, lai organismam, tai skaitā smadzenēm, būtu nodrošinātas visas nepieciešamās uzturvielas, tāpēc ēdienkartē pareizās attiecībās jāiekļauj gan ogļhidrāti, gan olbaltumvielas, gan taukvielas, jāēd racionāli, regulāri un pēc iespējas daudzveidīgi. Ir ļoti daudz produktu, par kuru regulāru iekļaušanu uzturā mūsu atmiņa būs pateicīga. Piemēram, banāni ir viegli uzņemamu ogļhidrātu, triptofāna, karotīna, B grupas vitamīnu un kālija avots. Ogļhidrātu galvenajam resursam mūsu uzturā vajadzētu būt graudaugu produktiem, piemēram, griķu un miežu putraimiem, auzu pārslām, brūnajiem rīsiem, rudzu maizei. Vajadzīgi arī pākšaugu produkti, rieksti un dažādas sēkliņas. Daudz smadzenēm nepieciešamu vielu satur olas, tās ir viegli sagremojamu olbaltumvielu un taukos šķīstošo vitamīnu avots. Bagātīgs minerālvielu krājums atrodams diedzētos graudos, piemēram, diedzētos rudzu graudos ir fosfors, kālijs, magnijs, kalcijs, cinks, dzelzs, selēns, varš, kā arī B grupas vitamīni. Šīs vielas normalizē smadzeņu un sirds apgādi ar enerģiju, sniedz noturību pret stresu, paaugstina imunitāti un aizkavē šūnu priekšlaicīgu novecošanos. Medus ir lielisks ogļhidrātu avots, jo dod gan enerģiju, gan dažādus mikroelementus.

Nervu šūnu darbībai nepieciešamas omega 3 taukskābes, kas atrodamas treknajās zivīs – sardīnēs, siļķēs, forelēs, lašos u.c. Lai smadzenes labi darbotos un atmiņa neklibotu, ikdienā jāēd daudz augļu un dārzeņu.

Ja trūkst pacietības iedziļināties katra šo produktu veida īpašībās, uztura speciālisti iesaka veidot ēdienkarti pēc iespējas daudzkrāsaināku – tas palīdzēs uzņemt visplašāko antioksidantu spektru, kas slēpjas augu valsts krāsvielās. Vairākas reizes nedēļā ieteicams lietot arī kvalitatīvus ēdienus no svaigas, nevis saldētas vai konservētas, gaļas, lai saņemtu nepieciešamās aminoskābes. Un, protams, nedrīkst aizmirst ik dienu dzert pietiekami daudz ūdens.

***

Atmiņai īpaši labvēlīgi:

• Divdaivu ginka produkti. Divdaivu ginks tiek uzskatīts par pasaulē senāko koku, tā lapu ekstrakts satur flavonglikozīdus un terpēnlaktonus, kas nāk par labu smadzeņu asinsritei, līdz ar to uztura bagātinātāji, kas satur standartizētu un kvalitatīvu divdaivu ginka ekstraktu, ir ieteicami labas atmiņas uzturēšanai, smadzeņu atbalstam intensīvas garīgas slodzes periodā, piemēram, eksāmenu sesijas laikā un citās dzīves situācijās, kad nepieciešama gan laba atmiņa, gan augstas koncentrēšanās spējas, gan labs domāšanas un reakcijas ātrums.

• Rozmarīns. Zemēs, kur šis garšaugs ir cieņā, cilvēki jau kopš seniem laikiem novērojuši, ka rozmarīns palīdz nogurušām smadzenēm atkal labāk apgūt informāciju. Kādā nelielā eksperimentā arī konstatēts, ka rozmarīna smarža palīdzējusi biroja darbiniekiem produktīvāk veikt savus pienākumus.

• Linsēklas. Tās ir bagātas ar nepiesātinātajām taukskābēm, kas nepieciešamas gan sirdij, gan smadzenēm. Var lietot arī pirmā spieduma linsēklu eļļu, taču jāņem vērā, ka tā ātri oksidējas un vērtīgās vielas iet bojā.

• Spināti. Satur daudz vitamīnu, antioksidantu. Spinātu cienītāji ievērojuši, ka šie lapu dārzeņi, regulāri lietojot, veicina prāta asumu, tostarp palīdz labāk apgūt jaunas kustības.

• Kaņepes. Satur vērtīgas olbaltumvielas un taukvielas, kas nepieciešamas smadzenēm. Var izmantot arī kaņepju eļļu.

• Ciedru rieksti. Tajos ir A, B1, B2, B3, B6, E un PP vitamīni un gandrīz visas neaizstājamās aminoskābes. Bagāti ar polinepiesātinātajām taukskābēm, daudzveidīgs minerālvielu sastāvs: varš, kobalts, mangāns, cinks, jods, magnijs, silīcijs, kālijs, kalcijs u.c. Iegūst arī ciedru riekstu eļļu, kas ir viena no dārgākajām pasaulē. A vitamīna tajā ir trīsreiz vairāk nekā zivju eļļā, bet E vitamīna – piecreiz vairāk nekā olīvu eļļā.