Latvija Eiropas valstu vidū izceļas ar ļoti augstu veselības aprūpes maksājumu daļu, ko pacients maksā no savas kabatas, intervijā aģentūrai BNS atzina veselības ministrs Juris Bārzdiņš (Zaļo un zemnieku savienība).
"Pašlaik slimie cilvēki nesolidāri samaksā gandrīz 40% no veselības aprūpes izmaksām tajā brīdī, kad viņi ir slimi. Šīs nosacīti neorganizētās maksājuma daļas pārveide par solidāru maksājumu kādā veselības fondā būtu apsverama. Šī doma izskanēja arī Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijā, tomēr tas vēl būtu ļoti daudz jādiskutē, jo brīdī, kad pieaug nodokļi, kaut kāds papildu maksājums veselībai tiks uztverts ļoti neviennozīmīgi," sacīja Bārzdiņš.
Viņš arī minēja ‒ ja iepriekšējos gados veselības aprūpei būtu iezīmēta kāda daļa, piemēram, no ienākuma nodokļa, krīzes iespaidā tā būtu vēl vairāk cietusi, jo šī iezīmētā daļa būtu vēl vairāk sarukusi.
"Tā kā ir savas priekšrocības arī no budžeta finansētai veselības aprūpei. Finanšu līdzekļu apmērs veselības aprūpē Latvijā noteikti ir par mazu – 3,5% no IKP ir daudz mazāk nekā citur Eiropā, arī mūsu kaimiņvalstīs. Līdz ar to ir arī šis lielais līdzmaksājums, kas noved pie tā, ka cilvēki ne vienmēr izvēlas veselību kā prioritāti," norādīja veselības ministrs.
Viņš pauda viedokli, ka obligātās veselības apdrošināšanas ieviešana pašlaik situāciju neuzlabotu. "Mans un arī ekspertu, tostarp Pasaules Veselības organizācijas, viedoklis ir tāds, ka šis krīzes laiks neko neizšķirtu tajā, kā šis finansējums sadalās," klāstīja Bārzdiņš.
"Šajā brīdī es nevaru piedāvāt ne jaunus nodokļus, ne obligāto veselības apdrošināšanu. Mērķis – vairāk naudas medicīnai ‒ pats par sevi ir ļoti skaists, bet tas nozīmētu vēl vienu papildu nodokli, un šis nav tas brīdis, kad to varētu atļauties. Tiem, kas ir vismazāk aizsargāti, pašlaik ir Sociālās drošības tīkla aizsardzība un ir jāmaksā mazāk, bet mēs nevaram darba devējiem, kuri jau tā ir noslogoti ar nodokļiem, likt vēl papildu nodokli," piebilda ministrs.