Rezidenti atsevišķās pamatspecialitāšu programmās daļu studiju programmas varēs apgūt daudzprofilu slimnīcās ārpus Rīgas, turklāt reģionālajās slimnīcās rezidenta mēnešalga būs vismaz par 30% lielāka par minimālo normatīvajos aktos noteikto, paredz Veselības ministrijas (VM) sagatavotais noteikumu projekts, kas ceturtdien izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē.
Pašlaik saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu ārstniecības personām rezidentiem piešķirta 6.–7.amata kvalifikācijas kategorija, kuras zemākā mēnešalgas likme ir 269–338 lati.
"Izmaiņas ieviestas, lai nodrošinātu ārstu vienmērīgu izvietojumu visā valsts teritorijā. Motivējot jaunos speciālistus rezidentūras izglītības programmu apgūt reģionālajās daudzprofilu slimnīcās ārpus Rīgas, palielinās iespēja, ka pēc studijām tie turpinās profesionālo darbību attiecīgajā reģionā," norāda Veselības ministrija.
VM pārstāvis Oskars Šneiders aģentūru BNS informēja, ka dokumentā noteikts arī rezidentūras finansējuma sadalījums starp augstskolu un ārstniecības iestādi, kurā norisinās apmācība. Paredzēts, ka ārstniecības iestāde, kas nodrošina apmācību, saņems ne mazāk kā 91% no kopējā finanšu līdzekļu daudzuma, kas piešķirts rezidentu apmācībai. Šos līdzekļus izlietos, lai nodrošinātu atlīdzību rezidentam un ārstam, kura vadībā strādā rezidents, kā arī saistībā ar rezidentūras organizēšanu. Papildus arī noteikts, ka augstskolas rezidentūras programmas vadītājs ne retāk kā reizi pusgadā kopā ar rezidentu izvērtē programmas izpildes gaitu, nosaka problēmas un nepieciešamos uzlabojumus.
Lai nodrošinātu rezidentiem labākus prakses apstākļus, projektā noteikts, ka pamatspecialitāšu rezidentūras programmās seši mēneši triju gadu laikā jāpavada slimnīcu intensīvās terapijas vai uzņemšanas nodaļā, savukārt programmās, kurās rezidenti piedalās dežūrās slimnīcā, – jādežurē 792 stundas gadā.
Noteikumu projektā arī paredzēts, ka personas, kuru apmācība rezidentūrā finansēta no valsts budžeta līdzekļiem, pēc apmācību beigšanas turpmākos trīs gadus (piecu gadu periodā) gūst ienākumus Latvijā un ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji no darba algas vai saimnieciskās darbības, turklāt ienākuma nodokļa aprēķinātais apmērs ir vismaz 30% no apmācības izmaksām (atskaitot rezidentūras laikā saņemto atalgojumu un nomaksātos nodokļus). Pretējā gadījumā piecu gadu laikā ir jāapmaksā valsts budžeta izdevumi par rezidentūras apmācību. Šie nosacījumi attieksies uz tām personām, kas rezidentūras studiju programmu sāks pēc noteikumu stāšanās spēkā.
"Esmu pārliecināts, ka iecerētās pārmaiņas rezidentūras organizēšanā, veicinot konkurenci gan starp universitātēm, gan slimnīcām Rīgā un reģionos nākotnē veicinās apmācības kvalitātes paaugstināšanos, kā dēļ pacienti varēs ārstēties pie ārstiem ar augstu kvalifikāciju. Arī valsts finansējums, kas ir paredzēts jauno speciālistu apmācībai, tiks novirzīts nepastarpināti šim mērķim, tādēļ aicinu gan topošos jaunos ārstus, gan mācībspēkus uz minētajām pārmaiņām raudzīties kā uz vienu ļoti nozīmīgu posmu tādas veselības aprūpes sistēmas radīšanā, kas motivētu jaunos ārstus palikt Latvijā, nevis doties darbā uz ārzemēm," klāstījis veselības ministrs Juris Bārzdiņš.
Priekšlikumus rezidentūras organizēšanas un finansēšanas kārtības uzlabošanai izstrādājusi VM darba grupa, kuras sastāvā ir pārstāvji no Veselības ministrijas, Latvijas Universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes, Latvijas Ārstu biedrības, Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas, Latvijas Jauno ārstu asociācijas, Latvijas slimnīcu biedrības, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas, kā arī rezidenti no Latvijas Universitātes un Rīgas Stradiņa universitātes.
Noteikumu īstenošanu Veselības ministrija plāno nodrošināt piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.