Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienību līdz nākamā gada beigām turpinās vadīt krīzes komanda

Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienību līdz nākamā gada beigām turpinās vadīt līdzšinējā valde, kas tika izveidota kā krīzes vadības komanda šā gada septembrī ar pagaidu darbības termiņu līdz šai piektdienai.

Gulbenes novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Jana Igaviņa aģentūrai BNS pavēstīja, ka Gulbenes, Balvu, Rugāju, Viļakas un Baltinavas novada pašvaldību pārstāvji vienojušies līdz 2012.gada beigām saglabāt valdi esošajā sastāvā.

Krīzes vadības komandā strādā Aizkraukles slimnīcas valdes priekšsēdētāja Alīda Vāne, Balvu novada domes deputāte Ināra Ņikuļina, Gulbenes novada domes deputāts Guntis Blūms un Veselības aprūpes fonda valdes priekšsēdētājs Marģers Zeitmanis.

Igaviņa norādīja, ka kopš septembra, kad darbu sāka krīzes vadības komanda, izstrādāta un realizēta Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības restrukturizācija, lai izslēgtu abu slimnīcu darbā dublējošās funkcijas un optimizētu slimnīcu darbu, saglabājot medicīniskās aprūpes pieejamību reģionu iedzīvotājiem. Izveidotais jaunais darbības modelis saskaņots ar Veselības ministriju un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu.

Kopš 1.novembra Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība strādā atbilstoši jaunajam darbības modelim, saglabājot abās slimnīcās ambulatoro medicīnas pakalpojumu sniegšanu, Balvos – neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu ar uzņemšanas nodaļas darbu 24 stundas diennaktī, bet Gulbenē ‒ dienas stacionāru, plānveida operāciju nodrošināšanu un steidzamās medicīniskās palīdzības sniegšanas punktu ar darba laiku 24 stundas diennaktī.

"Triju mēnešu laikā esam veikuši radikālu izmaksu samazinājumu, realizējuši optimizācijas pasākumus, saglabājot reģiona iedzīvotājiem medicīnisko pakalpojumu pieejamību gan Gulbenē, gan Balvos. Pēc restrukturizācijas slimnīcu apvienībā strādā 250 darbinieku, optimizācijas dēļ darbavietu skaits samazināts par 80," norādījusi Vāne, kura šajā laikā vada krīzes vadības komandu.

Tomēr joprojām pastāv riski, kas apdraud sekmīga darba attīstīšanu pēc restrukturizācijas. Kopš 2010.gada sākuma, kad tika izveidota slimnīcu apvienība, uzkrājušies nodokļu parādi un parādi piegādātājiem, kas kopsummā pārsniedz vienu miljonu latu. Otrs būtisks risks – darbaspēku resursu programmas neesamības dēļ nav iespējams atrisināt kvalificētu medicīnas speciālistu piesaisti. Slimnīcu apvienībai jau tuvākajā laikā nepieciešams ginekologs, pediatrs, anesteziologs.

Jau vēstīts, ka septembra sākumā Gulbenes, Balvu, Rugāju, Viļakas un Baltinavas novada pašvaldības apstiprināja jaunu valdi kā krīzes vadības komandu Gulbenes un Balvu slimnīcu apvienībai, kurai tika dots uzdevums izstrādāt slimnīcu attīstības plānu, kas nodrošina apvienības turpmāku pastāvēšanu un attīstību.

Svarīgākais