Sieviete mirst no krūts vēža, uzticēdamās dziedniekiem, nevis mediķiem

Kāda sieviete mirusi no krūts vēža, jo, uzticēdamās dziedniekiem, nevis mediķiem, nav veikusi operāciju, piektdien vēsta laikraksts "Diena".

Laikraksts vēsta, ka Ievas (51) ģimenes draudzenei krūts vēzi atklāja agrīnā stadijā. Vēzim bija agresīva forma, taču sieviete jauna, ārstu prognozes nebija sliktas. Draudzene sāka ar tradicionālo medicīnu. Pirms plānotās otrās operācijas viņa devās pie dziednieka, kuram ļoti ticēja.

Viņš teicis: "Jūs varat iet uz operāciju, bet jums nevajag, es redzu – jums tur viss ir kārtībā." Vēzis vēl pāris gadu turpināja savu gaitu, un šovasar viņa aizgāja mūžībā. Mediķi novērojuši – joprojām aktuāla problēma ir akla uzticēšanās dziedniekiem un arī publiski izskanējuši "bīstami" viedokļi.

Ieva, kura pati ir bijusi onkoloģiskā paciente, saka – vēža pacienti mēdz doties pie dziedniekiem, jo "viņiem piedāvā it kā maigāku atveseļošanās ceļu – kur tev nemetas virsū ar skalpeli, nedraud ar ķīmiju". Viņai neizdevās draudzeni pārliecināt neklausīt dziednieka padomam. Draudzene atteicās arī no ķīmijterapijas. Viņa to reiz jau bija saņēmusi un zināja, ko tā nozīmē, tāpēc pieķērās dziednieka teiktajam. Līdz pat viņas nāvei dziednieks centās iegalvot, ka sievietei ir nevis metastāzes, bet infekcija.

Ieva lairakstam stāstījusi - vēža pacientiem nereti ļoti trūkst psihosociālā atbalsta un rehabilitācijas, kā arī informācija par savu diagnozi, lai cīnītos. Mediķu stāsti liecina – bieži pacienti, kuri atteikušies no tradicionālās medicīnas, pēc laiciņa nonāk atpakaļ mediķu rokās. Tikai, ļoti iespējams, slimība jau ir tik ielaista, ka viņi vairs nav glābjami. Statistika liecina – ielaistu vēža gadījumu skaits Latvijā nemazinās, arī mirstība ir viena no augstākajām ES.

Ar pacientiem, kuri dziednieku ietekmē dzēruši petroleju un govju čuras, mediķi jau bija saskārušies, taču pirms neilga laika kādam Latvijā zināmam ārstam vēža paciente lūgusi injicēt dzeramo sodu. Viņš atteicies. Viņa bija sekojusi ziņām par kādu itāļu brīnumārstu. Stāsts par šo bijušo ārstu un viņa netradicionālajām metodēm Latvijā pēdējā laikā parādījies arī atsevišķos interneta medijos.

Ārsti saka – sodas metodēm nav absolūti nekāda pamatojuma, taču šādi raksti var pacientu atturēt no tradicionālās medicīnas un nodarīt lielu kaitējumu. Stradiņa slimnīcas Krūts slimību centra vadītājs Arvīds Irmejs par šādiem rakstiem saka īsi: tie ir noziedzīgi. "Mums nevajadzētu padarīt medijus, kam uzticas, par miskastēm. Neticu, ka BBC mājaslapā varētu iekļūt šādi raksti," viņš saka.

Viens no pēdējiem rakstiem saucās "Elementāra vēža ārstēšana, un kāpēc mūs krāpj ar ķīmijterapiju". Raksts ir tulkojums no Deivida Aika grāmatas, un tas pārpublicēts no jurista Kristapa Kosīša bloga. Rakstā noliegta ķīmijterapija, tā pielīdzināta krāpšanai, arī minēts, ka mamogrāfija drīzāk izraisot vēzi nekā palīdzot, un slavēta izbijušā itāļu ārsta ieteiktā metode, ka jāinjicē dzeramā soda. Šim ārstam pirms gandrīz desmit gadiem atņemta licence. Rakstu Kosītis bija ievietojis portālā "mammamuntetiem.lv", to pārpublicēja arī portāls "Apollo".

