Čūsku kodumu upuri, visticamāk, vainojami paši, uzskata Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes lektors zoologs Andris Čeirāns.
Eksperte norāda, ka bez vajadzības tās neuzbrūk, turklāt, iestājoties siltajam laikam, cilvēki daudz aktīvāk atpūšas pie dabas.
Arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta speciālists pirmās palīdzības jautājumos Haralds Lučkovskis uzsvēra, ka lielākoties cilvēki izaicinājuši čūskas uz šādu rīcību. "To aktivitāte nav palielinājusies, turklāt odzēm, kuru suga ir vienīgā indīgā Latvijā, karstais laiks nepatīk. Visvairāk tās sastopamas Latvijas ziemeļu un austrumu daļā," informēja Čeirāns.
Lučkovskis pastāstīja, ka alerģiska reakcija uz čūsku indi nav izplatīta: "Tā iespējama nelielam skaitam cilvēku, taču, saskaroties ar čūskām, jāsaprot, ka pastāv bīstams risks. Šādas reakcijas dēļ var tikt spēcīgi bojāta nervu un asinsrites sistēma, iestāties šoks, taču katram šīs izpausmes var būt dažādas."
Dodoties dabā svarīgi ir izvēlēties piemērotu apģērbu – segtu un brīvi krītošu, tā, lai netiktu atkailinātas ķermeņa daļas, garos zābakus. Čūskas kož apmēram 30 centimetru augstumā un indi izlaiž tūlīt pēc saskares, tādēļ piemērots apģērbs var glābt no čūskas koduma.
Čeirāns ieteica nebaidīties, bet būt uzmanīgiem un izvairīties ‒ čūskas kož tikai tad, ja ar tām rīkojas neapdomīgi vai uzkāpj.
Jau ziņots, ka čūskas dzēluma gadījumā jāmeklē ārsta palīdzība. Nevajag likt žņaugu, censties izsūkt vai piededzināt indi, kā arī izgriezt sadzelto vietu, kā dažkārt to mēģinājuši darīt čūsku sadzeltie. Sadzelto ķermeņa vietu jācenšas pēc iespējas mazāk kustināt.