Rūpes par bērnu veselību būtu jāuztic speciālistiem, nevis jāpaļaujas uz izlasīto interneta forumos, uzskata Latvijas Bērnu infektologu biedrības prezidente docente Ilze Grope.
Viņa aģentūrai BNS norādīja, ka šādam viedoklim pievienojas arī citi speciālisti: Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētāja bērnu ārste Anda Čakša, Latvijas Specializēto pediatru biedrības prezidente profesore Dace Gardovska un Latvijas Pediatru asociācijas prezidents Enoks Biķis.
"Mazo pacientu vecāki reizēm saklausās dažādus briesmu stāstus, neiedziļinās problēmas būtībā un pieņem lēmumu atteikties no savu atvašu vakcinācijas. Tas ir nepareizi un ļoti bīstami," sacīja Grope.
Viņa uzsvēra, ka diskusija var būt par vakcīnu izvēli, nevis par to, vai vispār ir jāvakcinē bērni.
"Katrs no mums ir dzirdējis vai lasījis par tādām slimībām kā bakas, poliomielīts, stinguma krampji, difterija, garais klepus. Šīs slimības pirmsvakcinācijas ērā nogalināja vai invalidizēja simtiem tūkstošus cilvēku. Mēs, vakcinētie, no šīm slimībām esam pasargāti. Sabiedrībai vajadzētu saprast – lai šis aizsardzības mehānisms darbotos, vakcinēto indivīdu daļai noteikti jābūt lielākai par nevakcinēto cilvēku skaitu. Vakcinācijas efektivitāte un drošums ir pierādīta zinātniskos pētījumos, un tā nav apšaubāma. Par to liecina vairāk nekā 200 gadu ilgā pieredze," klāstīja ārste.
Viņa pastāstīja, ka valstiskā līmenī būtu risināms jautājums par bērnu obligātu vakcināciju, paredzot atbildību vecākiem, kuri atsakās no vakcinācijas, un arī ārstiem, kuri pauž šīs idejas. Kā piemēru ārste minēja Lietuvu, kur, atsakoties no vakcinācijas, vecāki paraksta īpašu dokumentu, kas vecākiem paredz 50% ārstēšanās izdevumu segšanu, ja bērns saslimst ar vakcīnkontrolējamu infekcijas slimību.
"Ja valsts ir paredzējusi zināmus līdzekļus ieguldīt slimību profilaksē, tad jāsaprot, ka tie, kuri nevakcinējas vai veic nepilnu vakcināciju, ļaunprātīgi kaitē ne tikai sev un sabiedrībai, bet arī savai valstij," paskaidroja Grope.
Viņa atzina, ka Latvija citu Eiropas Savienības (ES) valstu vidū var lepoties ar bērnu vakcināciju, kas ir viens no veselības aprūpes pamatvirzieniem. Potēšanas kalendārs Latvijā, kurā ir paredzēta valsts garantēta aizsardzība no 13 dažādām slimībām, pielīdzināms vakcinācijas kalendāriem ES valstīs un uzskatāms par vienu no pilnīgākajiem Eiropā. Atsevišķos forumos izskanējušo viedokli, ka Latviju vakcinācijas jomā var salīdzināt ar Āfriku, viņa nodēvēja par nekorektu.
"Vienīgā kopīgā iezīme varētu būt atsevišķas, lielākoties neizglītotās, sabiedrības daļas nevēlēšanās vakcinēties, pamatojot to ar dažādiem subjektīviem iemesliem. Tomēr mana darba gados uzkrātā pieredze liecina, ka tā ir nepietiekama izglītība, zināšanu trūkums, kas vecākiem liek atteikties no vakcinācijas. Ikdienas praksē jāsastopas ar smagi slimiem bērniem un viņu nelaimīgajiem vecākiem, kuri laikus nav apsvēruši, kādu ļaunumu, bēdas var atnest nepietiekami uzmanīga vai bravūrīga attieksme pret nopietniem ar bērna veselību saistītiem jautājumiem," teica ārste.
Viņa informēja, ka pērn par 3% samazinājusies zīdaiņu vakcinācija pret tuberkulozi, kas nozīmē, ka 1500 bērnu Latvijā nav pasargāti no smagām tuberkulozes formām. Pirmo poti pret B hepatītu Latvijā saņēmuši 77,8% mazuļu. Savukārt pret pneimokoku infekciju potēti 65,7% bērnu.