Svētkos dubultojies traumu skaits; Alūksnes pusē līgotājs gūst 30 – 40% ķermeņa apdegumu

Svētku laikā dubultojies traumu skaits, liecina Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMPD) statistika par Līgo dienu un Jāņu nakti. 17 cilvēki savainojušies, lecot pāri ugunskuram vai lejot ugunī degmaisījumu.

Ātrās palīdzības pārstāve Ilze Bukša informēja, ka 23.jūnijā un Jāņu naktī ir bijis liels izsaukumu skaits – 1357 izsaukumi pēc medicīniskas palīdzības, kas lielākoties ir uz traumu rēķina.

Traumu skaits, salīdzinot ar citām dienām, dubultojies – kopumā 331 iedzīvotājs guvis ievainojumu Līgo dienas un Jāņu nakts laikā. No tiem 17 cilvēki, lecot pāri ugunskuram vai lejot ugunī degmaisījumu. Tikai diviem no viņiem nebija jādodas uz slimnīcu.

Ar 30-40% ķermeņa apdegumu, kas iegūts lejot grilā degmaisījumu, uz Apdegumu centru Rīgā nogādāts 53 gadus vecs Alūksnes apkārtnes iedzīvotājs.

NMPD pārstāve norādīja, ka lielākoties no jāņuguns apdedzinājušies 27-35 gadus veci vīrieši. Apdedzinātas plaukstas, pēdas, rokas, seja. Cietuši arī divi bērni – gadu vecs puika pieķēries grilam, bet 13 gadus vecs pusaudzis guvis apakšdelma apdegumu.

Statistika liecina, ka vairāki cilvēki apdegumus guvuši tieši Ogres pusē, norādīja Bukša.

Daudz ir bijušas sadzīves traumas – lūzumi pēc kritieniem, kā arī attiecību skaidrošanas rezultātā.

Jau ziņots, ka traģiskākais negadījums notika Mazirbē, kur no gūtajām traumām mira 1993.gadā dzimis puisis, kad sabruka no baļķiem celtas šūpoles. Tāpat smagākajā šīs nakts autoavārijā Raunas novadā viens no trim cietušajiem slimnīcā atrodas smagā stāvoklī. Tas ir 14 gadus vecs puisis, pastāstīja Bukša.

Latvijā

99 procenti pasaules datu tiek pārraidīti, izmantojot globālo zemūdens kabeļu tīklu. Katru dienu, izmantojot kabeļu tīklus, tiek veikti finanšu darījumi aptuveni 10 triljonu dolāru apmērā. Tie ir NATO dati. Kritiskā zemūdens infrastruktūra ietver arī elektriskos kabeļus, kā arī cauruļvadus, pa kuriem piegādā naftu un gāzi. Ņemot vērā kabeļu tīklu milzīgo nozīmīgumu, kā arī citas kritiskās infrastruktūras apdraudējumu, Krievija plāno sabotāžas un kiberuzbrukumus, kas var izraisīt katastrofālas sekas. Vai Latvija tam visam gatavojas? To skaidro Zemessardzes komandieris Kaspars Pudāns.

Svarīgākais