Latvijas Infektoloģijas centra (LIC) Epidemioloģiskās drošības un sabiedrības veselības departamenta apkopotā informācija par infekcijas slimību izplatību pirmajā pusgadā liecina, ka valstī strauji palielinājies ar dažādām infekcijas slimībām saslimušo cilvēku skaits.
Visintensīvākais saslimstības pieaugums ir novērots ar zarnu infekcijas slimībām, kašķi, seksuāli transmisīvajām infekcijām un legionelozi, liecina LIC apkopotā informācija.
Saslimšana ar vīrusu zarnu infekcijām pieaugusi par 59% - šā gada sešos mēnešos slimojuši 4044 cilvēki, iepriekšējos piecos gados vidēji līdzīgā laika posmā reģistrēti 2535 slimnieki. Tajā skaitā strauji pieaugusi saslimstība ar rotavīrusu infekciju, par 74% pārsniedzot vidējo saslimstības radītāju.
Kopumā ar rotavīrusu enterītu saslimis 1811 cilvēks, pārsvarā slimo mazie bērni. Šā gada sešos mēnešos ar salmonelozi slimojuši 446 cilvēki, jeb par 39% vairāk nekā iepriekšējos gados šajā laika posmā.
Šogad ar kašķi saslimuši jau 640 cilvēku, kas ir pat par 80% vairāk nekā vidēji šajā periodā pēdējo piecu gadu laikā.
Saslimušo skaits ar gonoreju pieaudzis par 24% salīdzinājumā ar iepriekšējo piecu gadu pirmā pusgada vidējo saslimstību, turklāt - par 44% vairāk nekā pērn. Šogad kopā reģistrēti 212 gonorejas slimnieki. Savukārt hlamidioze konstatēta 690 pacientiem, kas ir par 316% vairāk nekā analoga laika posmā iepriekšējos piecos gados.
Ja līdz 2011.gadam pirmajā pusgadā vidēji tika reģistrēts viens legionelozes jeb tā dēvētās "leģionāru slimības" gadījums, tad šogad sešu mēnešu laikā saslimuši jau 15 cilvēki.
Epidemioloģiskās drošības un sabiedrības veselības departamenta vadītājs Jurijs Perevoščikovs uzskata, ka patiesais infekcijas slimību gadījumu skaits noteikti ir lielāks, jo ne visi saslimušie vēršas pie ārsta, lai noteiktu diagnozi un ārstēšanu. Daudziem tas ir finansiāli problemātiski, it sevišķi laukos.
"Neatklāts un neizārstēts slimnieks ir potenciāls avots tālākai infekcijas izplatīšanai viņu ģimenē, izglītības iestādē un sabiedrībā. Labvēlīgu apstākļu sakritības rezultātā infekcijas slimības var izplatīties ļoti ātri uzliesmojumu un epidēmiju veidā, piemērām, kā tas notika 2008. un 2009.gadā, kad ar A hepatītu bija saslimuši vairāk nekā 5000 Latvijas izdzīvotāju," norāda speciālists.
Ar ērču encefalītu šā gada pirmajā pusgadā saslimuši 45 cilvēki, iepriekšējos piecos gados šajā laika posmā, vidēji slimojuši 42 cilvēki. Perevoščikovs atzīmē, ka ar ērču encefalītu saslimušo vidū ir ļoti maz bērnu, kas izskaidrojams ar to, ka vecāki izmanto valsts piedāvāto iespēju ērču skartajās teritorijās bez maksas vakcinēt bērnus pret ērču encefalītu.
Salīdzinājumā ar vidējiem rādītājiem iepriekšējos gados šogad novērots atsevišķu infekcijas slimību samazinājums, tostarp, garā klepus gadījumu skaits mazinājies par 61%, vējbakas par 50%, B hepatīts par 51%, difterija par 61%. Epidemiologi šo slimību samazinājumu skaidro ar pozitīvu vakcinācijas ietekmi.