Kāda kompānija darbam Norvēģijā šobrīd aktīvi vervē Rīgas, Daugavpils, Ventspils un Liepājas medicīnas māsas. Interesentu par šo iespēju netrūkst.
Nupat darbā iekārtošanas kompānija informatīvu pasākumu rīkoja Ventspilī. Uz to bija ieradušās 17 medicīnas māsas un ārsta palīgi. Darbā iekārtošanas kompānijas pārstāve uzreiz godīgi atklāja, ka, piemēram, slimnīcās par medicīnas māsām strādāt nevarēs. Tam ir nepieciešama augstākā līmeņa norvēģu valodas prasme. Darbs būs nodrošināts veco ļaužu pansionātos, lielos aprūpes centros, kā arī mājas aprūpē. Tātad pamatā būs jāveic aprūpes darbs. Taču arī tam ir nepieciešamas norvēģu valodas pamatzināšanas, jo darba pienākumos ietilpst arī aprunāšanās ar vecajiem ļaudīm, kopīga TV skatīšanās un redzētā apspriešana. Tādēļ vervēšanas kompānija nodrošina četru mēnešu valodas apguves kursus. Patlaban apmācību grupas tiekot komplektētas arī Rīgā, Daugavpilī un Liepājā. Līgums ar darbā iekārtošanas kompāniju jāslēdz uz diviem gadiem. Ja darbinieks vēlas līgumu lauzt agrāk, būs jāatmaksā 2,5 tūkstoši latu – tāda ir summa, ko kompānija ir ieguldījusi cilvēka apmācībā un sagatavošanā darbam Norvēģijā.
Kompānijas piedāvātais darba grafiks ir rotējošs – četras nedēļas Norvēģijā, divas nedēļas mājās. Ja maiņas kolēģis saslimst, viņš ir jāaizstāj bez ierunām un Norvēģijā jāpaliek ilgāk.
Arī vasarās, kad darba tradicionāli ir ļoti daudz, klients var pieprasīt, lai māsiņa strādā divus mēnešus pēc kārtas.
Protams, darba samaksa ir ļoti vilinoša – septiņi lati par stundu. Par darbu Norvēģijā ļoti ieinteresēti bija gandrīz visi atnākušie un pauda gatavību iet valodas kursos. Uzrunātās medicīnas māsas uz Neatkarīgās jautājumiem atbild nelabprāt, jo nevēlas, lai par viņu interesi uzzina darba devēji. Visas kā viena atzīst, ka galvenais vilinājums ir atalgojums. Šobrīd medicīnas māsa nopelna vidēji 250 latus mēnesī, cita pat mazāk. Un tas ir krietni par maz. Pievilcīgo atalgojumu par galveno iemeslu min arī atnākušais ārsta palīgs, kurš pusotru slodzi strādā Neatliekamās palīdzības dienestā. Viņš norāda, ka, salīdzinot ar tagadējo darba samaksu, Norvēģijā viņš varētu nopelnīt divas reizes vairāk, un tas izsaka visu. Tikmēr kāda cita māsiņa spriež, ka darbs ārzemēs ir jāmeklē pašam, jo bez starpniekkompānijām var nopelnīt krietni vairāk.
Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas galvenā māsa Lilita Grinpauka stāsta, ka Ventspilī medicīnas māsu aizbraukšanas problēma nav tik ļoti jūtama. Pēdējos pāris gados uz ārzemēm strādāt aizbraukušas vien trīs slimnīcas māsas. Viena aizbrauca uz Vāciju, divas uz Angliju, bet vēl senāk, pirms kādiem septiņiem gadiem, viena darbiniece aizbrauca uz Norvēģiju. Pagaidām slimnīca medicīnas māsu trūkumu neizjūt. Taču, ja turpināsies tik aktīvi vervēšanas pasākumi, māsām solot zelta kalnus, var rasties arī problēmas, spriež L. Grinpauka.
Latvijas medicīnas iestādēs vairākums no medicīniskā personāla ir tuvu pensiju vecumam, bet jauno speciālistu pieplūdums ir niecīgs. Alga ir maza, tādēļ ļoti daudz mediķu jau uzreiz pēc skolas beigšanas aizbrauc strādāt uz ārzemēm, īpaši medicīnas māsas. Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) savāktā informācija liecina: 2008. gadā Latvijā palika 71% skolu beigušo māsu, bet tagad rādītāji ir graujoši – paliek tikai 16%. «Mēs pat pārprasījām, vai tā gadījumā nav kļūda. Tik neticams likās šis skaitlis. Izrādījās, ka kļūdas nav,» stāsta LVSADA priekšsēdētāja vietniece Tatjana Brakše. Atliek vien secināt, ka Latvija par savu nodokļu maksātāju naudu ārvalstīm sagatavo speciālistus. Aprunājoties ar aizbraucējiem, atbilde bijusi viena – alga. Tādēļ, zinot reālo situāciju un lielās slodzes, nosodīt aizbraucējus Brakše neņemas. «Man roka neceļas viņiem sist pliķi, pat pliķīti ne. Galu beigās arī viņi grib dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi,» sacīja arodbiedrības pārstāve. Vienīgais risinājums ir algu palielināšana. Valdības vīru nosauktās prioritātes cerības dodot, taču ne nākamgad. Tikmēr mediķi no Latvijas pamazām aizplūst.