Veselības ministrija (VM) sagatavojusi grozījumus ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtībā, kas paredz noteikt pienākumu ārstam, pirmo reizi izrakstot kompensējamās zāles, receptē norādīt lētākās jeb tā saucamās references zāles.
VM noteikumu projektu ceturtdien plānots skatīt Valsts sekretāru sanāksmē.
Tiesa, pret šiem grozījumiem iebilst ārstu asociācijas, norādot, ka šāds regulējums ietekmēs ārstu profesionālo brīvību.
Nepieciešamību likt ārstiem vismaz pirmajā reizē obligāti izrakstīt lētākās kompensējamās zāles konkrētajā grupā VM pamato ar aprēķiniem, ka pacienti ik gadu par zālēm pārmaksā sešus līdz deviņus miljonus latu, iegādājoties nereferences zāles un medicīniskās ierīces un maksājot cenu starpību, jo kompensē tikai references medikamenta cenu, kas nereti ir daudz zemāka.
"Neskatoties uz pacientus izglītojošiem pasākumiem, piemēram, kampaņu "Ārstējies nepārmaksājot!", vērojama tendence, ka ambulatorajai ārstēšanai paredzēto kompensējamo zāļu sarakstā iekļautās references zāles un medicīniskās ierīces (lētākās zāles vai medicīniskās ierīces konkrētajā savstarpēji aizvietojamo zāļu vai medicīnisko ierīču grupā) netiek izrakstītas, izsniegtas un lietotas atbilstošā apmērā, kas ļautu samazināt pacientu izdevumus par ārstēšanu," paskaidro VM.
Tādēļ paredzēts grozīt Ministru kabineta (MK) noteikumus, uzliekot par pienākumu ārstam, pirmo reizi izrakstot pacientam kompensējamo zāļu A sarakstā iekļautās zāles vai medicīniskās ierīces, receptē norādīt attiecīgās grupas references zāles vai medicīniskās ierīces. Arī turpmāk, ievērojot pacienta intereses, ārstam būtu jāizraksta references zāles vai medicīniskās ierīces, ja tiek panākts vēlamais terapeitiskais efekts. Pamatojums zāļu vai medicīnisko ierīču, kas nav references zāles vai medicīniskās ierīces, izrakstīšanai ārstam jānorāda pacienta medicīniskajā kartē.
Plānots noteikt arī prasību aptiekām nodrošināt references zāļu un medicīnisko ierīču pastāvīgu pieejamību aptiekā, lai pacientiem vienmēr būtu pieejami lētākie medikamenti.
Noteikumu projekts arī paredz, ka Veselības inspekcija, veicot references zāļu un medicīnisko ierīču pieejamības kontroli aptiekās, nepiemēro administratīvo sodu, ja konstatē, ka pēdējais iepakojums ir izsniegts pacientam ne vēlāk kā pirms sešām darba laika stundām. Jā references zāļu vai medicīnisko ierīču pieejamība netiek nodrošināta atkārtoti, administratīvo sodu piemēro.
Ar noteikumu projektu iecerēts uzlabot references zāļu un medicīnisko ierīču pieejamību pacientiem.
Tomēr Latvijas Ārstu biedrība norāda, ka saskaņā ar Ārstniecības likumā noteikto "ārsts savā profesionālajā darbībā ir brīvs" un darbojas pacienta interesēs, bet paredzamā norma ir neskaidra un ierobežos ārsta profesionālās darbības brīvību. Arī Lauku ģimenes ārstu asociācija iebilst pret to, ka ārstam būtu pienākums obligāti izrakstīt lētākās kompensējamās zāles.
Savukārt Latvijas Ģimenes ārstu asociācija ierosina noteikt prasību, izrakstot recepti, lietot zāļu starptautiski atzītu nepatentēto nosaukumu, nevis konkrētu zāļu nosaukumu.
Saskaņā ar Veselības ekonomikas centra sniegto informāciju zāļu iegādes kompensācijas sistēma nodrošina pacientiem iespēju saņemt noteiktu slimību ārstēšanai nepieciešamos medikamentus, kurus pilnībā vai daļēji apmaksā valsts un kuri ir iekļauti Kompensējamo zāļu sarakstā (KZS). Tas sastāv no A saraksta, kurā iekļauti līdzvērtīgas efektivitātes medikamenti, B saraksta, kurā iekļautajiem medikamentiem KZS nav līdzvērtīgas efektivitātes zāļu, un C saraksta – tajā tiek iekļautas zāles, kuru izmaksas viena pacienta ārstēšanai gadā pārsniedz 3000 latu un ražotājs zāļu kompensācijas izdevumus noteiktam pacientu skaitam apņemas segt no saviem līdzekļiem.
Zāles valsts kompensē 100%, 75% un 50% apmērā atkarībā no diagnozes. Pat 100% kompensācijas gadījumā valsts apmaksā lētāko medikamentu attiecīgajā zāļu grupā. Ja ārsts pacientam ir izrakstījis dārgāku līdzvērtīgas efektivitātes medikamentu, starpība starp dārgāko un lētāko zāļu cenu jāpiemaksā pacientam.