Latvijas Infektoloģijas centrs (LIC) brīdina, ka šogad ar bīstamo infekcijas slimību listeriozi saslimuši pieci cilvēki, no kuriem divi miruši – abiem bijušas hroniskas slimības, aģentūra BNS uzzināja LIC.
Listerioze ir pārtikas infekcija, tomēr tās klīniskās izpausmes parasti ir saistītas nevis ar kuņģa un zarnu traktu, bet centrālās nervu sistēmas, mandeļu, limfātisko mezglu, aknu un liesas bojājumiem.
Infekcijas ierosinātājs ir baktērija 'listeria monocytogenes' – izturīga ārējā vidē, ilgstoši saglabājas zemās temperatūrās, sasaldēta un izžāvēta, bet vārot iet bojā triju līdz piecu minūšu laikā. Pienā četru līdz sešu grādu temperatūrā tā intensīvi vairojas. Listērijas spēj vairoties arī produktos, kas tiek uzglabāti saldētavās.
Galvenais inficēšanas veids cilvēkam ir fekāli orālais, lietojot uzturā termiski nepietiekami apstrādātus vai nepareizi uzglabātus pārtikas produktus – gaļas produktus, piena produktus (nepasterizētu pienu, mīkstos sierus). Ir iespējama inficēšanās sadzīves saskarē, piemērām, pārstrādājot gaļu vai apstrādājot ādas (biežāk slimo laukkopji, lopkopji un vetārsti), kā arī vertikālās transmisijas veidā (jaundzimušo inficēšanās no slimas mātes).
Latvijā kopš 2001.gada reģistrēti 72 saslimšanas gadījumi ar listeriozi, 11 cilvēki miruši. Visvairāk saslimušo – 15 – reģistrēti vecuma grupā no 18 līdz 29 gadiem un vecuma grupā no 60 gadiem (20). Vislielākais listeriozes uzliesmojums konstatēts 2002.gadā, kad ar šo infekciju saslima 16 cilvēki.
"Listerioze ir samērā reta slimība, Eiropā uz vienu miljonu iedzīvotāju vidēji ir divi līdz septiņi saslimšanas gadījumi," informēja LIC direktore Baiba Rozentāle.
Listeriozei raksturīga augsta mirstība, vidēji 30–40% no gadījumiem beidzas letāli. Lielāks risks saslimt ar listeriozi ir jaundzimušajiem, grūtniecēm, cilvēkiem ar novājinātu imūno sistēmu, gados veciem cilvēkiem, ar alkoholismu un narkomāniju sirgstošiem, ļaundabīgo audzēju, cukura diabēta un imūndeficītu slimniekiem, norādīja LIC direktore.
Epidemiologi pastāstīja, ka specifiskas profilakses, lai izvairītos no slimības, nav. Var samazināt saslimšanas risku ar listeriozi, ievērojot labu pārtikas apstrādes un roku higiēnas praksi. Proti, kārtīgi jāmazgā rokas ar ziepēm, rūpīgi tās jānoskalo un jānoslauka ar vienreiz lietojamo papīra dvieli vai arī auduma dvieli, kas regulāri jāmazgā 60 grādu temperatūrā. Tas jādara pirms pārtikas gatavošanas, pasniegšanas vai ēšanas, pēc tualetes lietošanas vai autiņu maiņas, pēc rīkošanās ar neapstrādātiem dārzeņiem, saknēm vai jēlu gaļu, pēc saskares ar lauksaimniecības dzīvniekiem vai pēc lauku saimniecības apmeklējuma.
Gaļa, tostarp malta gaļa, pirms ēšanas pamatīgi termiski jāapstrādā, visi dārzeņi kārtīgi jānomazgā zem tekoša dzeramā ūdens, īpaši tie, kas netiks termiski apstrādāti pirms patēriņa, jāmizo visi dārzeņi un jānoskalo zem tekoša dzeramā ūdens. Dārzeņu un gaļas pamatīga termiska apstrāde iznīcina slimību izraisošās baktērijas.
Lai izvairītos no baktēriju izplatīšanas no jēla pārtikas produkta uz ēšanai gatavu vai termiski apstrādātu pārtikas produktu, jālieto atsevišķi dēlīši jēlas gaļas un termiski apstrādātas gaļas vai svaigu dārzeņu griešanai vai jāmazgā griešanas dēlītis ar ziepēm starp jēlas un ēšanai gatavas pārtikas apstrādi.
Jāievēro arī pārtikas produktu uzglabāšanas apstākļi.