"Dienas" sazvanīts, Kosītis uzreiz norāda, ka viņš nav raksta autors, bet "tā ir tikai informācija, grāmatas tulkojums, ko ievietoju". Tiesa, viņš pats piekrīt rakstā paustajai idejai: "Vai tad neviens nezina, ka ķīmijterapija ir inde? Pret vēzi jau var cīnīties gan ar tradicionālām, gan ar alternatīvām metodēm."

Kosītis gan kļūst izvairīgs, jautāts, vai viņš uzņemtos atbildību par sekām, ja nu izmisuši vēža pacienti patiešām atteiktos no ķīmijterapijas, nodarot postu savai veselībai. Viņš saka – viņi paši izvēlas metodes.

"Kad nonākat svešā pilsētā, jūs izpētāt apkārtni. Kā es tikšu atpakaļ uz viesnīcu, kur ir tas punkts, kur cits. Tā ir jāizturas pret šo diagnozi – ir jāizpēta, kas ir vēzis," stāsta Ieva, kura vēzi uzveica pirms vairākiem gadiem. Viņa uzskata – ja ir precīzi noteikta diagnoze, nav loģiskāka ceļa, kā uzticēties ārstam. Ja neuzticies pirmajam ārstam, kuru apmeklē, aizej pie otra, viņa iesaka. Papildus tradicionālās medicīnas arsenālam viņa izmantojot arī homeopātijas līdzekļus.

Ieva norāda – ļoti svarīga ir informācija un psiholoģiskais atbalsts, taču mediķi laika trūkuma dēļ nereti nespēj pacientiem kārtīgi izskaidrot, ko nozīmē diagnoze. Onkoloģisko pacientu organizācijas "Dzīvības koks" vadītāja Gunita Berķe arī saka - ļoti nepieciešama ir psihosociālās rehabilitācijas programma cilvēkiem ar invaliditāti un prognozējamo invaliditāti pēc vēža diagnozes, lai palīdzētu viņiem pilnvērtīgi atgriezties sociālajā un ekonomiskajā vidē. Šādu rehabilitāciju valsts neapmaksā, tāpēc "Dzīvības koks" par ziedotāju naudu ik vasaru rīko rehabilitācijas nometnes vēža pacientiem.

"Uztraucoša ir neuzticēšanās tradicionālajai medicīnai," atzīst Irmejs. "Piemēram, cilvēks redz – kaimiņš nomiris no vēža, to nevar noslēpt. Taču tos gadījumus, kad cilvēki izārstējas no vēža, mūsdienās var ļoti noslēpt un tos nepamana," saka ārsts. Viņš atceras pavisam nesenu gadījumu ar kādu aptuveni 60 gadu vecu sievieti, kura pie ārstiem atgriezās, kad viņai jau bija liels, izčūlojis audzējs, plaušās jau bija metastāzes. Izrādījās – vairākus gadus viņa apmeklējusi dziedniekus.

"Pie mums atnāca, kad vairs nevarējām palīdzēt. Viņa nomira pirms nedēļas," saka Irmejs.

Viņš atgādina – krūts vēzis nav viena slimība, ir vismaz četri krūts vēža paveidi, kas ir ļoti atšķirīgi, katram ir cita gaita, pilnīgi cita ārstēšana un pilnīgi citi ārstēšanas rezultāti. Irmejs nezinot nevienu gadījumu, kad krūts vēzis pacientei būtu pazudis bez ārstēšanas. Brīnumainajiem gadījumiem, kad it kā vēzis uzvarēts pie dziedniekiem, skaidrojums esot diezgan vienkāršs – sākotnēji nepareizi noteikta diagnoze vai līdz diagnozei cilvēks nemaz nav ticis.

Irmejs saka – ja krūts vēža paciente vispār neārstējas, vidējais dzīves ilgums ir līdz trim gadiem. Tiesa, ja vēzi atklāj agrīnā stadijā, prognozes visbiežāk ir labas – vairākumā gadījumu ir cerības uz pilnīgu izveseļošanos un normālu dzīves kvalitāti. Irmejs pacientes no dziedniekiem neatrunājot vienīgi tad, ja pilnīgi visas tradicionālās medicīnas metodes izmēģinātas un ārstiem jāatzīst – viņi nevar palīdzēt.

Aptuveni 10 000 cilvēku gadā diagnosticē vēzi. Joprojām salīdzinoši bieži vēzi atklāj kādā no vēlīnajām stadijām, kad palīdzēt tikpat kā vairs nav iespējams. Arī mirstība no vēža Latvijā ir viena no augstākajām Eiropas Savienībā.

Svarīgākais