Slimības sarežģītā diagnostika joprojām ir mūsdienu medicīnas izaicinājums, tādēļ speciālisti pauž bažas, ka Latvijas iedzīvotāju vidū ir daudz neatpazīto akromegālijas slimnieku, kuri pakļauti augstam mirstības riskam. Lai informētu par akromegālijas savlaikus atpazīšanu un ārstēšanu, vairākās Latvijas pilsētās notiks Endoskola.
Tuvākā Endoskola paredzēta šo piektdien, 22. martā, Valmierā, viesnīcas Volmārs semināru zālē Tālava, no pulksten 14 līdz 17. Šāda veida pasākums norisināsies arī Jēkabpilī (7. maijā) un Gulbenē (31. maijā).
«Pēdējā laikā retas slimības, jo īpaši akromegālija, ir aktuāls temats. Svarīgi gan pacientiem, gan ārstiem veidot izpratni par šo slimību, jo īpaši tādēļ, ka tās diagnostika nav vienkārša. Tā ir reta, hroniska slimība, ko ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē bieži diagnosticē novēloti. Slimības ārējās un raksturīgākās pazīmes attīstās pakāpeniski, daudzu gadu vai pat desmitu laikā. Vidēji laiks no pirmajiem simptomiem līdz slimības diagnozei ir pat 8–12 gadi. Neārstēta akromegālija un to pavadošās slimības samazina pacienta dzīvildzi apmēram par desmit gadiem un paaugstina mirstības risku divas līdz četras reizes. Tāpēc jo īpaši svarīga ir šīs slimības diagnostika tās agrīnajā stadijā, jo, laikus atpazīstot un laikus uzsākot ārstēšanu, var apturēt akromegālijas un ar to saistīto slimību attīstīšanos,» uzsver Latvijas Osteoporozes un Kaulu metabolo slimību asociācijas prezidents un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes stacionāra
Gaiļezers endokrinologs Ingvars Rasa.
Saskaņā ar Eiropas valstu akromegālijas reģistra datiem uz vienu miljonu iedzīvotāju ir 60–130 saslimšanas gadījumu, bet atsevišķās valstīs saslimstības skaits uz vienu miljonu iedzīvotāju ir pat divas reizes lielāks. Precīzu datu par Latviju nav, taču, pēc statistikas rādītājiem, tie varētu būt 120–260 akromegālijas gadījumu. Pēc endokrinologu datiem, Latvijā šobrīd uzskaitē ir tikai apmēram 80 akromegālijas pacientu, kas nozīmē, ka ir ļoti liels neatpazīto akromegālijas gadījumu skaits visā Latvijā.
***
UZZIŅAI
Akromegālija ir hroniska un progresējoša slimība, kas raksturīga ar pastiprinātu augšanas hormona veidošanos, izraisot neproporcionālu skeleta, iekšējo orgānu un audu augšanu, kā arī citus vielmaiņas traucējumus.
Pazīmes, kas liecina par saslimšanu ar akromegāliju:
• pirkstu, plaukstu un pēdu izmēra palielināšanās;
• galvas apkārtmēra palielināšanās;
• deguna, lūpu un zoda palielināšanās;
• biežākas un/vai stiprākas galvassāpes;
• raupja, taukaina āda (pastiprināta plaukstu svīšana);
• locītavu stīvums, artrīts;
• mainās balss tembrs, tā kļūst zemāka;
• roku un pirkstu tirpšana;
• paaugstināts asinsspiediens.
Laikus atklājot šo slimību tās agrīnajā stadijā, to ir iespējams pilnībā izārstēt – izoperējot hipofīzes audzēju (mikroadenomu).
Tomēr visbiežāk slimība tiek atklāta novēloti, kad to var tikai apārstēt, mazinot tās simptomus. Tādēļ aizdomu gadījumā ir tik svarīgi uzreiz griezties pie ārsta.
Akromegālijai ir vairākas ārstēšanas iespējas:
• ķirurģiskā,
• medikamentozā,
• staru terapija.
Ārstēšanas terapijas galvenais mērķis ir augšanas hormona normalizēšana asinīs, lai novērstu akromegālijas izraisītās komplikācijas un samazinātu mirstības risku.