Pērn Latvijā ar ādas vēzi miruši 118 cilvēki, un ar katru gadu mirušo skaitam Latvijā un pasaulē ir tendence palielināties, ceturtdien žurnālistiem atzina biedrības "Dermatologi pret ādas vēzi" valdes priekšsēdētājs Raimonds Karls.
Melanoma dažādās tās stadijās 2010.gadā konstatēta vēl 220 cilvēkiem.
Lai arī melanoma var izraisīt nāvi, savlaicīgi atklājot, to var izārstēt. "Ādas vēzis ir vienīgā vēža forma, kuru iespējams diagnosticēt vienkāršā ādas virsmas apskatē un līdz 99% gadījumu likvidēt, ja slimība jau nav paspējusi progresēt. Taču, jā ādas vēzis, īpaši melanoma, tiek diagnosticēts vēlu, pastāv ļoti neliela ‒ tikai 15% ‒ iespēja sekmīgai ārstēšanai," pastāstīja Karls.
Galvenais riska faktors ādas vēža attīstībai ir ultravioletais starojums. Karls norādīja, ka laiks, ko cilvēks pavada ultravioletajos staros, atstāj neatgriezeniskas izmaiņas ādā. Šīs izmaiņas krājas un progresē no minimālām līdz smagām.
"Iedegums nav veselības pazīme, bet gan ādas aizsargreakcija pret ultravioleto staru radīto bojājumu," paskaidroja Karls.
Ilgu laiku ultravioleto staru radītās izmaiņas spēj novērst, tomēr ar gadiem šīs spējas pavājinās, kā dēļ iespējama pirmsvēža un vēlāk arī ādas vēža dažādu formu attīstība.
Pastāv vairākas ādas vēža formas. Visnopietnākā no tām ir melanoma. Tā var attīstīties jebkurā ķermeņa ādas rajonā, arī uz iepriekš novērotas dzimumzīmes, kā tas arī ir 30 līdz 50% gadījumu.
Savukārt aktīniskā (saules) keratoze ir raupji, parasti ar zvīņu pārklātie veidojumi, kas tiek novēroti vietās, kuras bieži un ilgstoši saņem saules starus, piemēram, seja. Turpretī uz aktīniskās keratozes vēl var veidoties plakano šūnu vēzis. Šo audzēja veidu bieži var sajaukt ar parasto kārpu.
Viena no ādas vēža formām ir bazālo šūnu vēzis jeb bazalioma. Bazālo šūnu vēzis izpaužas kā blāvs ādas krāsas pacēlums ar spīdīgu virsmu, kas, līdzīgi saules keratozei, visbiežāk veidojas uz sejas. Bazālo šūnu vēzis, kas pamatā veidojas no epidermas bazālā slāņa šūnām, aug gadiem ilgi, neizraisot nekādu diskomfortu.