Gods pār varu – būs vai nebūs?

© F64

Viņnedēļ pagrozījos politiskajās aprindās. Visā, ko pārcilājām, mani, lai cik liels ciniķis es nebūtu, zināmā mērā tomēr pārsteidza šo cilvēku, politiķu (!) pieļāvums, ka KNAB arī pēc vadības nomaiņas tiks traucēts būt perfektai profesionālai organizācijai. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, kuram eksistē likums, bet neeksistē koalīcijas, partijas, valdošo interešu klani… Bet tādā gadījumā tas nav jautājums tikai politiķiem, tikai likumdevējam vai koalīcijas padomei.

Tas ir jautājums arī Ģenerālprokuratūrai, Satversmes aizsardzības birojam, Drošības policijai… Vai jūs ļausiet KNAB būt profesionālai organizācijai?

Vai arī turpmāk var sagaidīt, ka korupcija, valsts nozagšana u.tml. noziegumi tiek izmeklēti un virzīti nevis atbilstoši to saturam un likumam, bet tā, kā kaut kur «augšā» vajag? Vai joprojām, kaut vai attieksmē tikai pret KNAB, būs pamats piekrist KNAB priekšnieka vietnieces Ilzes Jurčas rūgtajam secinājumam: «Manuprāt, tas ir tāds jauns valsts nozagšanas paveids - personas, kas ir ļoti ciešās korporatīvajās saitēs ar citu tiesībsargājošo iestāžu amatpersonām, vienojas saskaņotā darbībā viņām vien zināmu mērķu vārdā. (..) Man ir zināms, ka, piemēram, mūsu KNAB vadības opozicionāri ir ļoti labās attiecībās ar citu tiesībsargājošo iestāžu amatpersonām, tajā skaitā ar drošības iestāžu amatpersonām. Man ir bažas, ka šādas amatpersonas, ja tās vieno noteiktas kopīgas intereses, var izveidot tādu korporatīvo spēku, kas noteiktos apstākļos var pat pamainīt politisko situāciju valstī.» (Neatkarīgā, 9.-11.09.2016.)

Jā - es tā runāju arī tāpēc, ka diemžēl uzskatu tieslietu sistēmu, tiesu varu lielā mērā nevis par valsts un taisnīguma, bet varas apkalpotāju. To ir samērā viegli pamatot, vērtējot kaut vien pašu skaļāko procesu un prāvu gaitu to kopumā. Proti - nav izslēgts, ka pati tieslietu sistēma var kļūt par KNAB rīcības bremzi. Pat ja pieņemam, ka iekšējās intrigas pašā KNAB beidzot ir/būs izskaustas. Un varbūt arī medijiem vairs nevarēs pārmest, ka - «tiklīdz sāk runāt par biroja iekšējo kārtību, tā KNAB vadītāju momentā mēģina publiski pataisīt par idiotu» (A. Borovkovs, Neatkarīgā, 3.-5.07.2015.). To redzēsim, vērojot publisko reakciju uz Straumes kunga centieniem veidot biroja komandu.

Tomēr - es izceļu te KNAB tāpēc, ka tieši KNAB man liekas tā organizācija, kura varētu visātrāk un principiāli tikt vaļā no tieslietu sistēmu raksturojošām nejēdzībām un savas kompetences ietvaros nodarboties vien ar valsts, nevis no tās pastarpinātām interesēm. Un - es vēlētos skaidri definētas Saeimas vairākuma garantijas, ka ne KNAB, ne biroja jaunais vadītājs Jēkabs Straume netiks pakļauts politiskai, «interešu», kā saka mans kolēģis Bens, dresūrai, arī līdz šim pašu politiķu un mediju uzturētā KNAB publiskā tēla dēļ. Manā uztverē publisks biroja darbības vērtējums, tā analīze līdz šim vilkušies nopakaļ pompoziem, tiešām Holivudas seriālu cienīgiem biroja attiecību apcerējumiem (jā, reizēm šī uzspēlēšana, pompozitāte izpaudusies arī paša biroja rīcībā). Atklāti sakot, līdz šim KNAB man pamatā šķitis vairāk broša pie politikas, pie koalīcijas blūzītes. Taču būtiski ir tas, lai turpmāk tiktu izslēgtas runas, ka atkal kāds «politisks spēks privatizējis KNAB» un birojā «ar pretkorupcijas lozungiem rit cīņa pret politiskajiem konkurentiem» (N. Vilnītis, Neatkarīgā, 11.04.2017.). Tik vien. Pārliecības, ka tas jau ir izslēgts, pagaidām nav.

Un vēl - kopš pašas KNAB dibināšanas 2002. gadā palaikam tiek uzsvērts, ka šis politiskās varas veidojums nevar būt pietiekami efektīvs, kamēr nav sakārtota valsts pārvaldes sistēma. Tostarp - gādāts, lai valsts izpildvaras vadītāja, premjerministra funkcijas nebūtu tik vien kā - vadīt valdības sēdes un pildīt koalīcijas padomes lēmumus. Manuprāt, pienācīga valsts pārvaldes sistēmas sakārtošana arvien nav notikusi. Arī tāpēc reizēm, pārlūkojot KNAB funkcijas un štatu sarakstu kontekstā ar publiski pieejamo biroja efektivitātes raksturojumu, gribas piekrist Aloizam Vaznim, kurš pirms dažiem gadiem teica: KNAB nav vajadzīgs, ja tā funkcijas atdotu Ekonomikas vai Drošības policijai, «efekts būtu nesalīdzināmi lielāks» (Neatkarīgā, 5.02.2014.). Ļoti ceru, ka Jēkaba Straumes vadītais KNAB apliecinās pretējo. Gribētos, lai biroja devīze Gods pār varu nav tikai tukša skaņa.

Latvijā

Līdz 2028.gadam ir plānots iegādāties un izvietot papildu sešus gaisa telpas novērošanas radarus, kā arī būtiski paplašināt vēja parku attīstībai pieejamo teritoriju, aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrijā (AM).

Svarīgākais