Privātās medicīnas firmas: medicīnas pakalpojumu maksas paaugstināšana ir objektīvs process

Medicīnas pakalpojumu cenas sadārdzinājums ir objektīvs process, jo cenas pašlaik ir neadekvāti zemas, tomēr ne visas privātās medicīnas iestādes tuvākajā laikā cels pakalpojumu cenas, aģentūrai BNS pavēstīja aptaujātie privāto medicīnas iestāžu pārstāvji.

Privātās medicīnas iestādes "Veselības centrs 4" (VC4) sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Apine aģentūrai BNS pastāstīja, ka ekonomiskās krīzes ietekmē cenas medicīnas pakalpojumiem tika būtiski samazinātas, taču saistībā gan ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātās likmes atcelšanu medicīnas pakalpojumiem un iekārtām, gan elektroenerģijas sadārdzināšanos pakalpojumu cenas turpmāk tiks paaugstinātas.

"Pakalpojumu cenu paaugstināšana notiks pamazām," viņa sacīja un piebilda, ka cenu paaugstināšana ir neizbēgama ‒ vai nu uzņēmumiem būtu jāpārtrauc darbība, vai arī jāpāriet uz darbošanos ēnu ekonomikā.

Apine arī norādīja ‒ lai gan pērn privātās medicīnas sabiedrības strādāja ar lielu apgrozījumu, peļņas uzņēmumiem neesot bijis.

Saskaņā ar Apines teikto, visticamāk, cenas celsies diagnostikas pakalpojumiem, operācijām, kā arī skaistumkopšanas pakalpojumiem. "Skaistumkopšanas pakalpojumiem cenas varētu kāpt 10‒20% robežās," viņa sacīja un piebilda, ka tādējādi pakalpojumi varētu kļūt par latu vai diviem dārgāki.

Viņa arī klāstīja, ka cenas, visticamāk, netiks celtas ārstu konsultācijām.

Medicīniskās firmas "Dziedniecība" (MFD) komercdirektors Aleksandrs Točiļenko aģentūrai BNS norādīja, ka kompānija pakalpojumu cenas diezgan ilgstoši turējusi nemainīgā līmenī, taču, tā kā izmaksas ir pieaugušas, tās ir grūti esošajā līmenī saglabāt. "Šogad, visticamāk, cenas pakalpojumiem necelsim. Ja to darīsim, tad par ļoti simbolisku cenu ‒ vienu, diviem latiem. Ziemā sāksim skatīt iespēju, vai būsim spiesti cenas celt," sacīja firmas pārstāvis.

Viņš arī uzsvēra, ka zemo pakalpojumu cenu dēļ ir grūti piesaistīt labus speciālistus. "Zināma problēma rodas arī ar ārstiem un personālu. Grūti atrast labu ārstu, ja pakalpojumu cenas ir zemas," teica Točiļenko un piebilda ‒ lai noturētu darbā labu ārstu, ir jādomā arī par adekvātu samaksu.

"Ārstu Latvijā ir tik daudz, cik viņu ir. Tādēļ esam spiesti ņemt vērā personāla vēlmes un celt arī pakalpojumu cenas," viņš paskaidroja.

Savukārt privātklīnikas "Premium Medical" vadītāja Signe Dauškane-Platace aģentūrai BNS pavēstīja, ka "Premium Medical" veselības aprūpes pakalpojumu cenas netiks paaugstinātas. "Medicīnas pakalpojumu cenu celšanās vērtējams kā objektīvs process, jo tās pašlaik īpaši privātajā sektorā ir neadekvāti zemas. Līdz ar ekonomiskās krīzes sākšanos cenas sāka pazemināt valsts veselības aprūpes iestādes, kurām, kā zināms, papildu pakalpojumu apmaksai valsts sniedz dotācijas caur vairākiem kanāliem," viņa sacīja un atzina ka, saglabājot cenas esošajā līmenī, privātās iestādēs ārstniecības kvalitātes zudums var kļūt neatgriezenisks.

Viņa paskaidroja ‒ tā kā "Premium Medical" krīzes laikā nesteidza cenas samazināt, pašlaik klīnikā cenu paaugstināšana nav nepieciešama.

Jau vēstīts, ka iepriekš medijos izskanēja informācija, ka ārstēšanās vairākās privātajās medicīnas iestādēs no nākamā gada kļūs dārgāka.

Latvijā

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais