Grib palielināt vecumu alkohola iegādei un piemērot arestu pārdevējiem par nepilngadīgo apkalpošanu

Saeimas deputāti darba grupā vērtēs iespējas piemērot administratīvo arestu par alkohola tirdzniecību nepilngadīgajiem, kā arī ierosinājumu palielināt vecumu, no kura iespējams iegādāties alkoholu.

Atbilstoši Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) priekšlikumiem pārdevējiem, kuri tirgojuši alkoholu nepilngadīgajiem, varētu pat piemērot administratīvo arestu uz vairākām diennaktīm.

Rosināts arī vecumu, no kura iespējams iegādāties alkoholu, paaugstināt no 18 līdz 20 vai 21 gadam, kā arī pastiprināt nelegālo alkohola tirdzniecības vietu apkarošanu.

Šos un citus piedāvātos priekšlikumus līdz marta beigām vērtēs darba grupa, kurā darbosies Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas un Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti.

LĀB vadītājs Pēteris Apinis otrdien apvienotajā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē uzsvēra, ka atbilstoši jaunākajai statistikai alkoholu kaut reizi ir pamēģinājuši 84% bērnu vecumā līdz 14 gadiem un teju katrs 16 gadu vecs jaunietis ir atzinis, ka var brīvi iegādāties alkoholu.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes pērn 67 792 reizes devušās pie pacientiem, kuri bijuši reibumā vai absistences stāvoklī, 1147 reizes mediķi devušies palīgā nepilngadīgajiem alkohola reibumā.

"Alkohola problēma un pārmērīga lietošana ir valsts drošības jautājums līdz ar noziedzības palielināšanos un citiem apstākļiem, kā arī ir izglītības politikas jautājums un demogrāfijas apdraudējums," sacīja Apnis.

Lai problēmas samazinātu, piedāvāts Administratīvo pārkāpumu kodeksā iestrādāt, ka pārdevējiem, kuri tirgo alkoholu nepilngadīgajiem, varētu piemērot administratīvo arestu līdz pat 15 diennaktīm. "Tas pārdevējs, kurš būs arestēts, diez vai otrreiz rīkosies līdzīgi," norādīja Apinis. Piedāvāts alkohola un tabakas izstrādājumu tirdzniecību ar laiku organizēt atsevišķos veikalos, kurus pastiprināti kontrolētu.

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais