Pret Veselības ministriju (VM) sāktas vairākas tiesvedības par atteikumu izsniegt valstī nereģistrētas zāles, piektdien vēsta "Latvijas Avīze".
Tiesā vērsusies SIA "Saules aptieka". Kopumā pagaidām ierosinātas trīs tiesvedības, taču tiek gatavoti vēl vairāki pieteikumi, informē Latvijas Aptiekāru asociācijas prezidents un ārsts Guntis Belēvičs. Viņš arī uzsver, ka gadījumi, kad tiek vilcināta nereģistrēto zāļu izplatīšana un tādējādi liegta savlaicīga ārstēšanās, pieņemas spēkā un skaitā. Viņaprāt, tie liecina par milzīgiem robiem valsts zāļu reģistrā.
Aptiekāru asociācijas vadītājs norāda, ka aptiekāru vēlme palīdzēt cilvēkiem tikt pie nepieciešamajām zālēm ir lielāka, nekā Zāļu valsts aģentūras gatavība izsniegt valstī nereģistrēto zāļu atļaujas, kas ir vienreizējas un ko izsniedz konkrētai zāļu receptei. Turklāt atļaujas saņemšana nereti ir pat mēnešiem ilgs process, kamēr pacientam zāles vajag uzreiz.
Arī Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas infektologs Uga Dumpis ir pārsteigts un sašutis, ka Latvijā gadiem nav reģistrētas tādas ļoti nepieciešamas antibiotikas kā penicilīns un oksicilīns, kas ir lētas zāles un pieejamas daudzviet Eiropā. Piemēram, Zviedrijā tās veido pat 20% no visa zāļu tirgus.
Dumpis atzīst, ka šī iemesla dēļ ārsti bieži spiesti izrakstīt trešās paaudzes antibiotikas, pret kurām mikroorganismu rezistence var iestāties daudz ātrāk, nekā lietojot parasto penicilīnu vai oksicilīnu.
Belēvičs uzskata, ka zāļu ražotāji daudzus medikamentus nav ieinteresēti Latvijā reģistrēt mazā tirgus, bet it īpaši – Zāļu aģentūras pieprasītās dārgās zāļu reģistrācijas maksas dēļ, kas sniedzas no trim līdz desmit tūkstošiem latu. Dumpis arī norāda - ja minētās antibiotikas maksā ap trim latiem, bet reģistrācijas maksa ir tūkstoši, zāļu ražotājs nebūs finansiāli ieinteresēts ienākt Latvijas tirgū.
Arī konkurences padome savā ziņojumā ir norādījusi, ka zāļu reģistrācija Latvijā izmaksā 5–7 reizes dārgāk nekā Lietuvā un Igaunijā.
Tikmēr Zāļu valsts aģentūras direktore Inguna Adoviča skaidro, ka, lai komersantam izsniegtu nereģistrētu zāļu atļauju, ekspertam jāpārliecinās, ka ieguvums no konkrētu zāļu lietošanas ir daudz lielāks nekā riski, ko var radīt nereģistrētu zāļu lietošana. Aģentūrai jāpārliecinās par izrakstīto zāļu efektīvitāti, kvalitāti un drošību.
Uz jautājumu, vai aģentūra neuzticas citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, kur gandrīz visas nereģistrētās zāles, kurām tiek prasīta vienreizēja izplatīšanas atļauja, ir reģistrētas, Adoviča vien uzsver - zāļu drošumu un efektivitāti garantē tas, ka zāles reģistrētas kādā citā Eiropas ekonomikas zonas valstī, taču, ja zāles ieved no trešās pasaules valstīm, kur nav spēkā Eiropas standarti, iespēju robežās jāpārliecinās, vai zāles nav piesārņotas vai viltotas.
Šādu gadījumu, kad tiek pieprasītas atļaujas zālēm ārpus ES, gan ir ļoti maz, salīdzinot ar jau Eiropā reģistrētajām, norāda avīze.
Belēvičs pat min gadījumu, kad kāds onkoloģijas slimnieks, nesagaidot zāles, nomiris. "Mēs nezinām, vai nereģistrēto zāļu tā saukto ekspertīžu laikā ir bijuši vēl šādi letāli gadījumi, bet to neizslēdzam. Manī ir nobriedusi vēlēšanās par visiem šiem nereģistrēto zāļu izplatīšanas atteikumiem un ilgo gaidīšanu sākt rakstīt Veselības inspekcijai un lūgt katru gadījumu pārbaudīt, vai "ekspertīzes" laikā nav nomiris vēl kāds cilvēks," norāda aptiekāru pārstāvis.
Par kliedzošākajiem atteikuma vai vilcināšanās gadījumiem informēta arī Veselības ministrija, bet tā neuzskata, ka ir pārkāpti likumi un ka vajadzētu izvērtēt aģentūras darbību. VM Valsts sekretāra vietnieks Juris Bundulis, kurš pats kādreiz strādājis farmācijas industrijā, norāda, ka nereģistrēto zāļu izsniegšanas atļauju kārtībā birokrātiskās procedūras ir samazinātas.
VM arī esot informēta par konkrēto vēža slimnieku, jo SIA "Saules aptieka" par to ministrijai uzrakstījusi vēstuli, taču ministrija joprojām uzskata, ka atteikums izsniegt zāles onkoloģiskajam slimniekam bijis pamatots.
Tāpat Bundulis ir pārliecināts, ka zāļu reģistrācijas maksa Latvijā nav par augstu un ka tas neesot nopietns iemesls, kāpēc daudzas zāles Latvijā nav pieejamas.
Arī Zāļu valsts aģentūras direktore Adoviča, kura pēc izglītības ir ārste, neuzskata, ka aģentūra ar garām birokrātiskām procedūrām apzināti novilcina pacientu ārstēšanu.