Meiteni, kura sporta stundā salauza mugurkaulu, izrakstīs no slimnīcas

Traģiskais gadījums, kad Dundagā sporta stundā meitene lauza mugurkaulu, raisījis diskusijas par bērnu fizisko sagatavotību un sporta stundu programmu atbilstību viņu spējām.

Dundagas vidusskolas skolniece 18 gadu vecā Maija pašlaik vēl turpina ārstēties Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā Ventspilī. Maija, kas vēl atrodas slimnīcā, saka, ka pēc dabas esot optimiste un arī šajā situācijā ir atradusi pozitīvo pusi. Viņa priecājas, ka viss beidzies salīdzinoši labi, jo varēja palikt uz gultas. Ar paralīzi.

Kompleksais vingrinājums

Arī slimnīcas galvenais ārsts Dainis Gīlis norāda, ka, par laimi, lūzums nav komplicēts. Dažreiz pēc mugurkaula lūzumiem var rasties kustību traucējumi, bet Maijai neko tādu nekonstatēja. Ārsts savā praksē neatceras līdzīgu gadījumu, ka šādā veidā kāds būtu guvis tamlīdzīgu traumu. Tas gan neliecina, ka meitenei bijuši vāji kauli vai muskulatūra, viņa «vienkārši neveiksmīgi nokrita». Šonedēļ pacienti izrakstīs no slimnīcas, taču gultas režīms būs jāturpina arī mājās.

Maija atceras, ka liktenīgajā dienā sporta stundā bija jāizpilda kompleksais vingrojums, kurā bija iekļauts kūlenis uz priekšu un atpakaļ, tiltiņš, ritentiņš un stāja uz rokām. Jauniete vingrinājās stājā uz rokām, bet sporta skolotāja turpat tuvumā sēdēja un komentēja, kā pareizāk to darīt. «Laikam par strauju atspēros un pārkritu sev pāri – ar visu ķermeņa svaru pa taisno nogāzos uz muguras,» saka Maija. Pēc kritiena viņa nevarēja ievilkt elpu, tāpēc pat sākusies panika. Tika izsaukta ātrā palīdzība.

Eksāmeniem gatavosies mājās

Visvairāk Maiju uztrauc, ka notikušajā visi vaino skolotāju. Viņa pati skolotāju neapsūdz. Tas bija nelaimes gadījums. Vienkārši nepaveicās. Tāpat jauniete noliedz, ka viņai ir slikta fiziskā sagatavotība. «Neesmu nekāda hamburgeru ēdāja, kas neko fizisku nav darījusi, kā rakstīts interneta komentāros,» saka Maija. Meitene divus gadus trenējusies volejbolā, bet tagad mājās katru dienu vismaz pusstundu pavingro. Gaidījusi, kad paliks siltāks, lai varētu sākt skriet, tāpat kā pagājušajā gadā. «Vidusskola esot skaistākais laiks mūžā, un tagad sanāk, ka pēdējais visskaistākais pavasaris man ir jāpavada gultā,» raizējas Maija, kurai gultas režīms noteikts līdz 20. maijam. Bet tad jau pēc pāris dienām viņai būs jāiet uz pirmo eksāmenu. Skola nāk pretī un eksāmena priekšmetus skolotāji nāks mācīt uz mājām. Vēl priekšā meitenei būs fizioterapija, arī rehabilitācija Vaivaros.

Valsts policija (VP) par šo gadījumu ir ierosinājusi kriminālprocesu, lai noskaidrotu, kādos apstākļos tas noticis, kādi bija vingrojumi, vai skolotājs nodrošinājis visus attiecīgos apstākļus vingrojumu izpildei, informē VP Talsu iecirkņa pārstāve Jolanta Feldmane.

Tikmēr Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts izglītības satura centra pārstāve Inese Bautre norāda, ka tādi vingrojumi kā stāja uz rokām nemaz neesot iekļauti mācību programmā. Ja skolotāja ievieš programmā kādus papildu vingrojumus, tad esot nopietni jāizvērtē katra bērna veselības stāvoklis.

Kriminālprocesu nav pelnījusi

Tam piekrīt arī titula Gada sporta skolotājs 2011 ieguvēja Anželika Šilberga, uzsverot, ka šobrīd skolēniem ir daudz sliktāka veselība nekā pirms desmit gadiem, tāpēc ir rūpīgi jāizvērtē, kādus vingrojumus viņiem uzdot. Vienam bērnam, kurš aktīvi sporto, var uzdot sarežģītākus uzdevumus, bet citam jādod vienkāršāki. Piemēram, A. Šilberga nemaz neuzdod skolēniem taisīt tiltiņu, jo mūsdienu bērni ar apaļajām mugurām no sēdēšanas pie datora to nemaz nespējot izdarīt. Arī stāvēt uz rokām skolēniem neliktu, jo tam tomēr ir vajadzīga ļoti laba fiziskā sagatavotība. Tāpat pirms akrobātiskiem vingrojumiem ir svarīgi pamatīgi iesildīties un izstaipīties. Komentējot diskusijas par to, ka Dundagā uzdotie akrobātiskie uzdevumi nemaz neesot iekļauti mācību programmā, A. Šilberga norāda, ka tādas obligātas programmas nemaz vairs neeksistē. Ir standarti, kas paredz konkrētu prasmju apgūšanu 3., 6. un 9. klasē. Taču principā katrs sporta skolotājs īsteno programmas pats pēc saviem ieskatiem un atbilstoši savai radošajai pieejai. Tādēļ šāda rakstura pārmetumi ir pilnīgi nevietā. A. Šilberga arī uzskata, ka Dundagas sporta skolotāja nav pelnījusi kriminālprocesu, jo tas tomēr bija nelaimes gadījums.