Bārzdiņš ietaupījumus no veselības aprūpes reformām vēlētos novirzīt neauglības ārstēšanai

Līdzekļus, ko plānots ietaupīt traumpunktu un lokālo slimnīcu optimizācijā, būtu lietderīgi novirzīt valsts apmaksātai neauglības ārstēšanas programmai, kādas Latvijā pašlaik vēl nav, intervijā aģentūrai BNS sacīja veselības ministrs Juris Bārzdiņš (Zaļo un zemnieku savienība).

Veselības ministrijas (VM) darba grupa secinājusi, ka, efektīvāk organizējot lokālo slimnīcu un traumpunktu darbu, varētu ietaupīt aptuveni pusmiljonu latu. Variantu, kur šo naudu novirzīt, ir daudz un par tiem vēl būs jādiskutē, atzina Bārzdiņš. Viņš personīgi vēlētos, lai šos līdzekļus varētu atvēlēt neauglības ārstēšanai.

"Protams, visām nepiepildītajām vajadzībām veselības aprūpē ar šo [pusmiljona latu ietaupījumu] būs par maz. Tāpēc darba grupa ir piedāvājusi dažādus priekšlikumus, piemēram, novirzīt šos līdzekļus neauglības ārstēšanai, mākslīgajai apaugļošanai, ko atšķirībā no pārējām Baltijas mēs vēl neesam varējuši atļauties," skaidroja Bārzdiņš.

"Es esmu uzdevis par neauglības ārstēšanas programmu sagatavot informāciju – gan par nepieciešamajiem līdzekļiem, gan par pieredzi Igaunijā, kurai, dodot šādu ziņojumu sabiedrībai – par demogrāfijas nozīmību valsts nākotnes attīstībā, tai skaitā arī [nodrošinot] neauglības ārstēšanas programmu, dzimstība ir palielinājusies. Lai uzlabotos demogrāfiskā situācija, protams, jābūt arī kopējai ekonomiskajai izaugsmei. Tomēr mana personīgā pārliecība ir, ka vajadzētu atbalstīt šo virzienu. Bet tas tiešām ir jautājums, ko mēs gribētu plašāk izdiskutēt," sacīja ministrs.

Pētījumi liecina, ka no neauglības cieš apmēram 10-15% pāru. "Tā ir kopēja tendence pasaulē," piebilda Bārzdiņš.

Vienlaikus viņš atzina, ka saskaņā ar socioloģiskajām aptaujām iedzīvotājiem pašlaik vislielākie iebildumi ir par veselības aprūpes dārdzību – līdzmaksājumiem zālēm, ārstēšanos slimnīcā un diagnostiskajiem izmeklējumiem.

"[Programma neauglības ārstēšanai] ir viens no piedāvājumiem, kas būs jāizsver arī Saeimas komisijās. Cits piedāvājums, ko uzreiz justu tieši iedzīvotāji tajās vietās, kur atrodas slimnīcas un kuru darbība tika izvērtēta – iespēja par šo naudu vairāk sniegt plānveida pakalpojumus. Tas risinātu rindu un pakalpojumu pieejamības problēmu," klāstīja Bārzdiņš.

"Vēl varētu būt runa par kompensējamo zāļu sistēmu. 2009.gadā līdzmaksājums zālēm gandrīz visām slimībām pieauga par 25%. Piemēram, ja iepriekš bija 90% kompensācija, to samazināja uz 75%, savukārt 75% uz 50%. Tas ir vistīrākais pieejamības samazinājums, kā rezultātā cilvēki ar hroniskām slimībām vairs nevar atļauties ārstēties tik efektīvi kā agrāk un [slimnīcās] nonāk vairāk hronisko pacientu. Tātad vēl viens ierosinājums ir novirzīt līdzekļus kādai no zāļu grupām līdzmaksājuma mazināšanai," minēja veselības ministrs, gan piebilstot, ka visam naudas diemžēl nepietiks, tādēļ būs jāizvēlas viens no visiem piedāvātajiem variantiem.

"Vispirms mums ir jāsaprot, kā mēs varam vienoties ar iedzīvotājiem, pašvaldībām. Kā jau minēju – vajadzību ir ļoti daudz," viņš piebilda.

Pilnu intervijas tekstu vēlāk lasiet http://bbs.bns.lv sadaļā "Komentāri/Intervijas".

Jau vēstīts, ka VM darba grupa, kas vairāku mēnešu garumā izvērtēja lokālajās slimnīcās un traumpunktos sniedzamās palīdzības apmēru un darba organizāciju, aprīļa sākumā izstrādāja starpziņojumu, kurā plašākai diskusijai publiskoja savus priekšlikumus turpmākai ārstniecības iestāžu darbības optimizācijai. Tiek lēsts, ka ietaupījums no šīs optimizācijas varētu būt aptuveni pusmiljons latu.