Krūts vēzis ik gadu tiek atklāts 1000 sieviešu, taču trešdaļā gadījumu tas notiek novēloti, kad slimība ir jau trešajā vai ceturtajā stadijā, trešdien žurnālistiem pavēstīja onkoloģisko pacientu atbalsta organizācijas "Dzīvības koks" pārstāvji.
Krūts vēzis ir visvairāk izplatītā onkoloģiskā slimība sievietēm – to atklāj apmēram 20% no visām onkoloģiskajām pacientēm jeb vidēji 84 no 100 tūkstošiem sieviešu. Mirstība ar krūts vēzi ir divreiz zemāka – 35 uz 100 tūkstošiem sieviešu, tomēr to varētu vēl vairāk samazināt, ja šī slimība tiktu laicīgi diagnosticēta, informēja Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas galvenais onkoloģijas speciālists Jānis Eglītis.
Agrīnai slimības diagnostikai Latvijā pēdējos divos gados tiek īstenota valsts apmaksāta krūts vēža skrīninga programma, tomēr ekspertu domas par tās efektivitāti dalās.
"Latvijā skrīnings savu lomu neveic, jo aptvere ir absolūti neapmierinoša," norādīja Eglītis un uzsvēra, ka krūšu veselību pārbaudījušas tikai nedaudz vairāk kā 20% sieviešu, kuras saņēmušas uzaicinājuma vēstuli. Ārsti cerējuši, ka programma palielinās agrīni diagnosticēto krūts vēža slimnieku skaitu, tomēr līdz šim tas nav noticis.
Austrumu slimnīcas izglītības daļas vadītāja Dace Baltiņa pastāstīja, ka sievietes biedē skrīninga uzaicinājuma vēstuļu forma – tās ir "neuzrunājošas un nesaprotamas", bet sīkā druka daudzām sievietēm pat rada grūtības tās salasīt.
Veselības norēķinu centra (VNC) Ambulatoro pakalpojumu daļas vadītāja Līga Gaigala gan atzina, ka sieviešu skaitam, kuras izmanto valsts apmaksāto krūts vēža skrīningu, ir tendence pieaugt – ja pagājušajos divos gados uz izsūtītajām vēstulēm atsaucās 19–21% sieviešu, tad šā gada pirmajos sešos mēnešos – jau 34,9%. Tā kā uzaicinājuma vēstules ir derīgas divus gadus, reālo sasniegto pacienšu skaitu būs iespējams novērtēt četru gadu laikā kopš programmas sākšanas.
Apmēram piektajai daļai sieviešu pēc skrīninga tiek ieteikts veikt papildu izmeklējumus, tomēr ārsti kā lielu problēmu uzsver to, ka sievietes nereti nemaz neierodas pēc pārbaužu rezultātiem, lai to uzzinātu. Ja citās valstīs pacientes par izmeklējumiem tiek informētas ar individuālām vēstulēm, tad Latvijas gadījumā tam līdzekļu nepietiek, sacīja Gaigala.
Tomēr, iespējams, to varētu risināt, sūtot šo informāciju elektroniski sieviešu ģimenes ārstiem, lai gan tas būtu jākoordinē ar visām 22 ārstniecības iestādēm, kas Latvijā pašlaik veic mamogrāfijas izmeklējumus. "Tas ir perspektīvā risināms jautājums," viņa norādīja.
Lai krūšu veselību varētu pārbaudīt arī sievietes laukos un mazpilsētās, "Veselības centrs 4" iegādājies divus mobilos mamogrāfus, ar kuriem šogad 153 izbraukumos veiktas pārbaudes 4500 sieviešu, pavēstīja "Veselības centra 4" un Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Krūts slimību centra vadītājs Arvīds Irmejs.
Lai gan arī viņš atzina, ka uzaicinājuma vēstule uz skrīningu varētu būt uzrunājošāka, ārsts uzsvēra, ka lielāka atsaucība varētu būt arī ar pašreizējo sistēmu.
"Ar katru gadu ārstniecība uzlabojas un kļūst arvien saudzīgāka, un taktika neiet uz pārbaudēm nekādā ziņā neattaisnojas. Krūts vēzis lielākoties ir ārstējams," piebilda ārsts.
Jau vēstīts, ka no 2009.gada Latvijā sākta jauna valsts apmaksāta profilaktisko apskašu programma, tostarp arī valsts organizētā un apmaksātā krūts dziedzera savlaicīgas atklāšanas programma.
Katru gadu, pēc iedzīvotāju reģistra datiem, VNC atlasa mamogrāfijas izmeklējumiem sievietes, kurām paliek 50, 52, 54, 56, 58, 60, 62, 64, 66, 68 gadi, un nosūta uzaicinājuma vēstules izmeklējumu veikšanai par valsts budžeta līdzekļiem. Šogad pirmo gadu sievietēm tiek izsūtītas arī atkārtotas uzaicinājuma vēstules.
Oktobrī visā pasaulē atzīmē krūšu veselības mēnesi, bet kopš 2008.gada 15.oktobris pasludināts par Eiropas Krūts veselības dienu.